41

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Man tūlīt būs 19 gadi un es sapratu, ka VD ir jāpasaka - nē!!
Šī vasara man bija drausmīga .... visulaiku raudāju, trīcēju, baidījos. ( eksāmenu stresa sekas, pārāk liela emocionalitāte... viss kopā izraisīja šo, )
Naktīs kliedzu un nevarēju gulēt. Bija ilgstoši galvas reiboņi un briesmīgas sāpes vēderā.
Līdz vienu dienu sev pateicu - eu, draudzenīt. Sāc dzīvot normālu dzīvi. Ar ko Tu esi sliktāka par citiem ka Tev šitā jāmocās??
Tā nu es pamazām sāku atlabt... tagad mana dzīve ir iegriezusies pareizā solī smile) Ar katru mēnesi kļūts arvien labāk
Man bija bailes no sajukšanas prātā... jo es nesapratu kas ar mani notiek.
Pats galvenais ir pozitīva domāšana. Varbūt izklausīsies dumji , bet ... mēģiniet aizmirst par šo diagnozi VD. Izdzēst visas murgu naktis no sava prāta. Domājiet par visu labo, kas bijis jūsu dzīvē un kā pārdzīvojuši krīzes momentus.


Tā kā!!
Turamies! Mēs esam stipri! Un tikai paši mēs varam sev palīdzēt. Nekādi bolderiāņi, sirds zāles, antidepresanti nelīdzēs.
Mīliet sevi un neņemiet visu tik ļoti pie sirds! Un VD lēnām atkāpsies!

42

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Es absalūt piekrītu Ievinai, jo lai cik smagi mums neietu, mums nekas cits neatliek kā saņemt sevi rokās, sākt domāt pareizā virzienā un neieciklēties uz sliktumiem.....un tikai tad var kas iet uz labo pusi

43

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Patiesība,tas ir elementāri,,bet ak vai,kad sajūtas,kas 17reizes pārsniedz vēdersāpes!
Tad nav tik vnk pateikt-eu,ko tu ņemies"draugs,distoniķi.atkāpies,es no tevis nebaidos".
Katram sava "prieka"buķete,kad tas uznāk un ir grūti domāt par ko jauku,ja jūties kā 80gadīga ome,kura slimo ar sirds nespēju un sajūties tieši tā,tad domas griežas ap notiekošo un ap to,kā rīkoties,kā palīdzēt sev tieši konkrētajā brīdī.
Laimīgs ir tas,kuram griežas tikai vēders.:))un arī,lūk,,,nepatīkami.
Varu teikt no pieredzes-treniņš,lūk kas tas ir.
Paļaušanās.Bet mums visiem bailes!A JA NU šī IR CITāDA REIZE.

Sidžito

44

Re: Pirmās lielās bailes!!!

ssancis.....es Tevi 100% saprotu, jo man pašai personīgi lielākā bēda ir sirsniņas skriešana.....tas ir tik sasodīti mokoši, ka vārdos to nevar izteikt, gadiem dzēru Concor, tagad dzeru Atenolol.....jo bez šāda veida zālēm liekas ka galus atdošu.....te runā ka uznāk kā kuru dienu, bet man tas ir teju katru dienu......gadiem......un vēl man ir laikam kautkas līdzīgs Agorafobijai, kad bail būt tālu no mājām, līdz ar to baudīt skaistos skatus un ceļojumus ar baidos....lai gan varētu atļauties ne to vien un baudīt dzīvi uz pilnu klapi....bet šeku reku, ir kāds monstrs kas tik dziļi iesakņojies man smadzenēs, ka ar skaidru prātu vairs grūti domāt......lai gan saprotu, ka tas viss ir galvā, tomēr jūtoties atkal slikti, grūti smaidīt un teikt, viss tak ir ok muļķīte mana:-)))))))))))))
Bet nekas cits neatliek kā censties saņemties un mācīties priecāties par da jeb ko labajos brīžos:-)))jo vēlos smaidīt, ne raudāt..lai cik smagi brīžam neietu......arī Jums mīlīši to no sirds novēlu...

