1

Tēma: Domas, domas, domas!

Sveiki. Labu laiku šeit neesmu neko rakstījusi, biju pārliecināta ka viss jau garām un VD atkāpusies, bet laikam pārpriecājos, pāris mēnešus atpakaļ bija jāiet uz bērēm, kopš tā laika esmu nemierīga, visādas negatīvās domas nāk galvā, un atkal pamazām baidos ka nesāksies viss no gala, vai vēl kādam tā ir bijis!? Gribas atkal nomierināties un dzīvot mierīgi bez izbraukumiem un domām, kuras tāda sajūta ka kāds grūž galvā.

2

Re: Domas, domas, domas!

Ilona_20 rakstīja:

Sveiki. Labu laiku šeit neesmu neko rakstījusi, biju pārliecināta ka viss jau garām un VD atkāpusies, bet laikam pārpriecājos, pāris mēnešus atpakaļ bija jāiet uz bērēm, kopš tā laika esmu nemierīga, visādas negatīvās domas nāk galvā, un atkal pamazām baidos ka nesāksies viss no gala, vai vēl kādam tā ir bijis!? Gribas atkal nomierināties un dzīvot mierīgi bez izbraukumiem un domām, kuras tāda sajūta ka kāds grūž galvā.


Es nezinu ,ka tas ir -kad tiek vala no VD !Vai vari pastastit ,ka to sasniedzi ?

3

Re: Domas, domas, domas!

Sāku mazāk pievērst uzmanību visām lēkmēm un fiziskajiem simptomiem, zāles arī nelietoju, tad pamazām tas jau sāka notikt pats no sevis un 1,5 gadus nebija nekādu problēmu, strādāju, ballējos, ceļoju un par VD jau biju piemirsusi. Bet tagad atkal nāk virsū nelabās domas!

4

Re: Domas, domas, domas!

Bet jautājums ir par tām negatīvajām domām.. nevis par pāriešanu un atkal sākšanos.

5

Re: Domas, domas, domas!

Ilona_20 rakstīja:

Bet jautājums ir par tām negatīvajām domām.. nevis par pāriešanu un atkal sākšanos.


Ilona ,es atvainojos ,ka nevareju tev sniegt tadu atbidi ,kura tev noder uzreiz ..Es un daudzi citi mes mokamies ,un ceram ,kad tas vienreiz viss paries ,tapec aist garam izdevibu pavaicat kadam ka tas ir ,kurs to ir daleji pieveicis nevareju ...Vai nepiekriti?!

Es par domam varu tev pateikt to ,ka pati katru dienu cinos ,ai nedomatu un nemocitu sevi ,bet ka tu redzi tas neiet tik atri un pasai man tas ir nesasniegts sapnis ...

Seit tadi ,kuriem ir pargajis daudz nav ,jo seit nak ipasi tad ,kad ir oti slikti .Seit varetu atbiudet varbut kads ,kurs ir pievarejis ,bet atka iekritis atpaka un domaju ,ka tadi padomi tev ari nevares neko idzet ,jo civeks jau pats ir atpaka tur pat ,kur bijis ...

Cik igi tev kopuma VD jau ir ?

6

Re: Domas, domas, domas!

Man ir 4 gadus, VD, no kuriem pusotru gadu es biju, vismaz tā likās, ka esmu tikusi vaļā. Kad es tikai sāku slimot, es te biju 24/7, un lasiju visu, meklēju visādas kaites un visu pārējo.. Un te tiešām viss ir galvā, es sapratu ka jo vairāk es baidīšos, jo vairāk par to domāšu, jo sliktāk ... Lai vēl ātrāk pārvarētu VD, es priekš sevis izdariju lielu soli, kas pa lielam man arī palīdzēja pārvarēt, paņēmu suni un pārvācos lai varētu dzīvotu viena ar suni, un tas bija efektīvāks par jebkurām zālēm, bet atkal tas neder visiem, jo dažiem šeit ir ģimenes u.t.t .. Pāris mēnešus kad jau biju pārvākusies, varēju mierīgi sākt strādāt, jau vairāk kā gadu es strādāju un ja arī citreiz darbā uznākca panikas lēkme, tā tik pat ātri pazuda.. Darbs man tāds ka visu laiku cilvēkos, un tad jau arī parvarēju tās bailes no publiskām vietām ... Kkā tā .. Bet te katram individuāli ir jāstrādā ar sevi, jo ārsti un zāles nevar palīdzēt, tas var tikai uz neilgu laiku palīdzēt, palidzet var tikai pats sev.

