Sveiki.
Kādu nedēļu jutos patiešām labi, salīdzinot ar citām nedēļām. Jau gadu mokos arī ar agorofofiju,esmuy jau iepriekš par to rakstījusi. Man pārmeta, ka izvairos no publiskām vietām (veikaliem utt), atklātiem laukiem. Pārmeta to,ka necīnos ar šīm bailēm. Zinu, ka ir bailes ar kurām šādā veidā cīnās, bet ne agorofobija. Tā tikai uzjundī no jauna, kamēr nav izārstēti nervi.
Tā nu vakar gribēju būt paklausīga, cīnīties ar šīm bailēm, kā man te ieteica kādu laiku atpakaļ šeit portālā. Man grūtības pat noiet pat 10 metrus bez trauksmes un validola zem mēles. Nu vakar cīnījos. Pirmo reizi gada laikā iegāju veikalā, bet ne lielā. Turējos pie ratiņiem, laimīgi pētīju visus plauktus, iepirkos, bet nervi visu laiku bija uzvilkti, bija brīdis, kad gribēju mukt ārā, bet centos cīnīties ar bailēm. Kā saka, še tev nu bija!!!! Jau kopš vakar vakar cīnos ar nenormālu trauksmi, nervi nespēj nostāties vietās, dzeru pat 2 x dienā alprozolamu, drebu "kā apšu lapa", iekšēja trīce, pat uz WC eju ar ļenganām kājām, nervu spazmas galvā utt.
Tā beidzās (vēl nav beigušās) mana vēlme pārvarēt bailes. Gribēju jaukas, ar pastaigām šīs brīvdienas, bet nu pat nespēju no krēsla piecelties. Iekēšējā trīce mani nepamet.