Veģetatīvā distonija » Fobijas, bailes, nomāktība » Pirmās lielās bailes!!!
Gribētu uzzināt ar kādām bailēm/fobijām Jūs cīnaties, un kad Jums viņas sākās?
Man , lai cik dīvaini nebūtu, tad izteiktas bailes no infarkta un insulta, sākās pec otrās lielās panikas lēkmes, kas beidzās Stradiņos.Pēc pirmās lēkmes pat nenojautu, ko nozīmē baidīties par veselību. Un tā joprojām baiļu līderos man ir sirsniņa un vienai ar bērnu iziet no mājām. Viena vēl kaut kā izeju, bet tik tālu, lai redzētu mājas, savādāk,sirsniņa uzreiz liek manīt.
Baidos katru dienu, trauksme nemitīga, cenšos valdīties un nomierināties, bet tie brīži ir īsi.Bailes par slimībām, tām pašām, kas tev, balil par nākotni, bērniem. Bail nokrist uz ielas, kad nav tuvinieka blakus, bail iet gulēt, ļoti satraucos, jo bail ka uznāks sliktums.Man arī līderos bailes par sirdi. Negribās iet nekur, jo bail, bet to es pārvaru, jo nav izvēles, jāstrādā ir, bērni jāvadā uz pulciņiem. Bailes no ārstiem, bailes skatīties pārraides par slimībām, bailes lasīt veselības žurnālus( cenšos to nedarīt, bet citreiz negribot ko padzirdi vai ar acīm pārskrien).
Man tam visam plusa tadas neomulugas sajutas roads naktis, tumsaa, vienalga majas vai ara, neatkariba no ta vai ir kads blakus vai nav.
Kā iemācīties nebaidīties?
Kā palikt vienaldīgam pret bailēm,tad,kad gribas dzīvot,bet pie pakauša klauvē nelabais?
Kā cīnatie,ko darat?
Kā dzxīvojat?
es tev teikšu kā veterāns,tas nau iespējams nebaidities:D
Es vnk palieku dusmigs un pasaku suk* mauk* tāda reiz es tev visas zarnas izraušu un tu mirsi lēnā mokošā nāvē ja netšūsies no manis 
Vnk tu pārāk lielu uzmanību pievērs bailēm kas nau pamatotas,tew reāli jāsaprot ka tev nekas nedraut nolikties kādā klusā stūrī un atgulties tā es šodien darīju kad no vakardienas spranda sāpēm biju stresains un pēc tam uzzāli aizgāju un palika tik labi,iesaku tev arī ja nenodarbojies ar kādu sportu kas tevi izpumpē uzreiz jutīsi istu nogurumu un paliks daudz labāk.
Kad man bija pavisam traki es nedzīvoju es existēju gaidot nakti kad verēs iet gulēt.
galvenais visu laiku saki ka nekas nevar notikt,tas tevi nenogalinās,tas tevi padarīs stiprāku.
Manuprāt galvenais ir pašam apzināties ka tas tev neko nevar nodarīt.
topā infekcijas slimības par to, ka kaukas var "iekļūt asinīs" nesaprotu iemeslu, kamdēļ tas mani tā piedur!
manikīrs, zobārsts,sexuāli kontakti-man drīz vairs neeksistēs, tā itkā cīnos, cenšos nogriezt iemeslus, bet tā jau laikam nav cīņa.....
Man visu laiku ir bailes,ka nomiršu,jo ieži galva smaga,vai sāp,tad liekas ka kaut kur kaut kas galvā nodžingst vai kas nopulsē,uzreiz liekas gals klāt un tas visu dienu,vai arī,ka sirsniņa apstāsies,visu laiku tā lie,kas,ejot gulēt viss pastriprinās,bailes,ka nepamodīšos vairs,grūti iemigt...
bieži gibas raudāt,jo liekas ka ilgi vairs te nebūšu,tāda kā nojautā.....
bailes,ka ar kādu manu tuvo clvēciņu,kas slikt notik varētu...tās nāves bailes ahhh
kādam arī tik traki ir????
kitija.potaicuka
Aprakstīji precīzi manas VD izpausmes Un tas nebūt nav tas trakākais, ir bijis daudz smagāk. Tiešām bieži ir grūtības aizmigt, bailes, ka nepamodīšos un pat ja pamodīšos, tad ilgi uz šīs pasaules vairs nenodzīvošu, liekas ka esmu saķēris sazin kādu vainu un atlicis vien pāris dienas ko dzīvot... Sajūtas briesmīgas, bet galvenais atcerēties, ka tās ir tikai sajūtas, tad jau kļūst mierīgāk 
Trakākais, ka dažkārt neticas, ka tās ir tikai sajūtas, nespējam vienkārši ticēt, ka paši ar savām domām izraisam to visu, meklējam citu izskaidrojumu, kas ir viena liela kļūda.