7

Re: Domas, domas, domas!

man VD ir gadus 20 smile kopš skolas laikiem - toreiz nezināju, kas tas ir, domāju - esmu savādāka kā citi, jādzīvo tādai, kāda esmu. interneta nebija, neviens par tādu "kaiti" pat nerunāja un bija jau arī kauns kādam teikt, ka brīžiem jūties kā "nojūgusies". smile man naktīs nāca virsū panikas lēkmes, bet pārcietu vispār bez zālēm. ilgākais, kad viss bija ok, bija pirms dažiem gadiem, kad sāku ar velotūrismu nodarboties - daudz pozitīvu emociju, sportiskas aktivitātes - gadus 5 nebija simptomu, nekādus medikamentus arī neprasījās - atceros, ka receptes atdevu ārstei atpakaļ neizlietotas. atsākās pēc daudziem stresiem - nesākšu iedziļināties, bet bija gan tuvinieku zaudējumi, gan citas "nejaucības".

8 Izmainīja hera333 (2016-09-20 14:22:32)

Re: Domas, domas, domas!

Ilona_20 rakstīja:

Man ir 4 gadus, VD, no kuriem pusotru gadu es biju, vismaz tā likās, ka esmu tikusi vaļā. Kad es tikai sāku slimot, es te biju 24/7, un lasiju visu, meklēju visādas kaites un visu pārējo.. Un te tiešām viss ir galvā, es sapratu ka jo vairāk es baidīšos, jo vairāk par to domāšu, jo sliktāk ... Lai vēl ātrāk pārvarētu VD, es priekš sevis izdariju lielu soli, kas pa lielam man arī palīdzēja pārvarēt, paņēmu suni un pārvācos lai varētu dzīvotu viena ar suni, un tas bija efektīvāks par jebkurām zālēm, bet atkal tas neder visiem, jo dažiem šeit ir ģimenes u.t.t .. Pāris mēnešus kad jau biju pārvākusies, varēju mierīgi sākt strādāt, jau vairāk kā gadu es strādāju un ja arī citreiz darbā uznākca panikas lēkme, tā tik pat ātri pazuda.. Darbs man tāds ka visu laiku cilvēkos, un tad jau arī parvarēju tās bailes no publiskām vietām ... Kkā tā .. Bet te katram individuāli ir jāstrādā ar sevi, jo ārsti un zāles nevar palīdzēt, tas var tikai uz neilgu laiku palīdzēt, palidzet var tikai pats sev.

Ka tu tiki gala ar riebigo sajutu un bailem no ritiem un vakaros ,drebuli un sikta dusa ,jo tas ir tiesi tas ,kas trauce man sanemties un parlauzt so apburto loku? ..Atvaino ,sanak atkal uzdot jautajumus ,tas ir tikai tapec ,ka priecajos ,ka kads vismaz daleji var atgriezties norm.dzive un tas dod ceribu un gribas uzzinat vairak...

