1

Tēma: Stress,satraukums pa mukibam

Kā lai tiek vala no stresa,satraukuma kas ir bijis visa muza garuma?
vnm stresoju ko domas citi,ka izskatos un tada gara helpp.
Tas ir ari manas slimibas sakums.

2

Re: Stress,satraukums pa mukibam

kādas slimības?

3 Izmainīja Jareksrisinsbaohs (2013-01-19 20:31:10)

Re: Stress,satraukums pa mukibam

vd,depresija
parast kad nak lekmes virsu palieku nervozs,bet stresains visu laiku esu.

4

Re: Stress,satraukums pa mukibam

Nu redz tu jau pats atbildi atradi,bez jebkādiem psihiatriem,visa tava slimība sākās,jo par daudz raizējies par to kas notiek ap tevi. Uzspļauj tak vienreiz visiem,kas un ko padomās par tevi un sāc dzīvot tā kā tu vēlies,respektīvi brīvi.  Atmet visu kas tev traucē labi justies.

5

Re: Stress,satraukums pa mukibam

Es netieku galā ar savām dusmām, tās man uzdzen stresu!
Brrr.....

6

Re: Stress,satraukums pa mukibam

Man atkal dusmas nonem stresu un liek nebaidities:D
Kad man naca virsū lēkmes es brīziem paliku dusmīgs un uzreiz lēkme atkāpas:D
Viss ir galvā,ja tu māki melot citiem un sev tākā tu tam notici tad tu vari likt lēkmei atkāpties.
Tākā es kādreiz čakarēju cilvēkiem mo0zgas ar visādiem gudriem textiem lidz smadzenes viniem sagāja putrā un vini noticēja,bet pats galvenais kad es meloju mānijos es pats tam noticu:D

7

Re: Stress,satraukums pa mukibam

Tu uztraucies, ko padomās par Tevi citi, kā Tu izskaties viņu acīs, utt. - Tu uztraucies kāda ir citu cilvēku attieksme pret Tevi.  Tu grib būt citu atzīts, mīlēts, pieņemts. Tev ir svarīgi zināt, vai citi cilvēki Tevi mīl, pieņem. Bailes, uztraukums, nervozitāte rodas, jo Tu nezini, kādas ir citu cilvēku patiesās domas par Tevi. Tu esi atkarīgs no citiem cilvēkiem. Mēs visi esam atkarīgi viens no otra. Bet tie, kam ir VD, šī vēlme būt mīlētiem un atzītiem ir izteiktāka.

Zāles - citu cilvēku mīlestība, rūpes, iejūtība.

Šīs "zāles" cilvēki, kuriem ir VD, neapzināti cenšas iegūt ar slimības simptomiem. Citu cilvēku mīlestību, iejūtību cilvēks iegūst, neapzināti kļūstot slims. Simptomi ir briesmīgi, bet ar tiem neapzināti tiek mēģināts gūt citu cilvēku mīlestību, rūpes, iejūtību, izpratni.

8

Re: Stress,satraukums pa mukibam

varaviksne
Par 100% piekrītu Tev! Es lasīju par sievieti kura 5 vai 6 gadus mocījās ar depresiju, gāja uz terapiju līdz beigu galā nonāca līdz banālam izskaidrojumam - ar savu depresiju viņa bija (zemapziņā) cerējusi saņemt vairāk uzmanību no sava vīra. Reizēm domāju, cik ļoti skumji ir tas, ka bieži vien cilvēki saviem partneriem pievērš tik maz uzmanības, ka tiem jāizraisa slimības, lai saņemtu uzmanību un rūpes. Un šeit es aizdomājos par to, ka mēs to varam novērot gan pie bērniem, gan pieaugušajiem - visi taču zin, ka visbiežāk bērni slimo tieši tāpēc, ka grib pievērst sev vecāku uzmanību, saņemt vairāk mīlestības un rūpes.

