izmisums (Lapas 3 no 13)

vai jums bija ka sak skriet sirsninja piemeram ejot kaut kur un arii parsitieni klat?un slaabanums tads uzreiz un bailes un nezin kur skriet ko graabt...aaarpraac...?

Šodien atkritu par soli atpakaļ,naktī piecēlos no tādas pretīgas sajūtas sirdī,miegs protams neatgriezās.Pa dienu gribēju pagulēt,bet tikko kā nolikos slīpi,tā atkal sirdī it kā mazi pārsitieni jutās. Es biju tā nomierinājusies nedēļas laikā un tagad visa trauksme atpakaļ.Asaras kā pupas birst,bailes krata.

Patiesībā baigi bieži dzen viena lieta izmisumā, mazliet kauns par to jautāt, bet teju katru nakti un dienu liekas, ka viss cauri, un domas tikgrozas ap nāvi. Šorīt pamodos, seja piepampusi, un manī panika, ka kaut kas ir galīgi sviestā, nieres ar usg pārbauditas 08.2012, asinsanalīzes 10.2012, it kā jau nesen, bet...... tas tiešām dzen izmisumā, un kad vēl padomāju ,kad man berniņš 3 gadus vecs, tad galigi viss saiet greizi ,šodien lēnā tempā aizgāju uz veikalu, sirsniņa nenokā sāka skriet, karstums cauri kauliem, ta aukstums , ārprāts, ši kaite tiešām dzen izmisumā

iveta: Tev arī tā, kad pa dienu gribi pagulēt, atlaidies un tad nez no kurienes NENORMĀLS uztraukums un nemiers, man ir tā, ka sāku dreifēt pa istabu, un nevaru atrast piekto stūri, sirsniņa skrien, un nekādi vairs nevaru sevi nomierināt.

vai jus nelietojat nekadus sirds vitamiinus?

jaa man arii taa ir...jo agrak ,kad nekas nebija,vareju mierigi aiziet diendusu padugeet,tagad neee kur nu...pat skatoties tv citreiz ne no kurienes uznaak iekseejas bailes taadas...briesmiigi...ar jau saa likties ,a ja nu sirsninja?!aaaarpraaac....eho,taisiiju,kaut kad septembrii....un ekg nesen oktobrii novembrii,ah nez ko dariit...

iveta
Es magniju dzeru,nervostrongu, citreiz Valentis pilienus,nu jau likās ka palīdz,nedēļu dzīvoju kā cilvēks un bāc šis rīts atmeta uz pakaļas

Dace nekautrējies par tām bailēm,man ir tieši tas pats,es dienām par to domāju.Laikam tāpēc ir slikti,bet es to apturēt nevaru.Priekš psihiatriem man piķa lieka nav.

evija: bieži pat izejot ārā suni, klusībā raudu, domāju,kad neesmu no tiem cilvēkiem, ne kas tur ļaunu prātu uz citiem, nevienam nekad nenovēlu neko sliktu vai ļaunu, kapēc tā, par ko tāds sods, ko es daru ne tā?! kāpēc tādi cilvēki, kas pieraduši domāt tik par sevi, kam skauž citu veiksmes utt.,dzīvo cepuri kuldami, a mums te šitā?vai tas ir taisnīgi?