Kāds kurš ir uzveicis

Var. kas par mulkibam ka nevar..

Nevar, nevar.. VD pārņem visu, psiho-emocionālo un fizisko. Ja nu vienīgi pilnīgi pārprogrammēt cilvēku. Bet tas notiek tikai fantastikas filmās.

Pilnigi piekriitu. Tas ir kas lidzigs manupraat depresijai tikai ar fiziskaam saapeem.
Es tik loti gribetu satikt cilveku kuram ir paveicies, bet ziniet, kad ir labi tu šo forumu aizmirsti un laimigs dzivo taalaak, taakaa ja arii kads ir pilniba uzveicis tad sheit vairs arii neiegrieziisies.

Kapēc ? te ir jautri es jau gadi 3 būtu varējis te nenākt, bet nu kkas pievelk te ielīst

biju jau aizmirsis par šo forumu 1 /2 gadu atpakaļ VD smagā formā, nevarēju publiski staigāt, panikas lēkmes uz ielām, svišana, kardologi, psihologi, elektrokardiogrammas, izmesta nauda vējā utt. Visa VD pilnā programma
Laikam lēniem solīšiem tieku pāri šitam murgam: vairākas reizes esmu te licis receptītes kā un ko darīt lai vieglāk tiktu pāri. Pagaidām viss čikiniekā pēc plāna
Tātad:
a) pārkārtoju ēdienkarti.. brokastis obligāti. Pilngraudu auzu putra (īstā vārīta katliņā nevis aplejamā) klāt banāns + zaļā tēja vai melna, melna kafija + apelsīnu sula vai glāze ūdens.
b) mēģinu nelietot sarkano gaļu, tikai vistu, tītaru un iespēju robežās zaķus (ekoloģiskos). NEKO necepju uz pannas, tikai krāsnī bez eļļas!! Nelietoju sviestu(margarīnu), uz maizītēm karotīte olīveļļas, nezinu kapēc nelietoju vispār pienu, kkā negribas, krējumu arī neizmantoju uzturā. Iesaku visiem pārskatīt ko ēdat!! Organisms 7 gadu laikā nomainās uz pavisam jaunu, un tas sastāv tikai no ēdiena. Cigaretēs nē (zāli ļoti reti, 1x-2x mēnesī), alkoholu arī ļoti reti.
c)mazāk domājiet par darbu, nenesiet darbu mājās!! Brīvdienās un pēc darbalaikam nedariet neko priekš darba. Kad saķēru VD smagā stāvoklī, strādāju brīvdienas. Tagad pēc 16:00 vairs nedomaju par darbu.
d)izmest visus sirds pilienus, omeprozolus, nomierinošās tabletes un aizmirst GOOGLE. Katru dienu kas skatījos uz zāļu trauciņu, katru mirkli, kad sēdēju guglē meklējot kas man būs sākas spiediens, krūtis spieda, svīšanas un stresošanas. Tagad neko vairs nelietoju, nedzeru, negribu zināt
e)kustaties, ejat, staigājat, pasūtiet mājās vingrošanas tepiķi un dariet KAUT KO, vienalga, taisiet planking challange, mēģiniet katru dienu ilgāk plankingu taisīt, mēģiniet kko sasniegt, panākt, lai ir mērķis izvilkt vēl kadu dienu, līdz pienāks mirklis, kad viss pārējais būs vienalga, lai tikai sasniegtu mērķi. Ejat staigāt, izejat paskriet. Būs diezgan sūdīgi un slikti uzreiz, domāju ka miršu pēc 5 min, bet pēc mēneša jau katru vakaru skrienot, paliku drošs jau ka man nekas nekaiš.
Vispār VD saistu ar to, ka nav mērķa dzīvot, kad samaksāju visus parādus, darbā pacēla amatā un palielināja algu, dzīvoju bez mērķa, darbs-mājas-darbs-mājas, nebija uz ko tiekties, galva tukša. Kad sāc atrast jaunus mērķus, paliks labāk. Galvenais ir visu laiku domat, TAS IR TIKAI GALVĀ.

ā un vēl viena lieta, Aizmirst šo forumu, nekontaktēties ar citiem distoniķiem. Ļoti lipīga slimība, uzturiet kontaktus ar enerģiskiem cilvēkiem, dzīvniekiem, pēc laika redzesiet, kad paliks labak.

Par ēdienkarti nezinu, pāris punktiem nepiekrītu,  bet visumā man šķiet, ka vairāk palīdz tas gandarījums, ka ēd veselīgi.
Esmu arī novērojusi, ka kad esmu uz kaut ko sakoncentrējusies, vd vispār nejūtu. Tā kā mērķi ir brīnišķīga lieta.
Forums, man personīgi palīdz. Kad parādās kādi simptomi, šeit palasu un nomierinos, jo saprotu, ka tā  ir VD un neskrienu pārbaudīties.
Jebkurā gadījumā prieks par Tevi zaqwe3.

man bija senāk tā, ka nevaru paiet pa ielu, braucu tikai ar sabiedrisko, tikko biju ar kājām uz ielas, tā liekas ka nokritīšu, galva nenormāli reiba.. (dīvānaikais, ka tā tikai uz ielas, īpaši kad biju viens pats.. uz zemes takām nekas tāds nebij un ar draudzeni varēju mierīgi visu dienu staigāt un skriet bez problēmām.. Painteresējos ka reibumi varētu arī būt saistīti ar cukura līmeni un magnija līmeni, tad nu jau gadu katru rītu šķiebiju iekšā auzu putru ar banānu..