9

Re: Stress,satraukums pa mukibam

VAaag iemācīties patikt sev, kāda starpība, ko citi domā Tu dzīvo priekš sevis!

10

Re: Stress,satraukums pa mukibam

varaviksne rakstīja:

Tu uztraucies, ko padomās par Tevi citi, kā Tu izskaties viņu acīs, utt. - Tu uztraucies kāda ir citu cilvēku attieksme pret Tevi.  Tu grib būt citu atzīts, mīlēts, pieņemts. Tev ir svarīgi zināt, vai citi cilvēki Tevi mīl, pieņem. Bailes, uztraukums, nervozitāte rodas, jo Tu nezini, kādas ir citu cilvēku patiesās domas par Tevi. Tu esi atkarīgs no citiem cilvēkiem. Mēs visi esam atkarīgi viens no otra. Bet tie, kam ir VD, šī vēlme būt mīlētiem un atzītiem ir izteiktāka.

Zāles - citu cilvēku mīlestība, rūpes, iejūtība.

Šīs "zāles" cilvēki, kuriem ir VD, neapzināti cenšas iegūt ar slimības simptomiem. Citu cilvēku mīlestību, iejūtību cilvēks iegūst, neapzināti kļūstot slims. Simptomi ir briesmīgi, bet ar tiem neapzināti tiek mēģināts gūt citu cilvēku mīlestību, rūpes, iejūtību, izpratni.

nezinu, iespējams, ka ir arī šāds iemesls. man laikam vienmēr ir gribējies iederēties, piederēt kādai sociālajai grupai (tiesa, vienmēr biju izvēlīga, meklēju īstos cilvēkus). un tad it kā vientulības sajūta mocīja. kaut kādas īpatnējas ilgas. dzīves jēgu gribējās atrast. bet tādu globālāku. savai dzīvei īsti piesieties nevaru - ir bijis viss, ko vēlējos. laikam pārāk dziļi gribēju visā "būt iekšā", vēlējos ko īpaši, dzīvi kā milzīgu piedzīvojumu, lai ne mirklis nebūtu nodzīvots veltīgi. varbūt sevi "sadedzināju"...

11

Re: Stress,satraukums pa mukibam

Es sevi ari ta nomociju ...Tagad butu laimiga ar mazuminu ,velos pieveikt pati sevi ...Bet ai cik gruti ..

12

Re: Stress,satraukums pa mukibam

man pēdējā laikā lielākā problēma - pārliecība par dzīves bezjēdzību. cilvēka dzīvība ir tik trausla, dzīve tik īsa, pilna ar pārdzīvojumiem, raizēm, sāpēm. nespēju sev atrast mērķi. agrāk dzīvoju ar domu, ka vēl tik daudz laika, iespēju, visu laiku bija kaut kas, pēc kā tiekties, visādi mērķi, notikumi, kas vēl priekšā. vienā brīdi - kaut kāds tupiks. un tad arī sākās visi pretīgie simptomi ar uzviju un tas nejūtīgums un nerealitātes sajūta. saprotu, ka organisms vienkārši tādā veidā sargā no stresa, kreņķiem, bet vienalga - mokoši. baigi cenšos izvairīties no visa negatīvā - lieki nelasīt neko negatīvu, neskatīties, pat e-pastus negribas vērt vaļā.

13

Re: Stress,satraukums pa mukibam

dita rakstīja:

man pēdējā laikā lielākā problēma - pārliecība par dzīves bezjēdzību. cilvēka dzīvība ir tik trausla, dzīve tik īsa, pilna ar pārdzīvojumiem, raizēm, sāpēm. nespēju sev atrast mērķi. agrāk dzīvoju ar domu, ka vēl tik daudz laika, iespēju, visu laiku bija kaut kas, pēc kā tiekties, visādi mērķi, notikumi, kas vēl priekšā. vienā brīdi - kaut kāds tupiks. un tad arī sākās visi pretīgie simptomi ar uzviju un tas nejūtīgums un nerealitātes sajūta. saprotu, ka organisms vienkārši tādā veidā sargā no stresa, kreņķiem, bet vienalga - mokoši. baigi cenšos izvairīties no visa negatīvā - lieki nelasīt neko negatīvu, neskatīties, pat e-pastus negribas vērt vaļā.


