21

Re: Domas, domas, domas!

dita rakstīja:

ņjā.. interesanti, kā nu kurš ar to tiek galā.. es varu teikt, kad bija tikai VD, tas nebūt neliedza justies labi un dzīvot pilnvērtīgi. piemēram - brauc ceļojumā, uznāk panika - pārciet un priecājies tālāk par redzamo. man nepatika metro, bet nekas - saujā xanax - visādam gadījumam, un brauc ar visiem kopā:) man, piemēram, no liftiem ir fobija, bet darba sakarā, bieži nākas apmeklēt cilvēkus dzīvesvietās - tad nu arī - zobus sakod un uz priekšu:) no bailēm braukt ar pacēlājiem kalnos tiku vaļā ātri, kaut pirmajā reizē, slēpojot, tā arī ar krēsliņpacēlāju neuzdrošinājos braukt:) ja godīgi - ir pat pierasts, ka visu laiku ar sevi jācīnās. būtu pat garlaicīgi bez tā visa big_smile vienīgi - es laikam tik ļoti katra sīkuma dēļ pie ārstiem neesmu skraidījusi. patiesībā, laikam par daudz simptomus norakstīju uz VD, tagad izrādījās, ka 4 gadus esmu veltīgi cietusi locītavu sāpes - celī "ūdens" un vēl sācies osteoartrīts. bet nekas - ar visu var tikt galā. depresija ir biku trakāk, jo tad ilgstoši neredzi dzīvei jēgu, un tas jau paliek bīstami.


mana galvena problema ir ta ,ka baidos zaudet kontroli ,zaudet atminu ,palikt par darzeni :)Tas izklausas kodoligak ,ta ari jutos .Man nav lielu problemu parvarte bailes ,no augstuma ,vai lifta ,lidosanas ,zobarsta ,vai iedzert zales ,visu to varu parvaret ,ja nebutu ta nenormala apatija,nogurums un galvassapes  ,dzivesspeka trukums un sajuta ,ka juku lenam prata .Dazreiz uznak uzmacigas bailes ,ka zaudesu orientesanos speju un klidisu pa ielam ,tad ka ne savadai labak jutos majas ,kaut gan ari majas mani piemekle bailes no visa ka ..Man noteikti vajadzetu nomierinaties un sakt ticet saviem spekiem ,tikai jaatrod kads panakums ,kas man palidz domat pozitivi ,turklat butu loti laimiga ,ja varetu sanemt komplexu arstu izmeklejumus ,ka man nekas nekais .Es esmu no Liepajas un mums maigi sakot medicinas joma ir robi ...Gan pierakstus nevar tik vienkarsi dabut ,gan arstu trukst ,attieksme pie mums ari ir loti bediga ,ja nebutu Mag.rezonansi mugurai veikusi Vacija ,tad laikam to nebutu veikusi nekad .Tur specialisti protams bija daudz iejutigaki pret manam bailem ,ka ari pierakstu dabuju uzreiz ..Nu protams otrs minus ir nauda -esmu dotaja bridi bezdarbniece ,nu talak jau piebilst nav verts neko...

22

Re: Domas, domas, domas!

hera333< nu, jā - Rīgā ir daudz vieglāk - ja nepatīk vienā vietā, var pierakstīties citur. par maksu vispār ļoti ātri var tikt uz visiem izmeklējumiem. MR man arī bija pārbaudījums - noturēja stundu tanī "kolbā" vēl ar kontrastvielu - man galvu baudīja. tad vēl atrada kaut kādus "perēklīšus" big_smile
es vairāk dzīves laikā ar savām fobijām cīnos, nevis ar veselības problēmām. hronisks bronhīts man kopš bērnības - tā, ka viss, kas ar to saistīts, nesatrauc, jo elpošanas problēmām ir izskaidrojums, gastrīts visai ģimenei jau paaudzēs.
bet man jau izskatās, ka Tev varētu jau būt attīstījusies depresija - tas nogurums un apātija vairāk uz to velk. VD jau fiksi var pāriet depresijas stadijā.

23

Re: Domas, domas, domas!

jā - attiecībā uz zobārstu - es labāk pie zobārsta, nekā pie friziera big_smile man vispār patīk viss, kas ap medicīnu grozās - vienmēr interesanti vērot, kas un kā. bet es jau zobu tehniķis pēc pirmās izglītības un man sāpju slieksnis augsts - es varu daudz paciest.

24

Re: Domas, domas, domas!

dita rakstīja:

hera333< nu, jā - Rīgā ir daudz vieglāk - ja nepatīk vienā vietā, var pierakstīties citur. par maksu vispār ļoti ātri var tikt uz visiem izmeklējumiem. MR man arī bija pārbaudījums - noturēja stundu tanī "kolbā" vēl ar kontrastvielu - man galvu baudīja. tad vēl atrada kaut kādus "perēklīšus" big_smile
es vairāk dzīves laikā ar savām fobijām cīnos, nevis ar veselības problēmām. hronisks bronhīts man kopš bērnības - tā, ka viss, kas ar to saistīts, nesatrauc, jo elpošanas problēmām ir izskaidrojums, gastrīts visai ģimenei jau paaudzēs.
bet man jau izskatās, ka Tev varētu jau būt attīstījusies depresija - tas nogurums un apātija vairāk uz to velk. VD jau fiksi var pāriet depresijas stadijā.


