Veģetatīvā distonija — savādāka nerealitātes sajūta

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (Kitija) — Sun, 25 Jan 2015 18:23:55 +0000

Šis te stāvoklis, ko mēs katrs izjūtam varbūt mazliet savādāk, esot aizsargmehānisms, kad smadzenes dod signālu, ka viss apkārtnotiekošais mums ir pārāk satraucošs, stresains vai biedējošs, tās ieslēdz "attālinātās sajūtas režīmu", lai it kā mūs pasargātu no tā visa. Nekā briesmīga tajā neesot, tā saka ārsti. Man gan šī sajūta nepatīk, taču laikam jau esmu mazliet apradusi ar to, pa šiem gadiem. Tā nu gaidu kad beidzot manas smadzenes akceptēs to, ka es esmu visus lielos pārdzīvojumus pieņēmusi (es vismaz tā domāju) un esmu gatava turpmāk dzīvot realitātē un ar skaidru galvu.

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (lipgloss13) — Sun, 25 Jan 2015 10:45:01 +0000

jā, saprotu par ko tu runā.
šo sajūtu krēslas laikā ļoti labi atceros, kad vēl ne miņas no distonijas nebija..

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (simucis18) — Sat, 24 Jan 2015 20:19:41 +0000

Es domaju ka nee. Bet man izteikti kad liekas tas lietas neistas ir tikai tad kad domaju pa to vai ieciklejos...pariet man tas, ja saku nepieverst tam uzmanibu, Vistrakak ir kad iestajas 5 vakara, tad ara sakas kresla un viss pelecigs, tad man tas dod vel lielaku nerealitates sajutu,

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (lipgloss13) — Sat, 24 Jan 2015 18:23:33 +0000

a no tās derealizācijas un depersonalizācijas nevar dabūt kādu personibas dalīšanos?

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (simucis18) — Fri, 23 Jan 2015 08:57:24 +0000

atbildeju tev privataja

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (simucis18) — Fri, 23 Jan 2015 08:55:56 +0000

Kitija

Es domaju ka vinam un man izteiktaka ir derealizicaija, nevis depersonalizācija

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (lipgloss13) — Tue, 20 Jan 2015 19:01:45 +0000

ko tas nozīmē?

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (Kitija) — Tue, 20 Jan 2015 18:57:51 +0000

Man depersonalizācija ir ikdiena jau labu laiku, nu jau esmu pieradusi.

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (lipgloss13) — Tue, 20 Jan 2015 18:29:44 +0000

Simuci, ienāc privātajās ziņās

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (lipgloss13) — Tue, 20 Jan 2015 18:26:01 +0000

jā, tieši tā
es nezinu, bet man varbūt tas no lielās filozofēšanas, kas manu prātu pēdējo laiku neatstāj.. visu laiku domāju par pasaules, cilvēku u.t.t. rašanos

Re: savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (simucis18) — Tue, 20 Jan 2015 18:06:35 +0000

Es saprotu. Man taa ir bijis un diezgan biezi, un ne vienu dienu, bet citreiz ari nedelu taa jutos kaa nerealitate. Taa jau ir derealizacija. Loti

nepatikama. Man ir taa ka lietas liekas tadas kaa nerealas un neistas, divainas, aizmiglotas utt...kad cilveki runa, tad ieskatos un liekas ka kkur planeju un nespeju uztvert realitati. Brr...briesmigi. Vistrakak man ir uz lietam, vienkarsi eju pa maju un viss uz ko skatos liekas nereals, ka pat iestajas bailu sajuta,

savādāka nerealitātes sajūta

null@example.com (lipgloss13) — Tue, 20 Jan 2015 17:53:32 +0000

Ja agrāk nerealitātes sajūtu es aprakstīju kā staigāšanu aizmigušai un flegmātiskai, kurai viss lēni pienāk un liekas, ka ap mani ir burbulis, tad tagad es sāku izjust kaut ko citu. Skatos uz lietām vai cilvēkiem un man ir tāda sajūta, ka tas viss nenotiek reāli. It kā esmu atrauta no šīs pasaules vai kaut kā tā. Kāds saprot, ko vēlos pateikt?