No savas puses varu tev teikt ka pec stastita  izklausas ,ka vienkarsi atkal esi sev pielavusi saubities par saviem spekiem  un tada veida atkal esi  ielaidusi  tarakanusn sava galva  .Izklausas ,ka tas ir tavs galvenais klupsanas akmens ,tu it ka no vispirms  sajuti bailes ,ka var but ka agrak un saubijies par savu parliecibu ,tu pielavi saubas un  viss atkal  lenam  aizgaja  vecajas sliedes ...Atceries ,ka esi stipra un ka tie  ir tikai manu teli un regi ,kuri atkal tevi ievilks bezizejas situacija  .Vismaz ta ir man ,kad pieveicu vienu blakusparadibu un pasmejos par to ,ta atkal sasupajas mana parlieciba par saviem spekiem un viss atkal liekas tik briesmigs un neparvarams . Tumsa atkal atgriezas  mana dzive no jauna  un mani ierauj liel baiu virpuli un ta es netieku ne no vietas ..Ieklausos  visas savas sikakajas izjutas un uzreiz sadomajos nezin ko ,ja tik daudz nedomatu butu daudz vieglak ...Cik stulbi ir but tadam ,kurs pats sev katru dienu nosaka arvien jaunas diagnozes..

9

Re: Domas, domas, domas!

vai tad jums nav tā, ka esot cilvēkos, arī simptomi mazinās, īpaši, ja tie cilvēki ir pozitīvi noskaņoti, vai arī, ja jums ir atbildīgs darbs, uz kuru jākoncentrējas? man tieši komunikācija ir labākās "zāles". vēl man palīdz, ja pasaku sev - kā ir, tā ir, ja es neko nevaru mainīt, dzīvošu šim brīdim un pēc iespējas kvalitatīvāk. visi esam mirstīgi.

10

Re: Domas, domas, domas!

dita rakstīja:

vai tad jums nav tā, ka esot cilvēkos, arī simptomi mazinās, īpaši, ja tie cilvēki ir pozitīvi noskaņoti, vai arī, ja jums ir atbildīgs darbs, uz kuru jākoncentrējas? man tieši komunikācija ir labākās "zāles". vēl man palīdz, ja pasaku sev - kā ir, tā ir, ja es neko nevaru mainīt, dzīvošu šim brīdim un pēc iespējas kvalitatīvāk. visi esam mirstīgi.

No sakuma man ta bija ,bet tad saku pamanit ,ka mulkigas domas mani piemekle pat darba ,pat ja miera bridis bija pavisam iss ..Tad nobijos ,pati no sevis ,nopurinajos un sanemos ,lai izturetu dienu lidz galam .Tapat atkal atkartojas valodu kursos ,kuri bija pietiekami intensivi ,lai nedomatu par blakus ietam ,turklat biju loti apmierinata ,ka esmu iegajusi atka kaut kada nebut rezima ,no pilnigas dikstaves .Kursos vienu mirkli sapratu ,ka vairs nesaprotu ,kas rakstits lapa ,sagrizas visa telpa un palika nelabi ,todien paludzu ,lai mani palaiz 15 min atrak ,pa celam iegriezos aptieka un devos pa tieso uz majam .Visas nakamas dienas bija dazadas ,bija karstuma vilni ,bija atka normalas dienas ,bija no ritiem trisas un bailes -nevareju iziet normali no majam un patstavigi doties uz kursiem .Protams izgaju kursus lidz galam ,bet bija lielas mokas .Turklat pa vidam vel saslimu ar gripu ,lidzigi ka ir mnaziem berniem ,kad negrib iet uz skolu .Kermenis gandriz vai pats ,vairs necinas ar virusiem un keras klat viss kas -vedera gripa ,vai iesnas vai mokos saus klepus .Tas ir sausmas ,es sevi nevaru ciest ,es tada neesmu .No ta laika ,vairs pat neesmu neko vairs meginajusi ...Kad liekas ,ka viss bus labi ir tads pacelums un speks ,tad atkal ir milzigs pagrimums ,pat neatkarigi no manas attieksmes pret lietu ko daru un ar ko daru ..Pietiek lielaka slodzite ,kur japamoka atmina un domasana ta paliek slikti .Varbut Dita tev ir kads panemiens pret so ,varbut tev ta ari ir bijis ..

11 Izmainīja pūcīte (2016-09-20 20:01:29)

Re: Domas, domas, domas!

