Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)
Lapas Atpakaļ 1 2 3 4 5 6 7 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Es jau vairs alkoholu nelietoju no 14.10.2011, ne piles, no man likās,kad glāzi iedzeru tā uztraukums pastiprinās,un tad nolēmu vairs nekad, un tagad visos svetkos kopa ar bernu iedzeru bezalkoholisko sampanieti, un ja godīgi,nejūtos neko zaudējusi,kad esmu pilnībā no viņa atteikusies. P.s. jo ieskaidroju sev, kad labuma nekāda vien aknas bojā 
Protams,daudzi jau saka,vai tad kompanijas pec nevar utt.,pateicu ne un viss, tagad man visi liek svētu mieru 
Nu ja galvenais mācēt atpūsties arī bez tā.
Man atkal ir ļoti grūti pārvilkt tam visam pāri strīpu lai vai dažreiz ļoti gribās bet viss kas notiek man apkārt ir vieni pasākumi, tāpat kā bērnam aizliegt ēst koņčas, bet tās stāv uz viņa naktsgaldiņa strādāju bārā, bet nu labi ka tgt tik pa vakariem ka nevajag iedzert kā agrāk, lai tikai spētu sapratsies un izturēt nektī piedzērušos jauniešus tad vel mans puisis ir saistīts ar mūziku un pasākumu rīkošanu baros klbuos u.c un nu bieži sanāk iet uz citu pasākumiem vai uz viņa un tur protams visur grozās alkohols.. dažreiz man pat negribas iet, bet par cik tās ir vienīgās brīvdienas kad kopā esam tad eju tik lai pabūtu ar viņu.. un dēļ vājajiem nerviem, nākas iedzert lai visu uztvertu pozitīvāk jo tiešām palieku daudz smaidīgāka draudzīgāka, ticu ka vairākiem patīku iedzērusi nekā sakidrā:D bet nu jā, ja ir diena kad VD grauž mani tad labāk pat nedomāt par to visu, jo tad sākas vel pastiprināti stūlbākas domas un tā jau spiediens paceļas. Nākamās dienas vsp varu sevi norakstīt vispār bez spēkiem un sirds tik sitas kā traka ja kustos ...
kate
Ja tas bojā pašsajūtu tad tas nav vajadzīgs, var tak ieliet glāzē sulu un planēt visu vakaru ar glāzi rokā.Toties nesitīsies sirds, necelsies spiediens.Nevienam citam jau no tā nekāda labuma vai ļaunuma nav tikai tev.
Zinu citiem alkohols pat palīdzot pie VD, pazūdot simptomi, bet var palikt arī par alkoholiķi.
Kāju apakšstilbi tā kā tirpst, tā kā liekas,ka nejūtīgāki, bet gan jau tas ar pie lietas, vai nē?!
