Tēma: Tirpšana un muskuļu vājums
Esmu pirmo reizi saskārusies ar veģetatīvo distoniju pēc izslimota Covid-19 vīrusa un mikoplazmas pneimonijas. Tas sākās pēkšņi vienu rītu ar, kā vēlāk noskaidrojās, smagu panikas lēkmi - stipri reiba galva, dauzījās sirds, trūka elpa, sāka tirpt rokas un kājas, likās tūlīt atslēgšos. Loģiski nospriedu, ka sirdslēkme un saucu ātros. Atbrauca ārtie, EKG normas robežās, tikai paaugstināts spiediens un pulss. Uz to brīdi jau arī bija palicis stipri labāk. Lēkmes atkārtojās katru otro dienu un tad jau katru dienu un arī naktīs. Kā taisos iemigt, tā mani kaut kas momentā uzrauj augšā ar tādu sajūtu, ka trūkst elpas un tālāk seko viss pārējais. Tā mostos katru otro stundu. Uztaisīju visādas asinsanalīzes, viss normas robežās, arī CT galvai. Tagad ir tā, ka tirpoņa nepāriet nemaz. Tirpst arī galva, seja un ap muti un tirpoņa vairāk ir kreisajā ķermeņa pusē. Reizēm tāda sajūta, ka mēle tāda kā uzpampusi vai mazāk jutīga. Ir arī sajūta, ka ķermeņa kreisā puse tāda kā vājāka. Esmu strauji nokritusies svarā, nav ēstgribas. Ir vēl arī spiedoša sajūta krūtīs.
Gribētu uzzināt, kāda jums pieredze ar tirpšanu un muskuļu vājumu? Vai tas ir raksturīgi VD?