Man te mēnesi atpakaļ sašūpojās VD,  biju tikusi galā jau kopš ziemas, bet tagad veselības dēļ, jau likās, ka jāmirst nost, jo analīzes nebija perfektas, bet divi ārsti apliecināja, ka kopumā jālasa analīzes, ne pa vienam rādītājam, man viss esot ok. Bet nu piedzīvoju šaušalīgu hipohondrijas VD uzliesmojumu, apmēram mēnesi no vietas mocījos,  bet tagad es atkal esmu uz trausla miera, jo saņēmos, kaut kā noskaņoju sevi tikt ārā no tām šausmīgajām bailēm, sāku dzert B vitamīnu un cerams būšu šo krīzi pārlaidusi, un iedzinusi VD atpakaļ krātiņā big_smile

12

Re: Domas, domas, domas!

malace.. turies..

13

Re: Domas, domas, domas!

> No sakuma man ta bija ,bet tad saku pamanit ,ka mulkigas domas mani piemekle pat darba ,pat ja miera bridis bija pavisam iss ..Tad nobijos ,pati no sevis ,nopurinajos un sanemos ,lai izturetu dienu lidz galam .Tapat atkal atkartojas valodu kursos ,kuri bija pietiekami intensivi ,lai nedomatu par blakus ietam ,turklat biju loti apmierinata ,ka esmu iegajusi atka kaut kada nebut rezima ,no pilnigas dikstaves .Kursos vienu mirkli sapratu ,ka vairs nesaprotu ,kas rakstits lapa ,sagrizas visa telpa un palika nelabi ,todien paludzu ,lai mani palaiz 15 min atrak ,pa celam iegriezos aptieka un devos pa tieso uz majam .Visas nakamas dienas bija dazadas ,bija karstuma vilni ,bija atka normalas dienas ,bija no ritiem trisas un bailes -nevareju iziet normali no majam un patstavigi doties uz kursiem .Protams izgaju kursus lidz galam ,bet bija lielas mokas .Turklat pa vidam vel saslimu ar gripu ,lidzigi ka ir mnaziem berniem ,kad negrib iet uz skolu .Kermenis gandriz vai pats ,vairs necinas ar virusiem un keras klat viss kas -vedera gripa ,vai iesnas vai mokos saus klepus .Tas ir sausmas ,es sevi nevaru ciest ,es tada neesmu .No ta laika ,vairs pat neesmu neko vairs meginajusi ...Kad liekas ,ka viss bus labi ir tads pacelums un speks ,tad atkal ir milzigs pagrimums ,pat neatkarigi no manas attieksmes pret lietu ko daru un ar ko daru ..Pietiek lielaka slodzite ,kur japamoka atmina un domasana ta paliek slikti .Varbut Dita tev ir kads panemiens pret so ,varbut tev ta ari ir bijis ..
___________________________________________________________________________________________
izklausās pazīstami, bet tikšanās ar paziņām, ar kuriem man patīkami kopā atrasties, vienmēr to VD padzen nost, pat, ja kādā brīdī kaut kāda panika grib piemesties vai kas cits. man darbs saistīts ar ne to vienkāršāko sabiedrības daļu, tādēļ pozitīva tajā ir maz, ar gadiem arī sāk palikt mazāk interesanti, ģimenes un visādu pienākumu dēļ maz laika paliek draugiem un hobijiem un ļoti izjūtu tieši atslodzes trūkumu no visa negatīvā. 4 gadu laikā pirmo reizi šopavasar izrāvos uz nedēļu prom no mājām atvaļinājumā - uzreiz atbraucu kā cits cilvēks, bet pēc nedēļas biju atkal savā bedrē, bet es šobrīd ārstēju depresiju, dzeru Wellbutrinu, un vismaz sāk gribēties kaut ko darīt un dzīvot tālāk, jo vispār jau vairs nebija ne par ko intereses. protams, ka tādā stāvoklī arī visādas slimības līp klāt. starp citu - nav sliktas zālītes - neiedarbojas uz serotonīnu, bet gan uz dopamīnu un noradrenalīnu, tāpēc nav dumjas eiforijas vai sajūtas, ka zaudē savu personību, bet pavisam pamazām sāk atgriezties gribēšana kaut ko darīt. kaut sākums man bija traks ar to lietošanu.