45

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Arī es gadiem mocījos,uzticīgi kalpoju šim baisulim-bailes vienai palikt mājās,jo bailes mirt un nesaņemt palīdzību:)bailes iet tālāk par sētas vārtiņiem,ja nu nokritīšu,neviens nepiecels,plus visam tam,reiboņi,sirdklauves,karstuma viļņi,svilinoši,kad kustās,iet ilgāku laiku tad nenormāla svīšana,ne padušu,bet gan visa ķermeņa,trakots karstums un slapja miesa:)
Kā līdaka:)
Par pārējiem,sīkākiem simptomiem pat nav vērts runāt.
Visa pamatā,bailes nomirt.Gadi gāja,bet esmu tak dzīva.Tātad,kā lai iemācām "IEsācējiem"nebaidīties,,,,,
Esmu daudz zaudējusi,ārkārtīgi daudz neredzējusi,jo ļāvos šad un tad,esmu ar taukiem apaugusi un stīviem muskuļiem.
Un nav tā vērts!Pareizāk ir vienu stundu baudīt ko tīkamu,smieties un mirt,nekā to nedarīt un dzīvot bailēs ka mirsi:))

Sidžito

46

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Sveiki Miljie. Griezos pie Jums jo ir galigs sabrukums. Man pedejo menesi ized no iekshas bailes ka es nomirshu ka sirds apstasies. Ik pec 20-30 min parbaudu pulssu , kulenji sirsnina,sapes plecos znaugshana krushu rajona un sapes,spieZ.. un vel nezin kas. Miegs ar vairs nav nekads eju ap 3 gulet 7-8 augsha. Dusmiga visu laiku nomakta.  Kardiograma taisita tur ittka bija tahikardija. Eho ir labs. Bet jataisa vel holtera laikam 24 h kur parbauda ka sirds strada. No zalem neko ipashu nedzeru tik pumpan un nervastrongu. Gribeju pajautat vai tas var but no VD ,UN vai kadam ta ir?

47

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Febe-viss ārtībā,tas ir vd!!!!!!!!!!!!!!
Ja vēlies parunāties,saņemt kādu padomu,tad raksti man uz pastu-ssancis@inbox.lv.
Labprāt palīdzēšu.
Pati jau esmu tikusi stipri uz priekšu.
Gaidīšu.

Sidžito

48

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Shodien biju vel ar encefolagravijas izrakstu. Nu jau ir jauna diagnoze ... arsts pateica ka man smadzenes nestrada pareizi. Ittka ir ta ka katram cilvekam ir bremzes un gaze pedals kas dot pareizi strada smadzenem. Bet man diemzel shis bremzes pedals ir nojuciis un smadzenes 24h  strada bez apstajas bez atputas un izdod nepareizus inpulsus. Un del ta viss organisms streiko. Teica ka man nav ne VD ne trauksmes. Ka smadzenes ir vainagas. Bac besi jau tie arsti.

49

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Febe4 kaa es tevi saprotu,pulsu es arī taustu ik pēc brīža,un ja sajūtu ko dīvainu,uzreiz karsts paliek un bail un vis triic,ah esmu noguruši.

50

Re: Pirmās lielās bailes!!!

febe4
man arī elektroencefalogramma uzrādīja, ka smadzenes strādā - cīnies vai bēdz režīmā. Kaut kāda tur līkne, kas normāli cilēkiem esot robežās ap 100, retos gadījumos līdz 1000, man ir 1300 un tāpēc smadzenes visu laiku ir trauksmes stāvoklī, līdz ar to daudz ātrāk nogurstu un stipri ilgāk jāatpūšas lai atgūtos no nemitīgā stresa kas smadzenēs.

