Dabīga terapija VD gadījumā

pilze
Kā es gribētu Tev pateikt ko iepriecinošu, bet diemžēl nevaru...... Kad man (pēc 10 gadu pauzes) atsākās VD ar visām tās izpausmēm es pat nepieļāvu domu par medikamentiem, arī pirms tam meditēju, bet tad vairāk pievērsos jogai, CiGun, Baha ziediem, ajūrvēdai, tradicionālai homeopātijai, holistiskai ārstēšanai, akupresūrai, ajūrvēdas masāžai u.t.t. taču situācija tikai pasliktinājās. Nonācu līdz zālēm, taču arī tās neko nelīdzēja. Kad biju pavisam izmocījusies un zaudējusi cerības, pamēģināju arī antidepresantus (6 dažādus) nevieni man nederēja! Es nezinu kā tikt no šī briesmoņa vaļā, kaut manuprāt daru visu pareizi - sportoju, cik nu spēju, eju kontrastdušā, elpoju skābekli, mēģinu domāt pozitīvi, nodarbojos ar dažādām ezotēriskām lietām, staigāju uz masāžu - jēgas nekādas! Man rokas nolaižās, cerību vairs neredzu, jo pagājuši jau 2 gadi, bet ir lietas kas ir stipri pasliktinājušās. Es pavisam godīgi būtu gatava izsludināt konkursu un samaksāt jebkuram ārstam kaut tūkstošus latu, lai tikai atgriež man normālu pašsajūtu, ja kāds man pateiktu, ka tapēc man jāveic sarežģīta operācija, es piekristu acis nepamirkšķinājusi, jo šī nav dzīve. Pēdējie 2 gadi ir mokas, bailes un murgs!
Turies! Un pacenties neielast! Pēc iespējas ātrāk sāc rīkoties, jo ilgāk šis tiek ielaists, jo grūtāk no tā atbrīvoties.

pilze
Es domāju ir jāsāk ar psihiatru, jo ir dažādi veidi, testi kā noteikt vai pie vainas VD, distēnija, depresija, biopolārie traucējumi vai kas cits. Man, ja sākumā tā bija tikai VD, tad nu jau pievienojusies ģeneralizēta trauksme un depresija. Par AD, es domāju, ka Tu iekšēji jūties stabili, Tev nav miega traucējumu, nomāktības, totāls bezspēks, apnikums un dzīves jēgas zudums, iespējams, ka vēl vari tikt galā bez AD. Es pati eju uz psihoterapiju, nu pagaidām es nevarētu teikt, ka tai ir baigie rezultāti. Tas pulss Tev tāds ir miera stāvoklī vai esot aktīvai? Man bija uzlikts holteris, tad biju šokā ieraugot ka miegā mans pulss nokrītas līdz 46 sit/min. bet dr teica, ka nekas briesmīgs tas nav, cilvēkiem kas regulāri sporto pulss ir zemāks un mazliet zem 60, miera stāvoklī, cilvēkam ar trenētu sirdi ir normāls pulss, bet man tāpat, kā Tev zem 55 jau radās nepatīkamas sajūtas - tāds reibonis, bezspēks, elpas trūkums.
Man arī ir šausmīgi skumji kad domāju par to, ko mana meitiņa, kurai ir 4 gadi atcerēsies no savas bērnības - mammu, kas visu laiku ir bažīga, pinkšķ vai tupi sēž un skatās vienā punktā. Es cenšos neizrādīt meitai savu slikto pašsajūtu, bet viņa jau jūt, ka kaut kas nav kārtībā. Es gribētu būt daudz aktīvāka, dzīvespriecīgāka un spontānāka, taču visu laiku rēķinos ar savu slimību.
Cik gadiņi ir Taviem bērniem?

pilze
Protams, kamēr Tevī ir ticība mēģini tikt galā bez zālēm, tās jau vienmēr uzspēsi palietot. Man ir pieredze ar vairākiem speciālistiem, bet zini tie kas nodarbojas tikai ar terapiju, man kaut kā likās, baigi tajā problēmā nemēģināja iedziļināties. Nu vismaz man tā pieredze tāda, tipa - nu parunā, parunā un tā ilgāk, jo skaitītājs tak tikšķ. Šobrīd mana daktere ir psiholoģe, ar pieredzi un zināšanām psihiatrijā un tas man ir svarīgi, jo gribu lai viens dakteris nodarbojas gan ar medikamentozo ārstēšanu, gan ar terapiju. Šādi laikam nav vairumā, bet, ja izdodas atrast, tad man šķiet tas ir labākais variants.
Par tusiņiem gan neesmu dzirdējusi, vienu brīdi te Jelgavnieki runāja, ka jāsatiekas, bet vai satikās - nav ne jausmas. Šeit jau cilvēki no dažādām LV daļām un nav laikam baigi aktīvi..... Nu es, katrā gadījumā - par. Esmu no Siguldas un šobrīd nevaru iedomāties skaistāku vietu kur satikties, tā ka es labprāt tiktos Siguldā, bet, ja kāds tusiņš patiešām būs, bez problēmām (cerams ja VD ļaus), atbraukšu arī uz Rīgu.