14

Re: Domas, domas, domas!

Padies Dita par atbiditi...
Ir viens moments ,kad man tiesam paliek labak un atkalk jutos ,ka normals cilveks .Tas ir tad ,kad dzive ienak jauna vesma ,kada ceriba -parcelsanas ,kaut kas uzmundrinos,veiksme,labas zinas .Es uzreiz pacelos 7 -tajas debesis un esmu gatava cinities ar visu talak,tikai nelaime tada ,ka pec si paceluma ,kurs man nesen bija mani iegruda atpakal izmisuma ,jo cilveks kurs bija pie vainas dzives vietas mainai un darba mainai ,netureja savu doto vardu utt .Es partsaju vispar ticet jebkadam izmainam un kluvu depresiva ,jo uz to bija likts viss ,ko bijam sasniegusi ..Nu kaut ka ta ....To pastastiju ,jo varbut tas lidz noprast ,kada bedre atrodos tagad pec lieam ceribam un speka un naudas izskiesanas ...


Wellbutrins skaitas AD ?Vai dzeri ari ,kadas citas zales ,vai uztura bagatinatajus?

15

Re: Domas, domas, domas!

jā, Wellbutrins ir AD, nav no "vieglajiem", arī samērā dārgs. bet man jau bija vienalga, ko dzert... vairākus gadus centos tikt galā, domājot "pozitīvas domas", bet beigās ārste pateica, ka ielaidu visu diezgan tālu un šobrīd jāārstējas nopietnāk. dažreiz xanaxu iedzeru, kad baigie stresi... bet cenšos pēc iespējas retāk. bet es Tevi saprotu - ikdiena un rutīna ļoti dzen depresijā, pat, ja citiem šķiet, ka tā ir lieliska (daudzi mani apskauž un domāju, ka viņiem prātā neienāk, kā patiesībā jūtos smile ) un citu nodevība - tas laupa ticību ne tikai cilvēkiem, bet vispār sāk likties, ka dzīvē nekam nav jēgas. bet - viss, ko var salāpīt, nopirkt u.t.t. - tikko uzzināju, ka vienai no manām kolēģēm atklāts audzējs galvā. man ir šoks, jo viņai tikko dzīve sāka sakārtoties... nu jā - tās laikam skaitās īstas problēmas, kaut - dzīvot pastāvīgā stresā un panikā arī nav tas foršākais variants. turies!

16

Re: Domas, domas, domas!

dita rakstīja:

jā, Wellbutrins ir AD, nav no "vieglajiem", arī samērā dārgs. bet man jau bija vienalga, ko dzert... vairākus gadus centos tikt galā, domājot "pozitīvas domas", bet beigās ārste pateica, ka ielaidu visu diezgan tālu un šobrīd jāārstējas nopietnāk. dažreiz xanaxu iedzeru, kad baigie stresi... bet cenšos pēc iespējas retāk. bet es Tevi saprotu - ikdiena un rutīna ļoti dzen depresijā, pat, ja citiem šķiet, ka tā ir lieliska (daudzi mani apskauž un domāju, ka viņiem prātā neienāk, kā patiesībā jūtos smile ) un citu nodevība - tas laupa ticību ne tikai cilvēkiem, bet vispār sāk likties, ka dzīvē nekam nav jēgas. bet - viss, ko var salāpīt, nopirkt u.t.t. - tikko uzzināju, ka vienai no manām kolēģēm atklāts audzējs galvā. man ir šoks, jo viņai tikko dzīve sāka sakārtoties... nu jā - tās laikam skaitās īstas problēmas, kaut - dzīvot pastāvīgā stresā un panikā arī nav tas foršākais variants. turies!

