Re: kad nolaizas rokas .
ir jāsvīst ja esi stresā ko nepanes vairs,secinājums tu panes savas trauksmes panikas un stresu
- Jareksrisinsbaohs
- Lietotājs
- Neaktīvs
Re: kad nolaizas rokas .
pārgriežu kontaktus ar draugiem, paziņām, jo liekas viņi "uzdzen" VD, kautkā apgrūtina, skumji, ka no sabiedriskās, pozitīvās dvēseles, paliku nervoza vienpate..
Re: kad nolaizas rokas .
fris28
Man precīzi tas pats. Vispār praktiski ne ar vienu nekomunicēju, lai gan man ir (bija) labas draudzenes. Tieši šodien par to domāju, kā man pietrūkt draudzenes, šeit, Siguldā vienīgā ar ko izveidojās labs kontakts, tikko pārvācās. Neesmu no tām, kas viegli izveido jaunas draudzīgas attiecības vai uzsāk sarunu. Kopš pārvācos uz Siguldu (2 gadi) ar savām "vecajām" draudzenēm esmu tikusies vien dažas reizes. Ehh, ka būtu te Siguldā kāda līdzīgi domājoša, ar ko pa vakariem iziet pastaigāt, pačalot, uzaicināt uz tēju......
Re: kad nolaizas rokas .
ja diemzel neesmu no skaistaas pilseetas Siguldas! bet iespeejams jameklee jaunas-draudzenes varbut iejuutiigaakas, varbuut lidziigaakas! nu tas ir traki mes iestreegushi savaa probleemu pasauliitee.. un nevienu tur nelaizham!
Re: kad nolaizas rokas .
fris28 rakstīja:
pārgriežu kontaktus ar draugiem, paziņām, jo liekas viņi "uzdzen" VD, kautkā apgrūtina, skumji, ka no sabiedriskās, pozitīvās dvēseles, paliku nervoza vienpate..
Es pat nevarētu teikt,ka tieši draudzenes uzsit to sajūtu,bet jebkurš ciemiņš vai lielāka kompānija(neikdienišķa situācija)..Es parasti kkā sāku nervozēt,kad jāsarunājas un kko prasa utml.Tad nevar atbrīvoties un kkādā nesaprotamā veidā sāku piedomāt cik tizli es no malas izskatos.. 
otrs variants ir , ka vnk ir grūti koncentrēties,kad ir vairā cilvēki apkārt,vienalga vai draudzenes,vai vecmāmiņa ar vecotēvu...viņi var sarunāties un hihināt,bet es tajā pašā laikā nevaru atslēgties no savām sajūtām,pusi no viņu teiktā nemaz nedzirdu,jo domāju,kas man atkal tur iesāpējās...vai arī vnk ir dulla galva un gaidi tik to brīdi,kad draudzene ies prom,jo gribās mieru...Man arī nav draudzenes..Bērnības draudzenes nedzīvo tuvu un nav vairs tas kontakts tik ciešs.Ir ''draudzene''var teikt paziņa ar kuru mēdzam kopā pastaigāties,bet viņai arī ir VD,un viņai bieži patīk apspriest sajūtas,un stāstīt piemērus ko izlasījusi netā...tas ir stulbi,jo es negribu to tēmu dzirdēt...vajag tieši otrādi runāt par pozitīvo,kko tādu kas liek aizmirst VD.
Sirsnīgā. . .
Re: kad nolaizas rokas .
ingaa86
Es tieši domāju, ka būtu labi, ja man būtu draudzene, kurai ir vai ir bijusi VD vai depresija, jo tad katru reizi nenāktos stāstīt kapēc esmu izklaidīga, nomākta vai satraukusies. Parastajiem mirstīgajiem jau mūs tik viegli nesaprast. Bet piekrītu, ka tad, kad mājā vai kur citur palielāka kompānija, man arī nāk virsū nemiers, sevišķi, ja esmu nama māte vai organizatore, tad visam jābūt kārtībā, visi viesi jāapkalpo, jāizklaidē. Savā mazajā ģimenītē gan jūtos labi, ja māsa un mamma atbrauc tad ir visforšāk, jo viņas abas zin kā es jūtos un pašas gājušas visam tam cauri, bet māsa man šonedēļ atgriežas Londonā, mamma dzīvo Rīgā. Šausmīgi vientuļi man te vienai ar bērnu. Vispār es domāju, būtu tik forši, ja mums šeit, šajā diskusijā pieteiktos kāds psihiatrs, kas varētu atbildēt uz visādiem mums sasāpējušiem jautājumiem. Nu tāda uzticamības persona.
