Savukārt mans sāsts ir sekojošs - iespējams, man ir pat salīdzinoši paveicies, jo strādāju mārketinga jomā un līdz ar to man "viegli dīvaina uzvedība" tiek piedota un tas tiek norakstīts uz to, ka "nu ja - mārketings... " un tamlīdzīgi. Bet pat neskatoties uz to, var atrast dažādas izejas no situācijas arī nevienam neko par slimību nestāstot. Piemēram - man šad un tad uznāk tās paniskās bailes to atvērtas telpas, tā, ka pilnīgi nav izturams - neciešu telpu apkārt un nepanesu cilvēkus apkārt. Tādos brīžos paziņoju, ka man ir kāds grūtāks darbiņš (pat, ja tas tāds nemaz nav) un ar visu kompi nolienu kādā kaktā - tukšā kabinetā vai virtuvītē vai tamlīdzīgi "lai man neviens netraucē koncentrēties" un sēžu tur, kamēr "atlaiž".
Protams, situācijas ir ļoti dažādas un darba apstākļi arī - galvenais, ko gribēju teikt - nenostādīt sevi nabaga upura lomā, tad gan ir "kranti". Domāju, ka lielā daļā situāciju (diemžēl ne visās, tas gan tiesa) var ar radošu pieeju izdomāt, kā tikt galā, ja "pēkšņi atkal kaut kas sākas"... kaut vai izliecies, ka zvana telefons un izej no telpas ![big_smile](https://vdist.join.lv/f/img/smilies/big_smile.png)
Veiksmes visiem!