Pirms kada laiak ,aizgaja kads tuvs cilveks ar tiesi so diagnozi ..Un tad man sakas ta pa istam sis viss ,laikam izveidoju parak lielu saikni ar so personu .No sakuma pat domaju ,ka ari man ir tas pats ,jo nezinaju ,kas ir vd ..Galva greizas ,nelabumi,sapes ...Arprats ...tfu,tfu ...

Ceru ,ak mums viss nostasies savas sliedes ,gribu  vienkarsi dzivot bez depresijas un bailem ,tas ir ari viss .Savadak bailes ir manas ikdienas sastavdala ,turklat neviens nesaprot ,pat beizi gadas ,ka tuvibieki negribot izmet pa vardam -tu esi jociga ,ar tevi vairs nevar saprasties ,ar tevi kaut kas nav tiesam kartiba sad((

Paldies tev Dita ,es padomasu par to ,ko man darit talak ..

17

Re: Domas, domas, domas!

ar tuvākajiem es esmu nolēmusi par to vispār nerunāt - vecāki kreņķējas un negrib pieņemt to visu, draugus negribu gruzīt, jo novērsīsies no tāda rūgumpoda. jau sen esmu iemācījusies jokot un smaidīt, kaut jūtos reti riebīgi. dažreiz skatos uz cilvēkiem un domāju - tas, kas viņiem ir norma, man jāizcīna ar sevi milzīga cīņa, lai to pašu darītu. nekad nevarēšu pa amerikāņu kalniņiem vizināties, vēl daudz ko citu. bet tas jau nav tas svarīgākais dzīvē. muļķīgi, ka nav iespējas vienkārši dzīvot, bet papildus citiem kreņķiem vēl regulāri jācīnās ar sevi.

18

Re: Domas, domas, domas!

hera333 rakstīja:
Ilona_20 rakstīja:

Man ir 4 gadus, VD, no kuriem pusotru gadu es biju, vismaz tā likās, ka esmu tikusi vaļā. Kad es tikai sāku slimot, es te biju 24/7, un lasiju visu, meklēju visādas kaites un visu pārējo.. Un te tiešām viss ir galvā, es sapratu ka jo vairāk es baidīšos, jo vairāk par to domāšu, jo sliktāk ... Lai vēl ātrāk pārvarētu VD, es priekš sevis izdariju lielu soli, kas pa lielam man arī palīdzēja pārvarēt, paņēmu suni un pārvācos lai varētu dzīvotu viena ar suni, un tas bija efektīvāks par jebkurām zālēm, bet atkal tas neder visiem, jo dažiem šeit ir ģimenes u.t.t .. Pāris mēnešus kad jau biju pārvākusies, varēju mierīgi sākt strādāt, jau vairāk kā gadu es strādāju un ja arī citreiz darbā uznākca panikas lēkme, tā tik pat ātri pazuda.. Darbs man tāds ka visu laiku cilvēkos, un tad jau arī parvarēju tās bailes no publiskām vietām ... Kkā tā .. Bet te katram individuāli ir jāstrādā ar sevi, jo ārsti un zāles nevar palīdzēt, tas var tikai uz neilgu laiku palīdzēt, palidzet var tikai pats sev.

Ka tu tiki gala ar riebigo sajutu un bailem no ritiem un vakaros ,drebuli un sikta dusa ,jo tas ir tiesi tas ,kas trauce man sanemties un parlauzt so apburto loku? ..Atvaino ,sanak atkal uzdot jautajumus ,tas ir tikai tapec ,ka priecajos ,ka kads vismaz daleji var atgriezties norm.dzive un tas dod ceribu un gribas uzzinat vairak...

