Sveiki, nezinu pat ar ko lai sāk....
Man jau no vasaras sākumā manai VD ir piebidrojusies nebijusi, savādak, nesaprotama izjūta.
Psihoterapeits saka, ka tas ir normāli, tā ir VD, dzeru Venlaxor XR, labāk ir palicis bet tikai brīžiem.
Lielākās problēma ir uzmācīgās domas, nerealitātes sajuta (ja es vispār saprotu, ka tā tā arī izpaužās..), kamoli kaklā, sirds klauves, drebuļi, tremors, trīce.... UN vissriebīgākais, sajūts ka kuru katru mirkli sajuksi prātā vai izdarīsi kaut ko neprognozējamu...
Brauc vnk mašīnā un liekās, ka tulit zaudēsi kontroli pār sevi... Esmu tāda tipa cilvēks, kurš ļoti uztver visu sasāpināti un ņemu pie sirds.
Man ir 30g.
Nesen izšķīros un ir protams sāpe, bet cenšos par to nedomāt.
Vai jums ikdienā distoniķiem arī bieži uznāk sajūta, ka sajuksi prātā, ka zaudēsi kontroli pār sevi, ka neesi vairs es pats... uznāk iekšēja trīce, rokas dreb, auksti/karsti....jā, zinu zinu, ka šie visi simptomi ir rakstīti "simptomu sarakstā" bet vai un cik bieži jūs nomoka šī problēma?
Kad esmu mājās un kko daru, fiziski, vai esmu ar draugiem tad nav jau nekā tāda īpaša... bet kad esi viens, vai no rīta brauc uz darbu tad momentiem uznāk sajūta, ka tulit tuli un vsjo, būsu nojūdzies.... no rītiem dažreiz galvā simtiem domu, mēģinu itkā parslēgites, sanāk un ir ok uz brīdi bet esmu hipohondriķis un visu laiku roku, roku, roku, kas diez tas bija utt....
Sākumā bija ļoti smagi, ar zālēm palika labāk, tas gan. UN gan jau visi to ir darījuši, tā arī es
arī es bieži lasīju zāļu anotācijas, par blaknēm utt
Ja, zinu, teiksiet viss tas ir pie panikas, stressa utt bet kā veiksmigāk ar to tikt galā?
Zinu ka fiziska slodze loti palidz, eju kad sanāk uz baseinu, bet kas vēl?