Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)
Lapas Atpakaļ 1 … 38 39 40 41 42 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
simuci
Es arī regulāri murgoju, domāju tas var būt gan kā blakne no zālēm, gan no pašas VD. Man topā sapņi par to, ka esmu neārstējami slima/mirstu vai redzu savu mirušo tēti un bijušo draugu, kas arī ir miris. Sapņi tādi ļoti smagi liekas, un vispār to, kas notiek pirms iemigšanas vai naktī neatceros bieži vien.
Nu manos sapnos ari mirst cilveki, pat nepazistami, asinaini, vai ari es kadu nogalinu...sausmigi sapni...un vel klat ir nacis pa sim 5 dienam, kad nevaru aizmigt, meginu aizmigt lidz 3 nakti un nenak miegs, domaju pec berna butu jabut nogurusai, bet nekaa, kaa miegs nav taa nav. Vnm lidz sim bija salds miegs, ka apgulos taa jau gatava lidz ritam 
Pirmo reizi esmu šajā lapā un lasot sapratu, ka ar mani notiek kas līdzīgs.No lēkmēm tiku vaļā tikai izdzīvojot un saprotot, ka nenomiršu.Man ir 56 gadi un lasīju, ka VD pārejot 50 līdz 55 gadu vecumā, tad sākoties īstas slimības.Es laikam būšu izņēmums, jeb arī beigu fāzē lemts izdzīvot visu buķeti...Diemžēl ar citeim simptomiem neiet tik viegli, pēc kārtas gandrīz visi aprakstītie...paldies, ka uzzināju par tirpšanu..to es nevarēju iedomāties, ka tas ir VD...domāju asinsrites problēmas..tagad skaidrs...
Par zālēm neko daudz nezinu, vienīgais, ko lietoju ir Adaptols , tas nenoņem visus simptomus, bet
kaut ko tomēr palīdz.,tas nerada atkarību, nedod miegainību un praktiski nav blakusefektu, varbūt kādam noder.Laikam jāķeras klāt pārējiem simptomiem, tāpat kā lēkmēm, jāizdzīvo.Lai mums izdodas!
Rose
Es sevi visu laiku mierināju ar to, ka šeit pārsvarā VDistoniķi vecumā līdz 40 gadiem. Jūs sagrāvāt manas cerības, ka VD drīz atkāpsies pati 
Taču mēs nedrīkstam atslābt, visu laiku jādomā par to, kā uzlabot savu veselību un jādzīvo pēc iespējas veselīgāk,
Rose
Sveicināta bariņā. 
Es arī vairs neesmu nekāda jaunā,bet sirdī gan. Man dēlam jau 24 gadi. Bet labi, ka mēs te esam vienādi, vienādi ar savām problēmām,neatkarīgi no vecuma. Es lasot šos visus ierakstus esmu diezgan lielā šokā, ka tik daudz jaunus cilvēkus piemeklējusi šī problēma. Patiešām žēl.
Eh es jau salasiijos par aneirismu tfu tfu tfu
Mani biedee taa pulsaacija te ausiis,te veederaa,te citur,juutu pulsu.
it seviski kad eju guleet un apguljos:(
Uz muguras apgulties uzreiz juutu sirdi,kaapec?????:(
Un kad staavu,tad redzu vederaa kaa pulsee sirds..
Vistrakākais ir tas, ka es vairs neatceros, kā ir dzīvot kaut vienu dienu bez simptomiem. Kā ir būt normālam cilvēkam.
Es ļoti labi saprotu šos vārdus un tiem 100% piekrītu!
avikadoo rakstīja:Vistrakākais ir tas, ka es vairs neatceros, kā ir dzīvot kaut vienu dienu bez simptomiem. Kā ir būt normālam cilvēkam.
Es ļoti labi saprotu šos vārdus un tiem 100% piekrītu!
Arī piekrītu. Vakar jutos ideāli, pat bija mazliet jocīgi, ka var būt tik ok. Bet vakarā ieejot gulēt sirds salecās. Nu ceru, ka ne sirds, bet tikai kāds nerviņš.
Kopsh vakardienas sap galva,un spranda,loti baidos ka tik nav kas ar asinsvadiem:(
nu skaidrs, ka ar VD nav garlaicīgi:), bet ja nopietni, tad man katru reizi parādās jauni simptomi, daktere veel nenoteica, k ataa ir VD, bet teica, ka tik daudz un dažādi simptomi ir raksturīgi VD, bet pats trakākais, ka pat tad kad esmu mierīgs, pēkšņi parādās karstuma vilnis, it kā kkas asi ieknieb lūpā, grauž acis, šodien sāp kakls, nevis norijot, bet vienkārši sāp, vakar vdedzīnāja kuņģi un bija sākes atviļņi, nu ar katru dienu kas jauns. Vienīgais kas mierina, pa īstam nekas traks notikt nevar.
