Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » savādāka nerealitātes sajūta
Lapas 1
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Ja agrāk nerealitātes sajūtu es aprakstīju kā staigāšanu aizmigušai un flegmātiskai, kurai viss lēni pienāk un liekas, ka ap mani ir burbulis, tad tagad es sāku izjust kaut ko citu. Skatos uz lietām vai cilvēkiem un man ir tāda sajūta, ka tas viss nenotiek reāli. It kā esmu atrauta no šīs pasaules vai kaut kā tā. Kāds saprot, ko vēlos pateikt?
Es saprotu. Man taa ir bijis un diezgan biezi, un ne vienu dienu, bet citreiz ari nedelu taa jutos kaa nerealitate. Taa jau ir derealizacija. Loti
nepatikama. Man ir taa ka lietas liekas tadas kaa nerealas un neistas, divainas, aizmiglotas utt...kad cilveki runa, tad ieskatos un liekas ka kkur planeju un nespeju uztvert realitati. Brr...briesmigi. Vistrakak man ir uz lietam, vienkarsi eju pa maju un viss uz ko skatos liekas nereals, ka pat iestajas bailu sajuta,
jā, tieši tā
es nezinu, bet man varbūt tas no lielās filozofēšanas, kas manu prātu pēdējo laiku neatstāj.. visu laiku domāju par pasaules, cilvēku u.t.t. rašanos
Simuci, ienāc privātajās ziņās
Man depersonalizācija ir ikdiena jau labu laiku, nu jau esmu pieradusi.
ko tas nozīmē?
Kitija
Es domaju ka vinam un man izteiktaka ir derealizicaija, nevis depersonalizācija
atbildeju tev privataja 
a no tās derealizācijas un depersonalizācijas nevar dabūt kādu personibas dalīšanos? 
Es domaju ka nee. Bet man izteikti kad liekas tas lietas neistas ir tikai tad kad domaju pa to vai ieciklejos...pariet man tas, ja saku nepieverst tam uzmanibu, Vistrakak ir kad iestajas 5 vakara, tad ara sakas kresla un viss pelecigs, tad man tas dod vel lielaku nerealitates sajutu,
jā, saprotu par ko tu runā.
šo sajūtu krēslas laikā ļoti labi atceros, kad vēl ne miņas no distonijas nebija..
Šis te stāvoklis, ko mēs katrs izjūtam varbūt mazliet savādāk, esot aizsargmehānisms, kad smadzenes dod signālu, ka viss apkārtnotiekošais mums ir pārāk satraucošs, stresains vai biedējošs, tās ieslēdz "attālinātās sajūtas režīmu", lai it kā mūs pasargātu no tā visa. Nekā briesmīga tajā neesot, tā saka ārsti. Man gan šī sajūta nepatīk, taču laikam jau esmu mazliet apradusi ar to, pa šiem gadiem. Tā nu gaidu kad beidzot manas smadzenes akceptēs to, ka es esmu visus lielos pārdzīvojumus pieņēmusi (es vismaz tā domāju) un esmu gatava turpmāk dzīvot realitātē un ar skaidru galvu.
Lapas 1
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » savādāka nerealitātes sajūta