Simptomu saraksts (papildināms) (Lapas 196 no 229)

Burnthesky
Tas ko Tu apraksti, tā ir parasta deguna skalošana, nav diez ko patīkama, bet ar duršanu protams salīdzināt nevar. Es iemācījos pati skalot degunu un daru to regulāri, sevišķi, ja jūtu ka tuvojās iesnas, uztaisu vāju sālsūdeni un paskaloju pāris reizes dienā, parasti vairs arī tās iesnas vairs nenonāk tādā ļoti ielaistā stadijā. Bet vispār man arī kals un deguns ir vārgās vietas, tāpēc ļoti žēl, bet tikko ir mīnusi, vairs ārā skriet neeju, kāpju istabā uz trenožiera, savādāk katru reizi pēc skriešanas sāp kakls.

Nekas man pastiprināti neveidojās. Rudens/ziemas sezonā paskaloju dagunu, kad jūtu vajadzību, vasarā to praktiski nedaru. Ko tad Tu domā, ka visi nopietnie jogi, kas degunu skalo 2x dienā to pārtraucot iedzīvotos strutainos blakusdobumos? Nedomāju viss. Degunā nekam nav jākrājās un, ja to kas tur sakrājies nevar izšņaukt, tad es domāju, labāk izskalot, protams tas ir jādara pareizi lai nenobīdītu visu uz kanāliem.

Vai kāds ir lietojis coaxil un lamictal. Cik ilgi, un kāds rezultāts?

Tallii
Un kas Tev tagad jādara? Kādas zāles jādzer?

Tad Tev tas ir normāli, ka raustas tie muskuļi? Jeb Tu tā nebiji, kurai ir šitā problēma?

Tallii,
tās taču ir labas ziņas, ka nav ALS. Nesatraucies par to vairāk, jo mazāk domāsi par to, jo nemanīsi, ka tev tie muskuļi dažkārt noraustās.
Tikko viss pārbaudīts, met satraukumam mieru.

Kā iet pārējiem?
Man daudz maz labi. Šad un tad parādās kādi nelabumiņi, bet kopumā nekāda vaina.

Nu Tev kaut kā jātiek galā ar to. Kam tad lai vēl tic, ja ne ārstiem un pārbaužu rezultātiem? Jo īpaši, ka Tev tā paŗbaudes nav bijusi vienu reizi, bet jau vairākas. Un ja katru reizi nekas neapstiprinās, tad jau stabili viss ir kārtībā.

Labdien. Esmu uz sabrukšanas robežas...
Vārdu sakot mana distonija jau 2 gadus mani moka lielākoties ar elpas trūkumiem- nevar līdz galam ieelpot. Es ar to puslīdz biju apradusi, bet man šie simptomi saglabājas gandrīz katru dienu. Vārdu sakot pirms diviem mēnešiem saaukstējos un nevis izgulēju saaukstēšanos, bet gan izstaigāju (darba bija ļoti daudz slimības lapa man nespīdēja), kopš tā laika man pastiprināti izdalās krēpas. Krājas kaut kur kaklā, likās, ka nu ok, gan jau pāries (no rītiem mostos ar iesnām un špļaudīšanos). Tad vienu skaistu rītu, sadomāju apskatīt krēju konsistenci un iešplāvu mutautiņā... un tur bija asinis..
Man vienkārši tai mirklī pazuda pamats zem kājām. Es pat neatceros īsti kā es sazvanīju pulmanologu un aiznesos uz rentgenu. Rentgenā neko neuzrāda viss ok. Bet mani pilnīgi nepamet doma, ka vso, esmu dapīpējusies(kaut gan stāžs 5gadi) un dabūjusi plaušu vēzi. Pulmanologs mierina, ka asins piejaukums varētu būt arī no kakla un tagad gaidu rindā pie LORA un nākamnedēļ nozīmēta bronhoskopija..
Man pilnīgi nav vairs spēka. Liekas vso- dziesma nodziedāta..

antrakusnere
Ļoti ceru, ka Tev tas tomēr no kakla, jo pretējā gadījumā tas tiešām izskatās nejauki. Vai no deguna Tev asinis nav bijušas, varbūt ilgstošu iesnu gadījumā traumēta gļotāda un asinis krēpās nonākušas no deguna? Grūti jau ieteikt, lai nesadomājies to ļaunāko, jo pati Tavā situācijā noteikti kristu panikā, bet pagaidām - drošs paliek nedrošs nesmēķē, mēģini pēc iespējas turēt savu ķermeni sārmainu (par sārmainu un skābu diētu tagad pieejama plaša informācija internetā) tas uzlabo kopējo veselības stāvokli un ir pirmā, svarīgākā lieta lai bremzētu/apturētu vēža attīstību. Turēšu par Tevi īkšķus!