Dacīt,man kāju augštilbi brīžam dedzina,dursta,
cik ilgi tas Tev ir? īstenībā, ļoti pretīga sajūta 
Seit var izlasit ka Linda Leen runa par savu VD
http://www.sieviesuklubs.lv/jaunumi/sar … %E2%80%9C/
..... patika fraze..... /Ja neesmu harmonijā ar sevi, par to uzreiz signalizē mans ķermenis. Jā, grēkoju – pārāk maz laika pavadu svaigā gaisā, smejos... /
Seit var izlasit ka Linda Leen runa par savu VD
http://www.sieviesuklubs.lv/jaunumi/sar … %E2%80%9C/..... patika fraze..... /Ja neesmu harmonijā ar sevi, par to uzreiz signalizē mans ķermenis. Jā, grēkoju – pārāk maz laika pavadu svaigā gaisā, smejos... /
Nezinu kapec bet tadi cilveki man dod iedvesmu un drosibas sajutu ... man skiet ka ta fraze ir ideala lai isi un konkreti raksturotu to kapec ar mums ta notiek ... jadzivo ir laimigi.. jalutina sevi... jo kad gulesim uz naves gultas ko tad mes atceresimies.. kaa visu dzivi esam mocijusies ar to nemitigi ierobezojusi sevi .. ta vieta lai mekletu prieku un sniegtu citiem to ... pusi dzives busim domajusi par kkadiem stulbiem simtomiem ..un par lietam ko gribetos darit ja nebutu VD:D akdievs ka negribas ta palaist to dzivi garam
kate rakstīja:Seit var izlasit ka Linda Leen runa par savu VD
http://www.sieviesuklubs.lv/jaunumi/sar … %E2%80%9C/..... patika fraze..... /Ja neesmu harmonijā ar sevi, par to uzreiz signalizē mans ķermenis. Jā, grēkoju – pārāk maz laika pavadu svaigā gaisā, smejos... /
Nezinu kapec bet tadi cilveki man dod iedvesmu un drosibas sajutu ... man skiet ka ta fraze ir ideala lai isi un konkreti raksturotu to kapec ar mums ta notiek ... jadzivo ir laimigi.. jalutina sevi... jo kad gulesim uz naves gultas ko tad mes atceresimies.. kaa visu dzivi esam mocijusies ar to nemitigi ierobezojusi sevi .. ta vieta lai mekletu prieku un sniegtu citiem to ... pusi dzives busim domajusi par kkadiem stulbiem simtomiem ..un par lietam ko gribetos darit ja nebutu VD:D akdievs ka negribas ta palaist to dzivi garam
ja tev nebūtu VD, tad daudz ko vēl nesaprastu grūti pateikt, bet man liekas tie, kas labi tiek ar VD galā, vēl labāk spēj to dzīvi nodzīvot un nevajag domāt ne par nākotni daudz, ne iespringt uz pagātni baigi
Vistrakākais ir tas, ka es vairs neatceros, kā ir dzīvot kaut vienu dienu bez simptomiem. Kā ir būt normālam cilvēkam.
Noteikti būs diena, kad Tev tas viss būs tik tālu un piebesījies, ka uzliksi vnk mīksto uz to, nedomāsi un neuztrauiksies ne par ko no tā un vienkārši baudīsi dienu! 
Pēc tā sāk rasties lielāka un lielāka sapratne par to, ka principā katru dienu var dzīvot baudot - neskatoties uz to, ka pa mirkļiem kļūst grūtāk/sliktāk utt. Pieņemot klauves/tirpšanu/smagumu utt. (nesaukšu to jūru ar, kā es saku- 'blakusparādībām') kā lietu/parādību, kas Tev- cilvēkam piemīt un neizturoties pret to nekā īpašāk kā pret žāvām, šķaudienu, žagām vai citām ierastākām organisma reakcijām, Tu viņas sāc neievērot un viņas ir, jā, bet vairs nav tik manāmas un traucējošas.
Pārdomas: Jo no otras puses, cik daudz ir personu ar invaliditāti, tai skaitā mazu bērniņu, kas cīnās pa savām dzīvībām, cinās par elpu, jo viņiem ir bojāti orgāni, nevis prāta radīti nepareizi nervu impulsi, kas izsauc "simptomus", cik tādi, kam tās rociņas un kājiņas tiešām nekustās, bet ar kādu sparu un dzīvesprieku viņi nezaudē cerību, ārstējas un cenšas celties kājās, iet un darīt. Viņi grib, bet fiziski īsti nevar daudz ko! VD slimnieki negrib, bet fiziski var visu ko! Šiem cilvēciņiem ir īpašais statuss, bet viņi to nav gribējuši, bet kāpēc VD slimnieciņi tik ļoti alkst šī īpašā statusa? Atbilde: Jo tā ir vienkāršāk! Vienkāršāk aizbildināties, ja k.kas nesanāk, novelt vainu vai atbildību uz VD izpausmēm un meklēt 101 citu attaisnojumu, lai k.ko nedarītu vai attaisnotos, tā vietā, lai saņemtu drosmi, uzņemtos atbildību un veiktu rīcību!
