Lūdzu komentārus.. (Lapas 2 no 2)

Es tevi saprotu ,ari man ir lidzigi .Tikai mans virins atvainojas un pats atdzist ,ka nevar nevienu atbalstit un neizprot cita problemas un neiejutas vina ada.Atskiriba no tava vira- manejais nesaka ,ka problema ir galva ,vins vispar visu so neizprot un censas par to pat nerunat,padomu ko vinam domam un darit vins prasa man .Tatad sanak man vel jadoma par diviem un japalidz ari vinam ar to sadzivot ..Es nepiekritu tiem ,kuri uzreiz saka -sieva/virs tevi nesaprot un vinam ir taisniba un vins nav vainigs -Ne !Daleji ,jasaka ka tas norada uz nevelesanos iesaistities .Ja milotajam ir slikti ,tad blakus jabut ir obligati ,mes tapec esam .Un ja tuvakajam "tfu ,tfu"butu smaga slimiba ,vai tad ari mes drikstetu pakert zurnalu vai gramatau un noslepties kaut kur ..Es nesaku ,ka nedrikst but smagi ,ka nedrikst saluzt ,vai padoties ,bet MEGINAT mus izprast un kaut vai MEGINAT palidzet ir dabiga un normala lieta ,ko daritu ikviens no mums ,ja tas butu nepieciesam otrajam pusitem ..Bet teikt ,ka mes esam to izdomajusi utt,ir pats vieglakais ..Es dzirdu to biezi ,vai ari dzirdu ka mes esam trakie un nenormalie no citiem ...Tas kurs nesaprot atrod 1000 citu iemeslu ,tikai ne isto ..Turklat biezi jutu vienaldzibu pret savam jutam ,tiesi taja bridi ,kad uznak lekme .Man tiek uzdoti 100 uzdevumu ,tiesi tad ,kad ar pedejiem spekiem turos ,lai neizraditu kartejo bailu lekmi ...Es nezeloju sevi ,bet milotajam  ir jazin ,ka tada momenta nevajadzet uzlikt papildus nastu/stressu  ,bet gan atvieglot labak situaciju kaut vai neuztraucot otru...Esmu pat ieteikusi izlasit par distonikiem ,ka ar viniem sadzivot un izprast ,bet diezvai tas lidzes ...

Sveiki, cīņu biedri...

Pēc lēmuma šķirties un 2 mēnešu dzīvošanas blakus istabās ar vīru es iepazinos ar vienu vīrieti. Es biju pazemota, noniecināta, mana 11 gadus ilgā uzticība bija apspļauta ar vairākkārtējiem vīra sānsoļiem komandējumos un citādi arī. Es iepazinos ar to vīrieti, viņš man pielēja ausis ar labiem vārdiem un uzmanību. Es aizgāju no vīra, tad viņš sauca un raudāja lai ejam atpakaļ, mēs aizgājām, vīrs centās cik varēja. Bet man bija tik slikti, ka atkal aizvilkos prom. Jau otro reizi, nu jau pavisam.

Nezinu kā rezumēt visu, bet šobdrīd ar bērnu dzīvoju pie savas mammas. Palasot šeit rakstīto es vismaz atceros to elli, kura bija un cik dziļa tā bija; cik vienaldzīgi un skarbi vīrs izturējās. Godīgi sakot, daudz kas jau piemirstas.

Ar to vīrieti es cenšos pārtraukt visus sakarus jo viņš man nav piemērots. Domāju, ka man vienkārši jādzer zāles un jātiek ar sevi galā, nesākot neko jaunu.

Labākais šajā visā ir, ka bērns jūtas labi, ir priecīgs un mierīgs, paldies Dievam. Ar tēvu tiekas. Es domāju kā veidot mūsu ikdienu un kā man stiprināt savus nervus. Un domāju par savu stabilo vietu, no kuras mani neizēstu ne vīrs, ne kāds cits vīrietis; kur maniem centieniem būtu jēga un kur es neatstātu savu gadiem ilgo darbu kādai citai. Man pašai jābūt saimniecei savā dzīvē. Es pat nesaprotu kā sevi sargāt.

Varbūt kādam ir komentāri, ieteikumi, pieredze? Paldies!

Ak jā un tēma par vīriešiem. Es domāju, ka ļoti daudz pie vainas ir mana veselība, tāpēc daudz kas ar vīru tā izvērtās. Taču 11 gadus atpakaļ, kad iepazinos ar savu vīru, mana veselība bija pavisam cita. Nerēķināšanās un aukstums, nepalīdzēšana un dzīvošana bailēs no viņa stipri ietekmēja manu veselību, taču tas ir koks ar diviem galiem. Tagad galvenais man tikt stabilitātē.

Oij, kā es tevi saprotu, ja iet runa par vienaldzību no partnera puses...tā man šķiet ir sava veida emocionāla vardarbība smagā formā..es arī ar to cīnos...tikai kāda velna pēc es ar to cīnos, nav  ne jausmas:-))))...nu muļķe, ko lai saka...no malas ko šādu redzot, sen jau teiktu lai atmet ar roku, bet uvi, vēl karpos....smags gadījums ar tām parttnerattiecībām....tas nu ir fakts.... līdzinās vēlvienam VD paveidam:-)))))))))))))))))))))
Es gan ļoti priecātos, ja mūsu dārgie vīrieši būtu nedaudz iejūtīgāki!!!
Varbūt mums te jāievieš papildus sadaļa ar iepazīšanos starp savējiem tā teikt:-)))))))))))))))??