Hobiji,kas palīdz (Lapas 2 no 2)

Tiem kas rakstīja,ka gaida to sauli,man šķiet distonijai vajadzētu pāriet,jo īstenībā,manuprāt,lielākā problēma šajā visā ir ''bailes no nāves'' un ja tās pārvar,pēkšņi saproti,ka Tev jau ir vienalga,ka ''gaidi to sauli'' tātad vairs nebaidies nomirt un līdz ar to jāpazūd visām sajūtām..Jo kāpēc mēs baidamies?Zem visa stāv bailes nomirt..un tieši no tām jātiek vaļā..Cik labi ir tiem kas par to vispār nedomā,iet savās ikdienas gaitās un domā,ka vispār nekad nemirs..un dzīvo laimīgi..a mēs,distoniķi esam uz to ieciklējušies..iztēlojamies,kā tas notiek un kas ir tur augšā..Šajā lietā mazliet palīdz baznīca..Svētā mise..kad paklausies Dieva vārdos mazliet var nomierināties,jo spēj tomēr noticēt,ka tur augšā ir labi..un īstenībā,tādos panikas brīžos,Dievs ir vienīgais,ko spējam vel lūgt un pēkšņi ticam,ka viņš mums palīdzēs,jo nav vnk kam citam lūgt palīdzību..MAn baznīcā vienmēr gribās raudāt...neesmu jau labu laiku bijusi,bet kad aiziešu,noteikti atkal sirds būs pilna..Ir jālūdz Dievs,jātic viņam un jādod pavēles savai zemapziņai,lai dod mums mieru un harmoniju! Oi,mīļie ''brāļi un māsas'' cīnīsimies! Varbūt ar gadiem medicīna ies uz priekšu un atklās beidzot kādu brīnumlīdzekli priekš mums...