VD ir smags pārbaudījums, jā! .., bet kas ir viegli? Pārlasot to, ko Jūs cilvēki rakstāt secinu, ka nevienam nav bijis viegli, bet pateicoties VD, Jūs cilvēki no daudz kā nevajadzīga esat atteikušies (alkohola u.c.lietām), daudz ko jaunu iemācījušies un sapratuši no dzīves un par dzīvi, par sevi, cilvēkiem kā tādiem, psihi un tās ietekmi, iemācījušies novērtēt to, kas patiešām ir svarīgs dzīvē un daudzas jo daudzas vēl citas lietas, kas patiesībā ir ļoti būtiskas jēgpilnai un laimpilnai dzīvei un šīs lietas liela daļa cilvēku tā arī nesaprot un neiemācās viosas dzīves laikā. Kāda jēga ir no labas veselības, ja nemāki novērtēt lietas, nesaproti, kas Tev ir nepieciešams un kā pielietot savu dzīvi un Tev dāvāto? Nodzīvot pa tukšo, savu dvēseles groziņu visas dzīves laikā papilninot tik ar dažiem vērtību un izpratnes graudiņiem? Nav jau arī tā, ka VD katram no mums parādījās no zila gaisa un esam bijuši enģelīši, kuri dzīves un augstāku spēku mācībstundas ir ļoti paklausīgi un labprātīgi ņēmuši vērā. Droši vien, ka lielākā daļa to savā ziņā k.kā vai ar k.ko ir "nopelnījuši" vai arī tas ir bijis nepieciešams, lai sagatavotos dzīvei un iemācītos pašam nepieciešamo, ko citādā kārtā nebūtu izdevies. Cilvēks jau ir cilvēks- viņš klausās dzīves mācībās pārsvarā tikai brīžos, kad ir nospiests ar seju pret sienu un citu izvēles variantu viņam nav, tad, kad dzīve vai apstākļi sagadījušies skarbāki vai smagāki un vairs nav iespējas kā čūskai no tā izlocīties. Tāpat vien jau bieži vien nesanāk vai negribās tās nepieciešamās lietas saprast un spēt uzlūkot visu apkārtējo pavisam citādāk, iemācoties to, kas mums nepieciešams.
Es savā ziņā varu teikt- Paldies tam, jo pa šo laiku esmu ieguvusi neizmērojami daudz kā! Protams, iedomājos citreiz, tikai žēl, ka es tāpat neklausījos, kad dzīve man to mierīgi mēģināja pateikt un nesapratu to visu, ko vajadzēja, bez šitām lielajām mocībām, varēju būt gudrāka. Bet nu redz, ka nebiju un izvēlējos šādu ceļu uz 'apskaidrību'.
Šeit iekšā- iekš VD, ir ļoti daudz darba ar sevi. Savā ziņā varētu pat teikt, ka esam izredzētie. (nesmejieties). Jo tās zināšanas , kas mums laika gaitā un īsā vēl pie tam, tiks dotas, lielākā daļa cilvēces uzzin novēlotāk vai neuzzin nemaz un mums ir iespēja no tā visa mācīties, mainīties, augt, pilnveidoties un kļūt labākiem cilvēkiem un esot labākiem cilvēkiem mīlēt, atbalstīt un palīdzēt arī saviem apkārtējiem tādiem kļūt.
Un arī piebilde:
Tas ir viens no mazajiem šķērsgriezumiem kā to interpretēt vai uz to paskatīties. Tādu ir daudz. Katram ir savs iemesls un savs rezultāts, kas no tā ir jāiegūst. Ne vienmēr cilvēks spēj uzreiz saskatīt jāgu lietās, kas ar viņu vai cietiem notiek, bet uzdodot pareizos jautājumus sev un Visumam, pēc laika viss notiekošais skaidrs un jēgpilns kļūst. Pacietību un ticību sev un visam labajam Jums apkārt un iemācīties to saskatīt!