Man arī bailes, ka man varētu būt vēzis vai kāda cita neārstējama vai nāvējoša kaite. Kautkas iesāpas, un es jau googlē meklēju šausmu stāstu, un tā sabaidos, ka paliek vēl sliktāk....
ahh tik labi uzzināt,ka vēl kādam ir tik šausminošas fobijas,par kurām labāk nedomāt....uzreiz labāk paliek,ka neesmu viena tāda bezpalīdzīga....:)
tas tik tiešām,ka zin ka neēsi viena, ar šitām trakām kaitēm ,tiešām labāk paliek.Grūtajos brīžos iedomājos ,ka citiem ar tik pat grūti ,un mēģinu savākties.
Likās jau ,ka iet kaut tik uz labo pusi, bet kā internetā izlasīju,ka 31 gadu vecumā Strogonovs aizgājis, šodie Brīze,tā viss atkal sākas no sākuma. Galvā kaut kas ieduras,ta uzreiz skrienu mērīt spiedienu, vai tik nav pa augstu, protams,tādā brīdī tas nav 120/80, un internetā izlasīju,par cik reizēm palielinās risks ar insultu un infarktu,ja tie rādītāji augstāki par to ideālo, drausmas, pievienojoss arī kitija.potaicuka par bailēm no nāves.
Manas bailes no nāves ir ņēmušas virsroku pār manu dzīvi, visu laiku liekas, ka man vairs nav palicis daudz..... Kā jau te meitenes minēja - tāda kā priekšnojauta, pat ne priekšnojauta, drīzāk - pārliecība. Liekas, ka nāve elpo pakausī. Katru 2 nakti sapņoju, ka mirstu, ka vēzis, ka kāds pareģo manu nāvi u.t.t., visur saskatu kaut kādus "priekšvēstnešus". Tas ir drausmīgi un dr teica, ka tas liecina, ka ir diezgan nopietnas novirzes no normālas smadzeņu funkcijas, jo mūsos šīm bailēm nedrīkst aktivizēties, tas ir viens no primitīvākajiem aizsargmehānismiem, nepieļaut domu par nāvi attīstīšanos, tas ir pamatinstinkts.
Bet kā ar tām cīnīties nezinu, reizēm ir tik traki, ka domāju - jāsakārto māja, lai pēc nāves visi nebrīnās kāda esmu bijusi nekārtīga. Jāsaliek ledusskapja zemākajos plauktos paika meitiņai - visādi biezpiena sieriņi, pudiņi, jogurti, lai ir ko ēst, ja nu es atstiepjos.
Rīt iešu pie jauna ārsta, atkal lieku lielas cerības uz viņu.
Kā es jūs visus saprotu un cik man ir neizsakāmi žēl, ka mums visiem ir jāmokās ar šādām domām un sajūtām praktiski, ik dienas. Es tiešām nesaprotu ar ko mēs esam nopelnījuši dzīvi ar nemitīgām nāves bailēm, jo pēc būtības jau visas bailes, kas saistītas ar veselību ir bailes no nāves.
Kitija,katram mums TAS viss notiek savādāk un tomēr-vienādi.Arī es mocījos,smagus 12gadus,bet šodien varu teikt-nebija vērts sevi ierobežot,pakļaujoties bailēm esmu palaidusi daudz garām,jo,,,galu galā,ar mani tak nekas nav noticis,esmu dzīva,un ne jau lieka Diazepeksa tablete lēkmes laikā mani paglāba no insulta vai sirds triekas.
Un tagad,,,divus mēnešus nezinu kas ir panikas lēkmes,slikta dūša,reiboņi,bet metode,kādā no tā visa atbrīvojos,ne katram varētu būt pieņemama.
ssanci...padalies ar savu metodi, mēs te visi esam, jo gribas no tā visa tikt vaļā un vēlamies dzirdēt jebkuru viedokli
Zinu,mans ieteikums dažiem liksies kā psihiski slimas būtnes murgs,bet,,,
Esmu atradusi,satikusi kādu cilvēku,kurš ārstē šīs mūsu "draudzenes"...bet metode,,ne katram var būt pieņemama.
ssanci
par to metodi sīkāk
Kāda sieviete,kas nereklamējas,ārstē.Viņai absolūtās ekstra,,,spējas.
Ja spēj ticēt tam,ir vērts.Es izgāju un ir ok.
Bet vai mēs arī varam uzzienāt un griezties pie viņas?
Nu ļoooti jāvelk tā info ārā
Veģetatīvā distonija » Fobijas, bailes, nomāktība » Pirmās lielās bailes!!!