51

Re: Pirmās lielās bailes!!!

iveta rakstīja:

Febe4 kaa es tevi saprotu,pulsu es arī taustu ik pēc brīža,un ja sajūtu ko dīvainu,uzreiz karsts paliek un bail un vis triic,ah esmu noguruši.

Eoij i neruna,shausmas riktigas.....brrr!!

52

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Kitija rakstīja:

febe4
man arī elektroencefalogramma uzrādīja, ka smadzenes strādā - cīnies vai bēdz režīmā. Kaut kāda tur līkne, kas normāli cilēkiem esot robežās ap 100, retos gadījumos līdz 1000, man ir 1300 un tāpēc smadzenes visu laiku ir trauksmes stāvoklī, līdz ar to daudz ātrāk nogurstu un stipri ilgāk jāatpūšas lai atgūtos no nemitīgā stresa kas smadzenēs.

nu man bus jaaiziet velreiz jaustaisa shi parbaude un pie neirologa jadodas...lai varetu zinat ko darit.citadi tas gimenes arts raksta nenormali specigas zales... shausmas

53

Re: Pirmās lielās bailes!!!

febe4
Kādas zāles Tev izrakstīja ?

54

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Kitija rakstīja:

febe4
Kādas zāles Tev izrakstīja ?

Depakine 2 reiz diena,ta esot loti speciga deva

55 Izmainīja kitija.potaicuka (2015-02-26 23:22:07)

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Sveiki meitenes,kaut kā nonācu te un atradu savu veco rakstu no 2013 gada,sadaļas sākumā var izlasīt kādas man bija sajūtad VD laikā..
Tagad vis ir MAINIJIES UZ LABO PUSI smile)
Sākās viss laiku atpakaļ mocijos pusotru vai 2vus gadus...staigaju no ārsta pie ārsta,jo man forša ģimenes ārste jaunā,vecajai diemžēl bija vienalga....nomainot ārsti manijās mana dzīve wink
Man bij kā visām,galvas sāpēc ,dūrieni,pulsēšana,sirds problēmas.lēkmes līdz ātrajām palīdzībām,bezmiegs,īsts murgs,katra diena murgs ,vareja tika sēdēt ,žēloties un raudāt uzdodot jautājumu kāpēc !!!
Tākā mana jaunā ārtīte mani sūtīja turp šurp pie ārstiem,atklājās šis tas,izrādas no tādiem pārdzīvojumiem sirds ritms nojucis diemžēl ir vel tagad  sad Brt būs jau labi smile)  tad atklājās pats trakākais to,ka man nestrādā galvenā artērija  galvā viena,tas bij īst šoks,ārsti aizlidza visu,pilnu darba slodzi,skriešanu,sportošanu, sēdēt karstumā,celāt ko smagāku utt,jautājot ko es varu darīt atbilde bija,... Tur neko nevar manīt..Viegla velo braukšana,un peldēšana ,strādāt īsti nevari un dzīvo uz priekšu,jo labāk nebūs,katrs saspringums padarīs visu vel sliktāk..... es izraudājos,,jo likās,ka dzīve apstājās....skolā raudāju,visur raudāju izņemot ģimenes priekšā..skatoties informāciju kā ir,ja dzīvo cilvēks ar 1nu artēriju ,nekā spoža nav,paralīze vai kas trakāks, visa dzīve mata galā...to bij grūti aptvert...
BET es saņēmos...uzspļāvu visam, paņēmu dzīvi savās rokās un sāku darīt to kas patīk,to kas padara mani laimīgu, jo es nezinu cik laika man ir,,nomainiju ,aizgāju darbiņus,atstāju tik savas profesijas darbu vizāžistes,jo tas mani padara laimīgu...ģērbos tā, lai mani pamana,ik viens,smaidiju,vilku augstpapēžu kurpes ,gāju pastaigās viena pati pa centru,jūru,krastmala,baudiju garšīgus dzērienus, iepazinos ar jauniem cilvēkiem, atteicos no draugiem,cilvēkiem,kas mani gremnēja,lika pārdzīvot,baudiju dzīvi un tas lika lēnām aizmirstiem,jo es sev noticēju ,ka es varu kontrolēt sevi un savu dzīvi ,nekāds VD mani nekontrolēs.....palietoju zāles asensvadiem un magniju B6 un tik dzivoju uz priekšu bij grūti,nenoliegšu, brīžiem nolaidās rokas,jo ik pa laikam uznāca lēkmīte.....Bet kad uznāca tā,es smējos,sev sakot...un atkal tu esi klāt,ej prom,jo cik var,es zinu kas tu esi,man nav bails no tevis...apsēdos,pasmējos,un prom tā bija,Es vairs nebaidijos no tās.....un par arteriju aizmirsu,tik briziem ta liek just savi,bet sadraudzējāmies zinu,kas vinai nepatīk:))
ES PAŅĒMU SAVU DZĪVI SAVĀS ROKĀS UN MAN IZDEVĀS JAU PUS GADU NE MIŅAS NO VD....jo sev noticēju,kad likās ka dzīvot vairs nespēšu smile)