Re: kad nolaizas rokas .
Kitija rakstīja:
ingaa86
Es tieši domāju, ka būtu labi, ja man būtu draudzene, kurai ir vai ir bijusi VD vai depresija, jo tad katru reizi nenāktos stāstīt kapēc esmu izklaidīga, nomākta vai satraukusies. Parastajiem mirstīgajiem jau mūs tik viegli nesaprast. Bet piekrītu, ka tad, kad mājā vai kur citur palielāka kompānija, man arī nāk virsū nemiers, sevišķi, ja esmu nama māte vai organizatore, tad visam jābūt kārtībā, visi viesi jāapkalpo, jāizklaidē. Savā mazajā ģimenītē gan jūtos labi, ja māsa un mamma atbrauc tad ir visforšāk, jo viņas abas zin kā es jūtos un pašas gājušas visam tam cauri, bet māsa man šonedēļ atgriežas Londonā, mamma dzīvo Rīgā. Šausmīgi vientuļi man te vienai ar bērnu. Vispār es domāju, būtu tik forši, ja mums šeit, šajā diskusijā pieteiktos kāds psihiatrs, kas varētu atbildēt uz visādiem mums sasāpējušiem jautājumiem. Nu tāda uzticamības persona.
Jā,piekrītu par psihiatru,vai psihoterapeitu-šinī lapā..
Grūti Tev! 
saprotu...man tagad mamma ar māsu ciemojas,tiklīdz atradīs savu dzīvoklīti ko īrēt un sāksies darbs un skola māsai,tā atkal viena būšu ar mazulīti...kopā ar bērniņu pa dienu,bet tik un tā vientuļi un visas dienas vienādas....vīriņu tik no rītiem un vakaros redzu..
Sirsnīgā. . .
- Jareksrisinsbaohs
- Lietotājs
- Neaktīvs
Re: kad nolaizas rokas .
Man tadu i daudz bet man miksts es ar tadiem nokontaktejos:D
Re: kad nolaizas rokas .
eglekrista rakstīja:
Arī es ar to cīnos 20 gadus,bet rokas gan man nenolaižās,lai gan reizēm ir grūti,pat ļoti grūti.Ceru ,ka reiz būs zāles jeb iespēja ,kas palīdzēs pilnvērtigi dzīvot.
Kā??????????Ka lai tiek vaļā no šī murga?
Sidžito
Re: kad nolaizas rokas .
Kitija rakstīja:
ingaa86
Es tieši domāju, ka būtu labi, ja man būtu draudzene, kurai ir vai ir bijusi VD vai depresija, jo tad katru reizi nenāktos stāstīt kapēc esmu izklaidīga, nomākta vai satraukusies. Parastajiem mirstīgajiem jau mūs tik viegli nesaprast. Bet piekrītu, ka tad, kad mājā vai kur citur palielāka kompānija, man arī nāk virsū nemiers, sevišķi, ja esmu nama māte vai organizatore, tad visam jābūt kārtībā, visi viesi jāapkalpo, jāizklaidē. Savā mazajā ģimenītē gan jūtos labi, ja māsa un mamma atbrauc tad ir visforšāk, jo viņas abas zin kā es jūtos un pašas gājušas visam tam cauri, bet māsa man šonedēļ atgriežas Londonā, mamma dzīvo Rīgā. Šausmīgi vientuļi man te vienai ar bērnu. Vispār es domāju, būtu tik forši, ja mums šeit, šajā diskusijā pieteiktos kāds psihiatrs, kas varētu atbildēt uz visādiem mums sasāpējušiem jautājumiem. Nu tāda uzticamības persona.
Kitija,mēs varētu sačekoties lai parunātu.Man šī bēda un,,,,jau tik tālu baidos,ka gandrīz jāguļas un jagaida pēdējo stundiņu.
Sidžito
Re: kad nolaizas rokas .
Man ļoti gribās dzīvot,pilnvērtīgi dzīvot.Saņemu sevi rokās,ja vajag iedzeru zāles un eju ārā,svaigā gaisā-tas ļoti palīdz.