Es tagad ta ari daru un saku pamanit ,ka mani satrauc aizvien vairak lietu ,pat slimi cilveki uz ielas ,vai nabadziba un netiriba izraisa mani nepatikamas izjutas .Nesaku jau ,ka agrak man tas patika ,tikai nebiju tik jutiga ,pienemu to normali ,tagad tas viss satrauc ,noteikti tapec ,ka pati no ta visa baidos ,jutos neaizsargata un atkariga ..Agrak likas ,ka viss ir tik viegli un var kalnuys gazt ,tagad no visa vairos un raustos ..Pat nepatikami iziet publiskas vietas ,negribu nevienu satikt ar ,kuru man ir sliktas attiecibas esmu parak nogurusi ,lai turetos pretim nepatikamam sajutam ,vai liekam sarunam ..

14

Re: Stress,satraukums pa mukibam

ļ

hera333 rakstīja:
dita rakstīja:

man pēdējā laikā lielākā problēma - pārliecība par dzīves bezjēdzību. cilvēka dzīvība ir tik trausla, dzīve tik īsa, pilna ar pārdzīvojumiem, raizēm, sāpēm. nespēju sev atrast mērķi. agrāk dzīvoju ar domu, ka vēl tik daudz laika, iespēju, visu laiku bija kaut kas, pēc kā tiekties, visādi mērķi, notikumi, kas vēl priekšā. vienā brīdi - kaut kāds tupiks. un tad arī sākās visi pretīgie simptomi ar uzviju un tas nejūtīgums un nerealitātes sajūta. saprotu, ka organisms vienkārši tādā veidā sargā no stresa, kreņķiem, bet vienalga - mokoši. baigi cenšos izvairīties no visa negatīvā - lieki nelasīt neko negatīvu, neskatīties, pat e-pastus negribas vērt vaļā.


Es tagad ta ari daru un saku pamanit ,ka mani satrauc aizvien vairak lietu ,pat slimi cilveki uz ielas ,vai nabadziba un netiriba izraisa mani nepatikamas izjutas .Nesaku jau ,ka agrak man tas patika ,tikai nebiju tik jutiga ,pienemu to normali ,tagad tas viss satrauc ,noteikti tapec ,ka pati no ta visa baidos ,jutos neaizsargata un atkariga ..Agrak likas ,ka viss ir tik viegli un var kalnuys gazt ,tagad no visa vairos un raustos ..Pat nepatikami iziet publiskas vietas ,negribu nevienu satikt ar ,kuru man ir sliktas attiecibas esmu parak nogurusi ,lai turetos pretim nepatikamam sajutam ,vai liekam sarunam ..

jā, es pilnībā piekrītu. tāda sajūta, ka esi "bez ādas". jebkura negatīva informācija var no līdzsvara uz vairākām dienām izsist. ubagi, invalīdi, slimi kaķi - viss sit pa nerviem. neteiktu, ka es to ļoti uz sevi attiecinātu, bet tas pastiprina bezjēdzības sajūtu. pasaule liekas netīra un nevērtīga.