56 Izmainīja hera333 (2016-01-13 15:27:29)

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Vai tas ir noramli ,ja tagad bailes uzmacas aizvien biezak ?Vai tas ir no liela pardzivota stressa un bezizejas sajutas ?Man jau mamma un virs uzruna ,ka tas nav normali un tas ir pats sliktakais ,jo tas atnem man manu ieroci pret slimibu -vards NENORMALI ..Ja saku tam ticet ,zaudeju jebkadu kontroli ...Visu laiku pieversu uzmanibu savas atminas spejam ,orientacijas ,redzes ,dzirdes .Visu laiku liekas tulit zaudesu kontroli par sevi un tad bus viss...beigas ...Tagad parastajam izjutam nakusas klat aukstuma un noguruma sajuta ,apatija un sapes galva ,ausis ,aizkrit ausis un dur visa kermeni ,ka kuru reizi ,kura vieta pagadas ,loti stipri un tad pariet .

ps.man VD ir loti sen ,bet sajutas nak klat jaunas

57

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Sveiki, un kā Jūs ar šīm bailēm briesmīgajām tikāt galā ? Man šobrīd ir piemeklējušas viņas, un itka cenšos nedomāt, bet sajūta itkā kāds grū,stu ar varu viņas iekšā man galvā ... Brīžiem liekas ka jūku prātā .. =/

58

Re: Pirmās lielās bailes!!!

Ilona_20 rakstīja:

Sveiki, un kā Jūs ar šīm bailēm briesmīgajām tikāt galā ? Man šobrīd ir piemeklējušas viņas, un itka cenšos nedomāt, bet sajūta itkā kāds grū,stu ar varu viņas iekšā man galvā ... Brīžiem liekas ka jūku prātā .. =/

Sveika Iloana,

vai tev sis bailes ir no kaut ka konkreta ,vai visparejas neizskaidrojamas ?
Mani jau 2 nedelas moka ,uztraukums un patstavigas bailes ,bet nav gaidams nekadi apmeklejumi ,vai nopietnas lietas ..Ari tapat ka tev liekas ,ka ...Dzeru nomierinosos un noskanojos ,nekas gandriz nelidz vismaz uz ilgu laiku..

59

Re: Pirmās lielās bailes!!!

man tās bailes nav kā bailes. bet pēkšņi cauri galvai izšaujas kā zibens kaut kāda doma, kad kaut kāds attēls vai skaņa vai frāze un laikam kaut ko man nesaprotamu galvā uzjunda, kas izraisa mirklīgas bailes. protams, ka tādos brīžos liecies sev traks. man patiesībā tas sākās tikai ,kad depresiju konstatēja. pie VD nekas tāds nebija.

60

Re: Pirmās lielās bailes!!!

nu jā - es tad parasti sev saku - viss ir normāli, un tas palīdz savākties. cenšos nesākt sevi analizēt, bet aizņemt ar kaut kādiem darbiem.