Re: kad nolaizas rokas .
ssancis
Varam privātajā apmainīties ar savām kontaktinformācijām, ja gribi.
eglekrista
Tad jau Tev vēl ir paveicies, ka vari iedzert zāles un paliek normāli, ja es iedzeru ko nomierinošu tad drīzāk esmu kā apdullusi muša un gribas tikai gulšņāt, bet par ārā iešanu piekrītu, to vajag darīt pēc iespējas regulāri, kaut 15-20min. Es kad panūjoju, paskrienu vai pabraucu ar riteni, pat, ja esmu riktīgi nogurusi, tik un tā jūtos mazliet labāk, jo tā ir kā pašapliecināšanās - es vēl varu, protams arī kustības, svaigs gaiss nāk tikai par labu!
Re: kad nolaizas rokas .
Kitija
Kā iepriekš rakstiju ir gājis visādi,iedzer zales un jēga nekāda ,tik vēl dullāka palieku.Taču palēnām ar sevi strādājot,esmu uz "normāla" ceļa.Darbā ļoti jācenšās,lai stresa situācijas neizsit no ritma.
Re: kad nolaizas rokas .
Ko jus darat kad jums nolaizas rokas un gribas padoties?
Neko, jo tad, kad nolaižās rokas, tad ieslēdzu TV, lai aizgaiņātu domas vai klausos mūziku (mans favorīts ir klasiskā un džezs, jo šie mūzikas stili tiešām palīdz nomierināties.) Dažreiz atkal ir tā, ka tiešām rokas nolaižās un tad nu bimbāju...(pašai kauns)..
ka jums ir?ka jus esat mainijusies?
Es esmu mainījusies diezgan...ļoti bieži dzīvojos pa mājām, lai tikai būtu drošībā. Vispār man tā VD ir diezgan interesanta. Tad, kad es mājās neesmu viena, tad principā esmu vesela 
Ja arī parādās kādi simptomi, tad es viņus vienkārši ignorēju un viņi arī pazūd, bet kad esmu mājās viena, tad gan ar to ignorēšanu nav tik viegli...bet nu cenšos.
Diemžēl VD dēļ esmu zaudējusi draugus un jaunus iegūt ir ļoti grūti. Tomēr lai kā ir, iesaku nepadoties:)
Re: kad nolaizas rokas .
lacispacis
Man tāpat, kad esmu viena ir daudz trakāk, kā tad, kad vīrs mājās. Tapēc man ļooooti patīk uzņemt ciemiņus
Re: kad nolaizas rokas .
Par mainīšanos: es kādreiz biju īgna un viss krita uz nerviem. Kopš man ir vd(apt.2 gadus), esmu kļuvusi iecietīgāka, draudzīgāka un kad jūtos normāli(kad nav trauksmes utt), esmu daudz dzīvespriecīgāka kā agrāk.
Zinu kāpēc, jo novērtēju, cik skaista ir dzīve, kad nav vd izpausmes :-)
Turklāt, ciemiņus uzņemot arī man kļūst sliktāk, bet dullums pāriet mirklī, kad mēs visi jau smejamies, čalojam un tie ciemiņi novērš domas. Vienatnē grūtāk, jo tad es savā prātā izkaļu baisākās domas un plānus par nodārzeņošanos hihenē.
Reizēs, kad esmu viena mājās un gribu tikai gulēt un noslēgties, es piespiežu sevi iziet uz stundiņu laukā pastaigāties vai uzkāpju uz ričuka un aizbraucu tējnīcā ar grāmatu pasēdēt.
Uzskatu, ka galvenais nenoslēgties, lai cik stipri gribētos būt nesaprastam vd frīkam. Galvenais būt cilvēkos, jo noslēgšanās brīdī mēs ģenerējam savas fantāzijas.
Kopš man ir vd, es smejos biežāk, jo kad melns griežas gar acīm un smadzenes dursta sīkas adatiņas, tirpst galva, es piezvanu draugam, aizeju uz kino Bize viena, kur pēc tam var iedzert karstā balzama kokčiņi.
Mīļie, turpiniet dzīvot, dāviniet sev biežāk jaukus un patīkamus mirkļus!
