Veģetatīvā distonija — VD un darbs

Re: VD un darbs

null@example.com (Inga) — Tue, 12 Feb 2013 11:46:52 +0000

inarasternberga rakstīja:

Pie aparātiem gan laikam nebūtu ieteicams.Nezini,cik ātri Tev lēkme iestājas.Lēkmes parasti ir saistītas ar uztraukumiem,kas bijuši pirms dažām dienām.Par darba izvēli der nopietni padomāt.

Tas gan taisnība - jāpadomā gan par darba izvēli, gan arī par tiešajiem pienākumiem. Bet to jau katram pašam jāizsver, jo simptomi ir tik dažādi un mums katram ir "ikdienas parādības" tāpat kā retāki gadījumi. Daudzu simptomu var arī nebūt vispār. Tā kā - katrs pēc savas pašsajūtas

Re: VD un darbs

null@example.com (Inga) — Tue, 12 Feb 2013 11:42:54 +0000

Savukārt mans sāsts ir sekojošs - iespējams, man ir pat salīdzinoši paveicies, jo strādāju mārketinga jomā un līdz ar to man "viegli dīvaina uzvedība" tiek piedota un tas tiek norakstīts uz to, ka "nu ja - mārketings... " un tamlīdzīgi. Bet pat neskatoties uz to, var atrast dažādas izejas no situācijas arī nevienam neko par slimību nestāstot. Piemēram - man šad un tad uznāk tās paniskās bailes to atvērtas telpas, tā, ka pilnīgi nav izturams - neciešu telpu apkārt un nepanesu cilvēkus apkārt. Tādos brīžos paziņoju, ka man ir kāds grūtāks darbiņš (pat, ja tas tāds nemaz nav) un ar visu kompi nolienu kādā kaktā - tukšā kabinetā vai virtuvītē vai tamlīdzīgi "lai man neviens netraucē koncentrēties" un sēžu tur, kamēr "atlaiž".

Protams, situācijas ir ļoti dažādas un darba apstākļi arī - galvenais, ko gribēju teikt - nenostādīt sevi nabaga upura lomā, tad gan ir "kranti". Domāju, ka lielā daļā situāciju (diemžēl ne visās, tas gan tiesa) var ar radošu pieeju izdomāt, kā tikt galā, ja "pēkšņi atkal kaut kas sākas"... kaut vai izliecies, ka zvana telefons un izej no telpas

Veiksmes visiem!

Re: VD un darbs

null@example.com (maija_a) — Tue, 12 Feb 2013 07:46:12 +0000

Mans stāsts par darbu ir tāds, ...tikko kad vaidzēja sākt iet uz darbu, es vai beidzos nost, man bij tik slikti ar visiem uztraukumiem un grūtībām līdz darbami tikt, ka no rītiem vemdama vien dzīvoju...ieēst nevarēju....dzīvoju vienā stresā, ....BET....tagad kad tam murgam ir iziets cauri un esmu iedzīvojusies savā darbā un darba kolektīvā, kur protams neiztikt bez labām un sliktām ikdienas lietām, tomēr jāatzīst, ka labāk ir iet uz darbu nekā jūgties nost vienai četrās sienās...lai cik slikti nebūtu, tomēr iziet cilvēkos darot savu darbu, mēs mazāk ieciklējamies uz VD .....un tad tomēr ir nedaudz vieglāk dzīvot.....vismaz man ir šāda pieredze kas attiecas uz darbu.....:-)))))

Re: VD un darbs

null@example.com (inarasternberga) — Sat, 26 Jan 2013 22:53:55 +0000

Skaidrs,ka par pārdevēju nevari būt.Ar dzelžiem,ja tas ir roku darbs ,tad jā,ja iespēja iebāzt ar reibstošu galvu kur nebūt savas rokas,tad...?.....

Re: VD un darbs

null@example.com (PetrolHead) — Sat, 26 Jan 2013 21:21:47 +0000

Jā, svarīgs faktors ir arī tas, lai darbs tev patiktu! Man to pašu borēja arī psihologs, kad pie viņa vēl staigāju. Tas viennozīmīgi lika man saprast, ka nevarēšu strādāt ar cilvēkiem (pārdevējs, konsultants u.tml.). Man labāk strādāt ar dzelžiem!

Re: VD un darbs

null@example.com (inarasternberga) — Sat, 26 Jan 2013 21:14:50 +0000

Pareizi-pārāk maigi izteicos.Nevar notikt.Vienīgi es biju ķīmiķe un staigāt pa laboratoriju VD lēkmē-neiemācījos.Aizgāju no darba,kas man bija arī hobijs.