15

Re: Stress,satraukums pa mukibam

Ja ta ir ,un es pat to sajutu nevaru isti izskaidrot .Itka taja momenta mani tas neaizskar ,bet velak jutu tadu ka nepatikamu pecgarsu ,smagumu dvesele un sabojatu garastavokli un jo vairak negativa pa dienu nakas redzet ,jo smagak paliek .Es pat neuztraucos par to ,bet tas tomer zemapzina ietekme .Protams ,ka tadas zinas ka interneta sausmas vispar nelasu ,tas jau ir skaidrs .Bet ir lietas ,kuras mes nevaram no savas dzives izslegt un diemzel Latvija tadu ir vairak tagad .Tapec censos mazak kontakteties ar cilvekiem ,tada nozime ,ka retak apmekleju lielus veikalus un tirgu ,ka ari nerunajos ar kaiminiem vai neklausos daudz zinas ,ja to daru to daru visrpuseji .Skaistakais ,kas Latvija ir ir -daba ,un vienkarsas lietas ,to ari censos izmantot ..Bieiz izbraucu arpus pilsetas tas ir vienigais glabins no rutinas un rugtajam cilveku noskanam ,kuras valda ..

16

Re: Stress,satraukums pa mukibam

hera333 rakstīja:

Ja ta ir ,un es pat to sajutu nevaru isti izskaidrot .Itka taja momenta mani tas neaizskar ,bet velak jutu tadu ka nepatikamu pecgarsu ,smagumu dvesele un sabojatu garastavokli un jo vairak negativa pa dienu nakas redzet ,jo smagak paliek .Es pat neuztraucos par to ,bet tas tomer zemapzina ietekme .Protams ,ka tadas zinas ka interneta sausmas vispar nelasu ,tas jau ir skaidrs .Bet ir lietas ,kuras mes nevaram no savas dzives izslegt un diemzel Latvija tadu ir vairak tagad .Tapec censos mazak kontakteties ar cilvekiem ,tada nozime ,ka retak apmekleju lielus veikalus un tirgu ,ka ari nerunajos ar kaiminiem vai neklausos daudz zinas ,ja to daru to daru visrpuseji .Skaistakais ,kas Latvija ir ir -daba ,un vienkarsas lietas ,to ari censos izmantot ..Bieiz izbraucu arpus pilsetas tas ir vienigais glabins no rutinas un rugtajam cilveku noskanam ,kuras valda ..

man jau draugi saka, ka dramatizēju, bet, tā kā nezinu, kur sākas mana "diagnoze" un beidzos es, tad šobrīd grūti pateikt, vai tā domāju tādēļ, ka man depresija, vai tādēļ, ka tā tiešām domāju. var jau būt, ka depresijas ietekmē ir tikai normāli vairāk pievērst uzmanību negatīvajam un nespēt redzēt labo, jo tas arī eksistē, taču šobrīd pamatā "rādās" visādas negācijas, sākot ar globālo sasilšanu un beidzot ar vārnu ar salauztu spārnu... gan jau, ka viss nav tik slikti.

17

Re: Stress,satraukums pa mukibam

vismaz man ir mierinajums ka neesmu tada vieniga. Mani ari satrauc viss negativais - izlasitais interneta - kada slepkaviba, pasnavibas, visi citadi gadijumi, liekas ka cilveku nezelibai nav robezu. Kad iedomajos ka dzivniekus kauj katru dienu lai mes priecigi estu galu, man galva ienak doma klut par vegetarieti. Dzivoju un stradaju arzemes, darbs man izraisa stresu, jo nekad nezini kad bus jastrada, uz darbu var izsaukt jebkura laika. Brivo laiku iztereju ar majas uzkopsanu un citam lietam, skrienu un skrienu. Nevaru iedomaties ka varetu ar visu tikt gala kad man butu berni. Pirms dazam dienam man bija pirma tada ka lekme, bija gruti paiet, sapeja galva, spieda krutiis, sirds dauzijas un visu dienu mocija nenormalas slapes. Pamekleju google pec simptomiem un sapratu ka man ir VD. Biezi uztraucos par sikumiem, uztraucos ko citi par mani domas. Apjausu ka ir daudz tadas dienas, kuraas pat neesmu pasmaidijusi vai smejusies. Gruti aizmigt, sapni un murgi mani moka katru nakti. Dzives krasas paliek arvien pelekakas.

18

Re: Stress,satraukums pa mukibam

viss internets ir pilns ar negācijām, nav ko tik daudz lasīt

nosing spešal