Pirmās lielās bailes!!! (Lapas 3 no 4)

Patiesība,tas ir elementāri,,bet ak vai,kad sajūtas,kas 17reizes pārsniedz vēdersāpes!
Tad nav tik vnk pateikt-eu,ko tu ņemies"draugs,distoniķi.atkāpies,es no tevis nebaidos".
Katram sava "prieka"buķete,kad tas uznāk un ir grūti domāt par ko jauku,ja jūties kā 80gadīga ome,kura slimo ar sirds nespēju un sajūties tieši tā,tad domas griežas ap notiekošo un ap to,kā rīkoties,kā palīdzēt sev tieši konkrētajā brīdī.
Laimīgs ir tas,kuram griežas tikai vēders.:))un arī,lūk,,,nepatīkami.
Varu teikt no pieredzes-treniņš,lūk kas tas ir.
Paļaušanās.Bet mums visiem bailes!A JA NU šī IR CITāDA REIZE.

Arī es gadiem mocījos,uzticīgi kalpoju šim baisulim-bailes vienai palikt mājās,jo bailes mirt un nesaņemt palīdzību:)bailes iet tālāk par sētas vārtiņiem,ja nu nokritīšu,neviens nepiecels,plus visam tam,reiboņi,sirdklauves,karstuma viļņi,svilinoši,kad kustās,iet ilgāku laiku tad nenormāla svīšana,ne padušu,bet gan visa ķermeņa,trakots karstums un slapja miesa:)
Kā līdaka:)
Par pārējiem,sīkākiem simptomiem pat nav vērts runāt.
Visa pamatā,bailes nomirt.Gadi gāja,bet esmu tak dzīva.Tātad,kā lai iemācām "IEsācējiem"nebaidīties,,,,,
Esmu daudz zaudējusi,ārkārtīgi daudz neredzējusi,jo ļāvos šad un tad,esmu ar taukiem apaugusi un stīviem muskuļiem.
Un nav tā vērts!Pareizāk ir vienu stundu baudīt ko tīkamu,smieties un mirt,nekā to nedarīt un dzīvot bailēs ka mirsi:))

Febe-viss ārtībā,tas ir vd!!!!!!!!!!!!!!
Ja vēlies parunāties,saņemt kādu padomu,tad raksti man uz pastu-ssancis@inbox.lv.
Labprāt palīdzēšu.
Pati jau esmu tikusi stipri uz priekšu.
Gaidīšu.

Febe4 kaa es tevi saprotu,pulsu es arī taustu ik pēc brīža,un ja sajūtu ko dīvainu,uzreiz karsts paliek un bail un vis triic,ah esmu noguruši.

Eoij i neruna,shausmas riktigas.....brrr!!

febe4
Kādas zāles Tev izrakstīja ?

Sveiki meitenes,kaut kā nonācu te un atradu savu veco rakstu no 2013 gada,sadaļas sākumā var izlasīt kādas man bija sajūtad VD laikā..
Tagad vis ir MAINIJIES UZ LABO PUSI )
Sākās viss laiku atpakaļ mocijos pusotru vai 2vus gadus...staigaju no ārsta pie ārsta,jo man forša ģimenes ārste jaunā,vecajai diemžēl bija vienalga....nomainot ārsti manijās mana dzīve
Man bij kā visām,galvas sāpēc ,dūrieni,pulsēšana,sirds problēmas.lēkmes līdz ātrajām palīdzībām,bezmiegs,īsts murgs,katra diena murgs ,vareja tika sēdēt ,žēloties un raudāt uzdodot jautājumu kāpēc !!!
Tākā mana jaunā ārtīte mani sūtīja turp šurp pie ārstiem,atklājās šis tas,izrādas no tādiem pārdzīvojumiem sirds ritms nojucis diemžēl ir vel tagad  Brt būs jau labi )  tad atklājās pats trakākais to,ka man nestrādā galvenā artērija  galvā viena,tas bij īst šoks,ārsti aizlidza visu,pilnu darba slodzi,skriešanu,sportošanu, sēdēt karstumā,celāt ko smagāku utt,jautājot ko es varu darīt atbilde bija,... Tur neko nevar manīt..Viegla velo braukšana,un peldēšana ,strādāt īsti nevari un dzīvo uz priekšu,jo labāk nebūs,katrs saspringums padarīs visu vel sliktāk..... es izraudājos,,jo likās,ka dzīve apstājās....skolā raudāju,visur raudāju izņemot ģimenes priekšā..skatoties informāciju kā ir,ja dzīvo cilvēks ar 1nu artēriju ,nekā spoža nav,paralīze vai kas trakāks, visa dzīve mata galā...to bij grūti aptvert...
BET es saņēmos...uzspļāvu visam, paņēmu dzīvi savās rokās un sāku darīt to kas patīk,to kas padara mani laimīgu, jo es nezinu cik laika man ir,,nomainiju ,aizgāju darbiņus,atstāju tik savas profesijas darbu vizāžistes,jo tas mani padara laimīgu...ģērbos tā, lai mani pamana,ik viens,smaidiju,vilku augstpapēžu kurpes ,gāju pastaigās viena pati pa centru,jūru,krastmala,baudiju garšīgus dzērienus, iepazinos ar jauniem cilvēkiem, atteicos no draugiem,cilvēkiem,kas mani gremnēja,lika pārdzīvot,baudiju dzīvi un tas lika lēnām aizmirstiem,jo es sev noticēju ,ka es varu kontrolēt sevi un savu dzīvi ,nekāds VD mani nekontrolēs.....palietoju zāles asensvadiem un magniju B6 un tik dzivoju uz priekšu bij grūti,nenoliegšu, brīžiem nolaidās rokas,jo ik pa laikam uznāca lēkmīte.....Bet kad uznāca tā,es smējos,sev sakot...un atkal tu esi klāt,ej prom,jo cik var,es zinu kas tu esi,man nav bails no tevis...apsēdos,pasmējos,un prom tā bija,Es vairs nebaidijos no tās.....un par arteriju aizmirsu,tik briziem ta liek just savi,bet sadraudzējāmies zinu,kas vinai nepatīk:))
ES PAŅĒMU SAVU DZĪVI SAVĀS ROKĀS UN MAN IZDEVĀS JAU PUS GADU NE MIŅAS NO VD....jo sev noticēju,kad likās ka dzīvot vairs nespēšu )

Sveiki, un kā Jūs ar šīm bailēm briesmīgajām tikāt galā ? Man šobrīd ir piemeklējušas viņas, un itka cenšos nedomāt, bet sajūta itkā kāds grū,stu ar varu viņas iekšā man galvā ... Brīžiem liekas ka jūku prātā .. =/

man tās bailes nav kā bailes. bet pēkšņi cauri galvai izšaujas kā zibens kaut kāda doma, kad kaut kāds attēls vai skaņa vai frāze un laikam kaut ko man nesaprotamu galvā uzjunda, kas izraisa mirklīgas bailes. protams, ka tādos brīžos liecies sev traks. man patiesībā tas sākās tikai ,kad depresiju konstatēja. pie VD nekas tāds nebija.