No savas puses varu tev teikt ka pec stastita  izklausas ,ka vienkarsi atkal esi sev pielavusi saubities par saviem spekiem  un tada veida atkal esi  ielaidusi  tarakanusn sava galva  .Izklausas ,ka tas ir tavs galvenais klupsanas akmens ,tu it ka no vispirms  sajuti bailes ,ka var but ka agrak un saubijies par savu parliecibu ,tu pielavi saubas un  viss atkal  lenam  aizgaja  vecajas sliedes ...Atceries ,ka esi stipra un ka tie  ir tikai manu teli un regi ,kuri atkal tevi ievilks bezizejas situacija  .Vismaz ta ir man ,kad pieveicu vienu blakusparadibu un pasmejos par to ,ta atkal sasupajas mana parlieciba par saviem spekiem un viss atkal liekas tik briesmigs un neparvarams . Tumsa atkal atgriezas  mana dzive no jauna  un mani ierauj liel baiu virpuli un ta es netieku ne no vietas ..Ieklausos  visas savas sikakajas izjutas un uzreiz sadomajos nezin ko ,ja tik daudz nedomatu butu daudz vieglak ...Cik stulbi ir but tadam ,kurs pats sev katru dienu nosaka arvien jaunas diagnozes..


Nu es tiešām centos tām visām sliktajām sajūtāt, tā teikt mest mīkstu, jo nu es sapratu ka vairāk tā negribas dzīvot, ierobežot sevi, jo tajā laikā man bija 21 gads, un jqau no 19 es slimoju ar Veģetatīvo .. Sāku pamazām iet no mājas ārā vakaros un doties 2h pastaigās, saku justies labāk, un jau ar laiku sāku prriecāties par visu kas notiek, visā centos saskatīt visu labo .. Nu tas tīri galvā, lai nebūtu jādomā par visu slikto .. Tad pienāca brīdis, kad sapratu ka viss man ir galvā, tieši par tām sajūtām, jo ja vairāk domāju, jo vairāk visādi nelabie nāca virsū ... Nu kaut kā tāā .. Un tiešām, 1,5 gadus biju jau aizmirsusi par VD .. smile

19

Re: Domas, domas, domas!

Daziem ,varbut ir viegaka ,citiem ta situacija ir ielaistaka .Saprotu ,ka tu vel esi jauna un tev ir labas iespejas noslegties no visa negativa ..

Iona domaju ,ka tev viss bus labi ,tavs runas veids liek domat ,ka isteniba esi gana stipra ,ai parvaretu so nepatikamo momentu .Es ticu tev ,tu  vari visu verst par labu ,ka pati saki -tev jauzliek vnk mikstais uz visu so ,bus ok !Ja tev izdevas vienu reizi ,izdosies ari otro ...Tici un viss notiks! ..

20

Re: Domas, domas, domas!

ņjā.. interesanti, kā nu kurš ar to tiek galā.. es varu teikt, kad bija tikai VD, tas nebūt neliedza justies labi un dzīvot pilnvērtīgi. piemēram - brauc ceļojumā, uznāk panika - pārciet un priecājies tālāk par redzamo. man nepatika metro, bet nekas - saujā xanax - visādam gadījumam, un brauc ar visiem kopā:) man, piemēram, no liftiem ir fobija, bet darba sakarā, bieži nākas apmeklēt cilvēkus dzīvesvietās - tad nu arī - zobus sakod un uz priekšu:) no bailēm braukt ar pacēlājiem kalnos tiku vaļā ātri, kaut pirmajā reizē, slēpojot, tā arī ar krēsliņpacēlāju neuzdrošinājos braukt:) ja godīgi - ir pat pierasts, ka visu laiku ar sevi jācīnās. būtu pat garlaicīgi bez tā visa big_smile vienīgi - es laikam tik ļoti katra sīkuma dēļ pie ārstiem neesmu skraidījusi. patiesībā, laikam par daudz simptomus norakstīju uz VD, tagad izrādījās, ka 4 gadus esmu veltīgi cietusi locītavu sāpes - celī "ūdens" un vēl sācies osteoartrīts. bet nekas - ar visu var tikt galā. depresija ir biku trakāk, jo tad ilgstoši neredzi dzīvei jēgu, un tas jau paliek bīstami.