Ja Riga ir labak ,kad vareju atlauties braucu pie zobarsta uz Rigu .Liepaja piedzivoju istas sausmas ,pec tas reizes pie zobarsta ilgi bija pagruti aiziet ,tapec gaju pie dargakajiem pilsetas zobarstiem ,atskiriba bija tada ,ka no manis panema labu summu un bailes taka ta palika ,jo attieksme ari bija ka kuru reizi ,turklat zobi pec laika atkal bija japartaisa big_smile..Ja runa iet par psihoterapeitiem ka ari par psihiatriem ,tad noteikti izveletos Rigu ,divreiz nedomajot -kaut vai diskretuma del ...Mums te dazadi medz but ,un to gan negribu;)..Ja ta varetu but depresija ,jo atpazistu to .Agrak parcietu vienu ,un ta toreiz pargaja bez stipram zalem .Toreiz stipri badojos un bija liels stress ,tad ari nodzivojos lidz tai ..Es nezinu ,ka man rikoties soreiz ...Vai lietot dabigos lidzeklus ,varbut lidzetu nopietnak nodarboties ar sportu ,jo kad varu sanemties un padarboties ,pacelas seratonina   limenis un paliek protams daudz labak ,pat tad ,kad ir galeja apatija  ..Ka bija ar tevi ,vai vareji ko mainit ari bez AD?

25

Re: Domas, domas, domas!

nu - bija man viena reize pirms dažiem gadiem, kad bez AD ar sportu un labiem draugiem (es te laikam rakstīju par velotūrismu) tiku vaļā bez zālēm - garīgais bija lielisks. 5 gadus tas turējās - atdevu visas receptes neaiztiktas atpakaļ ārstam. bet tad nāca gūzma ar baigajiem stresiem, zaudējumiem, pārmaiņām, darbs man arī bez pozitīvām emocijām - ir ne viens viena gadījums bijis, kad kolēģi ar nopietnām psihiatriskām diagnozēm bija spiesti no tā aiziet. tas arī noveda līdz depresijai. ja nu kas - ļermontova ielu noteikti neiesaku. vislabāk ir Dzintaru klīnikā, bet tas ir dārgs prieks - es tur savulaik nedēļu padzīvoju, bet grūti jau visu tā pamest - mājas, darbu, pienākumus, lai atpūstos par samērā smuku naudiņu. vispār mana pārliecība - ja var bez sintētiskajiem medikamentiem, vajag mēģināt. bet, ja tiešām ir baigi slikti, tad jāēd tās tabletes, neko darīt, lai tas viss nepāraug jau kaut kādos personības traucējumos vai vēl kaut kamā. vislabākās zāles ir brīvais laiks, kas pavadīts tā, kā pašam vislabāk patīk un lai to varētu darīt regulāri.

26

Re: Domas, domas, domas!

Dita - Katrs tiešām cīnās ar šo kā māk, un katram sava metode, un tas ir tikai normāli, jo arī ne visiem cilvēkiem vienas un tās pašas zāles palīdz .. smile)  Un kā jau teicu te katram pašam jāstrādā ir ar sevi.. smile

27

Re: Domas, domas, domas!

nu, jaunībā jau vispār uz dzīvi skats daudz pozitīvāks smile pusmūžā ir cits skatījums uz dzīvi, sāc just, ka liela daļa dzīves jau nodzīvota un palicis maz laika u.t.t. - arī tas vēl rada stresu. vēl arī sakrājusies negatīvā dzīves pieredze, kļūsti par nihilistu, sāc mazāk uzticēties cilvēkiem, ir piedzīvots daudz vilšanos, nodevību,  ir vairāk atbildības par līdzcilvēkiem.

28

Re: Domas, domas, domas!

dita rakstīja:

nu, jaunībā jau vispār uz dzīvi skats daudz pozitīvāks smile pusmūžā ir cits skatījums uz dzīvi, sāc just, ka liela daļa dzīves jau nodzīvota un palicis maz laika u.t.t. - arī tas vēl rada stresu. vēl arī sakrājusies negatīvā dzīves pieredze, kļūsti par nihilistu, sāc mazāk uzticēties cilvēkiem, ir piedzīvots daudz vilšanos, nodevību,  ir vairāk atbildības par līdzcilvēkiem.

Nodevību var pieredzēt jebkurā vecumā, tikai jo vecāks, jo vairāk izvērtē un vairāk saproti cik tā nodevība ir liela un kādās sekas tā nes, jaunie īpaši to nesaprot. Bet kopumā vajag baudīt dzīvi, domāt labas domas un t.t. un šo es mēģinu šobrīd arī sev izskaidrot, bet nesanāk, jo tāda sajūta ka negatīvās domas kāds ar varu grūž iekšā galvā. Mums vd slimniekiem ir diezgan pagrūti dzīvot tā kā pirms tam, jo domas, bailes no visa, fiziskās izjūtas atstāj robus mūsu galviņā..