Dacīt,man tā ir no septembra,un tā ir tiešām pretīga un traucējoša.
Jāuzteic 'VissIrTevī' komentārs!
Hm.. Diezgan interesanti
Es studēju medicīnu, un visbiežāk mani uztrauc pārsitieni, kad auzraujas elpa.. pēc sutkas gaiļezerā man viņi bija kādu minūti vismaz.. Un sirds kūleņi, kad iekšā viss tākā apstājas, un noreibst galva, liekas pzd tulīt ir. Tā nu mēs katru dienu ar biedriem no blakus istabas kojās analizējam manu šīsdienas diagnozi tākā mani uztrauc sirds, manā topā ir stenokardijas lēkme, kambaru defribilācija, un protams, infarkts, kā arī sirds mazspēja ;D Es tagad cītīgi gatavojos iet pārbraudīt sirdi, jo galvā viss ir oki.. (EEG un CT) Un šodien vispār pa miegam bija kambaru fibrilācija, gulēju tākā miegā, bet itkā visu sapratu, un jutu, ka krūšu kurvis tākā kratās.. ceru ka tā nebija
Vēl kādam ir sādi simptomi??
Dabūšu no viena kursa lekciju materiālus par VD, tad padalīšos..
Jo mazāk zini par slimībām visādām, vidusmēra distoniķim jo labāk
Cik labi ,kad nezinu tos terminu tulkojumus tad man ar noteikti tā būtu
Bet ja nopietni,tad man arī baigi uztrauc tas,ka jūtu katru dienu reizes padsmit kārtīgus pārsitienus, riebīgi tas viss kaut kā ir
3-6 minūtes?? Tad tev veicas,jeb tās ir panikas lēkmes? Nepatīkamās sajūtas gan neilgst tik vien,tās varbūt dienām,mēnešiem. Protams ar atelpas brīžiem,bet cik te lasu ir ari kam nonstopā slikti.
Esmu viens no tiem, kam ir nonstopā slikti - katru dienu dedzina, kutina, kņud, spiež sirds pusē - visā ķermeņa kreisajā pusē - un sajūtas ir tik reālas, ka man grūti notcēt, ka tas viss ir tikai galvā, brīžiem liekas, ka prātā sajukšu no tām izjūtām...
Ridzha,un kur tieši tev dedzina?
Ai jo mazāk domā un liek mīskto virsū jo labāk paliek, godīgi es kaut kā pēdējā laikā palaidu vaļā saspringumu un bailes un ziniet sāka pazust.Vairāk neraudu par sīkumiem, kamols vēderā pazudis (tas no patstāvīgām bailēm bija). Ar miegu arī ir jau gandrīz ideāli, galvā tas ir un ļoooti stipri, ja katru vakaru ar bailēm gāju gulēt, tad bija slikti kā likts, bet kad sāku droši acis vērt ciet tad vairākus vakarus paliek arvien labāk un labāk.
Ridzha,un kur tieši tev dedzina?
Nu es jau biju atsevišķu tēmu iesācis par to, bet iekopēšu Tev...
''Pilnīgi KATRU dienu, bez izņēmuma nu jau pēdējos 4 gadus man tirpst, niez, kņud un velk ķermeņa kreisajā pusē ap visu sirds rajonu... Uzvelkot apģērbu tas viss 2x vairāk pastiprinās, kā kaut kas pieskaras, krekls, jaka, džemperis tā tāda sajūta, ka akmens būtu uzlikts, pat nemāku vārdos izstāstīt cik tas ir neizturami, es pat nevaru normāli pakustēties, kā sāk niezēt un tirpt...''
KĀDAM IR VISPĀR TĀ BIJIS?
mu dažreiz man ar tā ir,itsevišķi uz kājām,kad zeķubikses uzvilktas ,tad tāda sajūta ka skujas būtu aizbāztas garām.
Lapas Atpakaļ 1 2 3 4 5 6 7 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)