Pirmo reizi esmu šajā lapā un lasot sapratu, ka ar mani notiek kas līdzīgs.No lēkmēm tiku vaļā tikai izdzīvojot un saprotot, ka nenomiršu.Man ir 56 gadi un lasīju, ka VD pārejot 50 līdz 55 gadu vecumā, tad sākoties īstas slimības.Es laikam būšu izņēmums, jeb arī beigu fāzē lemts izdzīvot visu buķeti...Diemžēl ar citeim simptomiem neiet tik viegli, pēc kārtas gandrīz visi aprakstītie...paldies, ka uzzināju par tirpšanu..to es nevarēju iedomāties, ka tas ir VD...domāju asinsrites problēmas..tagad skaidrs...
Par zālēm neko daudz nezinu, vienīgais, ko lietoju ir Adaptols , tas nenoņem visus simptomus, bet
kaut ko tomēr palīdz.,tas nerada atkarību, nedod miegainību un praktiski nav blakusefektu, varbūt kādam noder.Laikam jāķeras klāt pārējiem simptomiem, tāpat kā lēkmēm, jāizdzīvo.Lai mums izdodas!
ta nu nav, jo nav vispār nekādu kritēriju, cik un kad, katram individuāli. Nervi ir nervi.Adaptolu dzeru, bet manuprāt nekas nemainās:)nu sliktāk arī nepaliek.
man ari visas pazimes, jutos slikti apkartejie to nesaprot kadas izjutas, vienas bailes dzivoju, kur meklet palidzibu?
Domāju,ka nav jākaunās un palīdzība jāmeklē vai nu pie uzticama ģimenes ārsta vai psihiatra! Jo es pati visam gāju cauri un beigās arī nonācu pie psihiatra, paldies viņai,ka viņa man palīdzēja saprast,ka es dzīvošu un priecāšos par dzīvi, tikai ar citu uztveri un vairāk mīlot sevi:)!
Vari padalities ar savas psihiatres vardu?
Protams,ka varu, bet cik zinu,ka viņa vairs nav Latvijā.
Tā ir Helēna Husainova, fantastiska personība, paldies viņai.
Es painteresēšos caur paziņām,vai viņa mēdz būt Latvijā un vai sniedz konsultācijas.
Pupca,
Kada veida Tava psihiatre palidzeja Tev saprast to? Caur psihoterapiju?cik slikti Tev bija uz to momentu, kad pie vinas atnaci?
Es nekad neesmu bijusi pie psihiatriem, un man biski ir baile no viniem, jo pirma doma, ka man piedavas trankvilizatorus un ad, daudz nerunajot. Nu, protams, es saprotu, ka jaatrod tas istais specialists.
Man ari interese tas pats ko raksta lemkijr, ja vina velta laiku sarunai un arste ar sarunu, tad labprat aizietu pie vinas Jo man ari liekas ka psihiatri tik ad gruz ieksa, tapec jamekle psihoterapeits!
vai kadam nav trokshnji ausis,tadi uz sekundem paaris dun dun?
Esmu atgriezies pēc visām veselības pārbaudēm. Analīzes labas,vēder sonografs neko neuzrāda,un CT Vēdera dobumā ar neko neuzrāda,vienīgi kreisā niere sīki kalkoti kinkrementi,tie Varetu būt pie vainas kas velk to sānu. Bet stāsts tāds,ka lēkmes nāk joprojām,varbūt retāk. Kautka man simptomatiski,jūtu kā vēderā,kuņģi paliek tākā nelabi,trīc rokas,spazmas kuņģi,elpa trūkst,nevar nogulēt,kājas lodzas un panika klāt,sajūta ka Viss,tūlīt mirstu,tad ierauju alprazolam un esmu pēc brītiņa kā cilvēks.parādās smaids,apetīte un pats galvenais,ka miers.Vēl kādas 2 nedēļas jau nervostrong dzeru,rezultāti vēl nav.Riņķi zem acīm tādi kā naktssargam pēc dropes. Tagad jaiet pie arsta,redzēs ko darīs ar manim. Bet man kautka tas ar gremošanas sistēmu saistīts,nervi nepilda savu funkciju.pirms 2 gadiem riju kobru,bija iekaisums 12 pirkstu zarna,bet normas robežas.Man galvenais,ka nekas nesāp,bet rauj kopā cokura un tad viss no jauna.Ārsts stāstīja,ka nervi spēj radīt vēl briesmigakas izjūtas nekā ja tiešām pats orgāns būtu slims. Bet diagnoze par distoniju vēl nav īsti uzstādīta. Taka kautka micos. Saule palīdz gan,biju lauka un smaids parādījās uz lūpām,ka sen nebija tāda feina sajūta.tas par manim pagaidām Viss:)
Lapas Atpakaļ 1 … 38 39 40 41 42 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)