Atzīšos,ka man grūtniecības laikā nebija VD.kkur bij nozudis .es vnk saglabāju vēsu prātu, jo zinu, kas notiek ar manu ķermeni.mans uzskats ir tāds,ka grūtniecības laikā tas pastiprinās, jo šajā periodā ir bezpalīdzības sajūta. jūs saprotat, ka neko nevarat izdarīt!!!ka ja paliek slikti, tad zāles lietot principā nedrīkst+satraukums par to,ka vēderā tač mīt vēl viens, kas izjūt jūsu emocijas, un tad tas viss iet dubultā.un vispār kopējais uztraukums par to, vai viss ar mazo būs kārtībā, kādas būs dzemdības utt.vajag iezaurēt sev galvā to,ka tās ir tikai VD izpausmes un tas nekaitē ne pašam, ne mazajam.līdz histērijai gan nevajadzētu nonākt gan .domājiet, meitenes, labas domas, sapņojiet,cik jauki būs,kad piedzims mazais, un viss būs kārtībā . palīdzēt var grūtnieču joga vai citas fiziskas aktivitātes!es daudz kustējos, tīrīju māju, gatavoju ēst, pa dārzu ņēmos,šūpojos šūpuļtīklā,pat braucu makšķerēt!!!gan laivā kāpu, gan no krasta copēju.noķēru lielāko asari savā mūžā,ar visu savu milzīgo vēderu . grūtniecība nav slimība, visu ko var darīt !tas palīdz...