Re: VD un darbs

null@example.com (PetrolHead) — Sat, 26 Jan 2013 21:13:11 +0000

Tieši tā - lēkmes man saistītas ar uztraukumiem, kas bijuši pirms pāris dienām vai nedēļas.
Biju strādājis divus gadus citā darbā - saistībā ar lauku tūrismu. Tad man klājās daudz vieglāk, jo bija svaigs gaiss, patīkama un varbūt nepieciešama fiziska slodze, nebija apkārt tik daudz cilvēku utt.
Bet nu apstākļi mani spiež izvēlēties darbu, kas minēts iepriekšējos ziņojumos.
Ar tiem aparātiem ir tā,ka ,piemēram, bieži vien ir palicis sūdīgi arī pie stūres, bet nu es kkā vienmēr savācu sevi, kaut gan liekas ka tūlīt atrubīšos.

Re: VD un darbs

null@example.com (admin) — Sat, 26 Jan 2013 20:59:51 +0000

Tie greizie skatieni... vajag mēģināt neņemt vērā. Vai nav vienkāršāk dzīvot, ja neuztraucies, ko citi par tevi var padomāt vai domā utml. Droši jāiet uz jādara
Kāpēc lai VD liegtu iespēju strādāt šādos apstākļos? Galvenais, ka tev savs darbs patīk. Ja nepatīk, tad diez kas var nebūt. Man arī ir darbā palicis slikti.
Un nevis "skaitās dzīvībai nav bīstami", bet nav, nekas tur nevar notikt

Re: VD un darbs

null@example.com (inarasternberga) — Sat, 26 Jan 2013 20:46:35 +0000

Pie aparātiem gan laikam nebūtu ieteicams.Nezini,cik ātri Tev lēkme iestājas.Lēkmes parasti ir saistītas ar uztraukumiem,kas bijuši pirms dažām dienām.Par darba izvēli der nopietni padomāt.

Re: VD un darbs

null@example.com (inarasternberga) — Sat, 26 Jan 2013 20:43:00 +0000

Domāju,ka zinātnisku lekciju noturēt nevajadzētu-nesapratīs.Kad būs pirmā reize,tad vari pastāstīt,ka Tev tajā brīdī jušana ir šausmīga,bet,ka skaitās,ka tas dzīvībai nav bīstami.Lai pacenšās nepievērst uzmanību,jo palīdzēt viņi šā ka tā nevar,ka lēkme ka sākusies,tā arī pāries

Re: VD un darbs

null@example.com (PetrolHead) — Sat, 26 Jan 2013 20:02:49 +0000

Ar tādu domu jau es arī parasti eju jeb gāju, kad man topošajā darba vietā vēl bija prakse... Bet nekā. VD atrada spraudziņu, pa kuru izlīst ārā ar visiem saviem daiļumiem. Kaut gan to gadījumu laikam izprovocēja tas kam manā darba vietā (metālapstrādes cehā) vasarā bija +35 grādi... Tā karstā nedēļa bija kā ļauns murgs, jo galīgi nevarēju koncentrēties uz darbu, bija bezspēks nerealitātes sajūta, sāpes sirdī. Un darba ražīgums bija nekāds, greizi kolēģu skatieni... Lūk, man bail, ka kaut kas līdzīgs var atkārtoties, jo darba apstākļi nav no labākajiem... un to apzinotoes pat ar pozitīvu domāšanu tālu netikt.

Re: VD un darbs

null@example.com (admin) — Sat, 26 Jan 2013 19:49:26 +0000

Jāiet uz darbu tā, it kā nekādas VD nebūtu Un ko tur daudz citiem stāstīt par visādām kaitēm?

VD un darbs

null@example.com (PetrolHead) — Sat, 26 Jan 2013 19:47:33 +0000

Pats sirgstu ar VD jau 6 gadus un tikai tagad pa īstam sāku saprast kas tas par monstru. Gadiem ejot esmu iemācījies nedaudz apvaldīt VD simptomus, it īpaši panikas lēkmes.
Bet nu ir pabeigta skola un jau nākošmēnes jāsāk pelnīt naudiņa.Es gribētu zināt kā Jūs apvienojat VD ar darbu, respektīvi - ko darat, kad darbā (neierastos apstākļos) kļūst slikti vai, piemēram, kā noskaņojaties, ja ir slikti un ja nākošajā dienā jāiet uz darbu. Kā labāk rīkoties - informēt kolēģus par šo manu kaiti vai turēt to noslēpumā?
Paldies.