Vēl par smēķēšanu: vakardien pamodos jau trīcoša, nevarēju neko apēst, jo man uz panikas lēkmēm pazūd ēstgriba un biju nolēmusi atmest smēķēšanu, tāpēc 3 dienas nebiju smēķējusi. Pirmā doma tajā rītā bija - nopirkt cigaretes. Kad iegāju kioskā, jau jutu kā mazinās lēkme, kad izvilku cigareti un aizsmēķēju, panikas lēkme izgaisa! Vakarā nāca ciemiņi un atkal sabruku, bet iedzerot divas šampja glāzes, atslābu un atkal biju smieklīgā es pati :-3
Drošvien labākais visu ar mēru un vairāk sevi lutināt. Sporta zāle arī nevienam neko sliktu nenodara, labāk jogu papraktizēt, jo joga iemāca ķermenim līdzsvaru un koncentrēšanos pat uz vienas rokas balansējot visu miesu.
Mieru un harmoniju :-3
Re: kad nolaizas rokas .
Ups, baigi daudz sarakstīju :-)
Bet ir vēl - pazīstu sievieti, kurai vd ir jau 30 gadus! Labā ziņa- viņai ir 4 burvīgi pieauguši dēli, daudzas draudzenes, mazbērni un izcila karjera IT uzņēmumā. Viņa ir viens no pozitīvākajiem cilvēkiem, ko pazīstu.
Kamon, mīļie, ar vd ir divi varianti - mēs varam grimt vai arī saņemties un pateikt- NĒ!
Veiksmi ;-)
P.s.man ir 25 gadi un uzskatu, ka visa dzīve vēl priekšā un tā būs izdevusies, ja to gribēšu. Kāds jau šeit rakstīja- vislabākais to paniku ignorēt. Vienreiz draugiem pateicu - ziniet, man ir panikas lēkme šobrīd! Un mēx sākām smieties par to, ka viss ir skaisti un es te trīcu
Vēl var ēst aprikozes katru dienu daudz, arī palīdz
Re: kad nolaizas rokas .
Visos forumos,domubiedros,,-mēs zinām ka vd ir pilonīgs fufelis,kas mūs drāž nekaunīgā veidā.
Atskatoties savā pagātnē,domāju"es tak esmu ne tikai upuris bet arī paštaisīta muļķe"!!!!!!
12gadus panikoju,12gadus esmu sev tikk daudzas lietas,pat skaistas pastaigas liegusi,bet esmu dzīva šodien.
Tātad,pati sev esmu nozagusi savu dzīvi,saistas lietas,maz prieka esmu dāvājusi savai ģimenei.Man tīk dejas,skaļa mūzia,skaisti cilvēki saviesībās,bet šis"drāzējs"man liedza to visu baudīt?Nē!Es pati esmu atbildīga par savu sačakarēto dzīvi.Es neesmu nomirusi,es dzīvoju.
Tādēļ visiem jums saku,uznāk pl ?pasmejieties,nevarat?Nu tad pavisam vnk ejiet tai pl pretī,skatieties bailēm acīs,es tā darīju,man palīdzēja.
Kad parunājos ar DAILU,neesmu satikusi savu"drāzēju".
Dažreiz uznāk kāds karstuma vilnis,vai vairāk sareibst,bet tad ir skaitāmie burtiņi un viss pāriet.
Zinu,viegli teikt,,,bet,,,ja man tik daudz info būtu bijis 10gadus atpakaļ,ja kāds man visu šo būtu teicis,es būtu pamēģinājusi,noteikti.
Sidžito
Re: kad nolaizas rokas .
Man palīdz adīšana pie televizora vakaros, kad pietrūkst nauda kino, tējnīcām utt. Labākais veids kā ar vd pārciest ziemu - klausīties kā runā televizors vai audiogrāmata un adīt ;-)
Re: kad nolaizas rokas .
puupols.wafele rakstīja:
Ups, baigi daudz sarakstīju :-)
Bet ir vēl - pazīstu sievieti, kurai vd ir jau 30 gadus! Labā ziņa- viņai ir 4 burvīgi pieauguši dēli, daudzas draudzenes, mazbērni un izcila karjera IT uzņēmumā. Viņa ir viens no pozitīvākajiem cilvēkiem, ko pazīstu.
Kamon, mīļie, ar vd ir divi varianti - mēs varam grimt vai arī saņemties un pateikt- NĒ!
Veiksmi ;-)P.s.man ir 25 gadi un uzskatu, ka visa dzīve vēl priekšā un tā būs izdevusies, ja to gribēšu. Kāds jau šeit rakstīja- vislabākais to paniku ignorēt. Vienreiz draugiem pateicu - ziniet, man ir panikas lēkme šobrīd! Un mēx sākām smieties par to, ka viss ir skaisti un es te trīcu
Vēl var ēst aprikozes katru dienu daudz, arī palīdz
Sidžito