man,kad 2008gadā uzlika uz pārbaudi MS,(pie tam,ka man ir perēkļi galvā,bet jābūt ir 2vetās perēkļiem lai būtu MS), es gandrīz nojūdzos,mēnesi dzīvoju kā ellē, domāju jau ņemt kredītu un taisīt to MR pašai,bet dārgi jau jo MS gadījumā,lai izslēgtu ir jātaisa 3dažādi MR,tad nu nebija finanses un gaidīju valsts vietu,izlasīju no a-z par ms visu,man katru dienu bija jauni simptomi,beigās kad pateica ka man nav,es neticēju gāju uz stradiņiem pie profesora millera,lai viņš man apstiprina,ka tiešām nav,pagāja laikam gads kopš atguvos no tā murga,es nedzīvoju to laiku es knapi eksistēju,domāju jau par nāvi,un tādām lietām,bet paldies Dievam atguvos ar vīra palīdzību un tagad 2015gdā man uzliek ALS uz pārbaudi,tas bija viss,es nespēju vairs ne dienu nodzīvot bez šīm šausmām,viss sākās ar to ka muskuļi sāka raustīties,bet kad izlasīju kas ir ALS man tai pat momentā,kā piecēlos no kompja palika slikti,kājas ļenganas,mājas 10m vecs dēls un 2gadīga meita,es viena pati salasījos kas man varētu draudēt,nāve 2-5g laikā un totāls dārzenis līdz tam,es vnk jums nevaru izstāstīt,kā es jutos,man pēkšņi parādījās visi simptomi kam nu jābūt -vājums,nespēks,utt tad nu viss sapratu,ka es vairs nevaru ne sekundi tā izturēt un braucu uz slimnīcu,tikko tikai junija sākumā iznācu no stradiņiem kur nedēļu nogulēju uz pārbaudēm,arī atkal pirmais ko teica,varbūt MS,godīgi,es sapriecājos.......es lūdzu Dievu,lai tik tas ir MS tikai ne ALS......tad pateica,ka MS tas nav,jāgaida atkal diena līdz pārbaudīs ALS...nakti negulēju,lūdzu nomierinošos māsiņai,daudz raudāju jau reāli sevi apglabāju,bērnus pa bāreņiem atstāju.......ak Dievs cik smagi man bija.....tad veica elektromiogrāfiju un pateica,ka ALS man arī nav......bet es jau neticēju līdz galam,atnācu mājās sazinājos ar drauga sievu-neirologu,teica,ka pavisam droši ir nodot onkoneirālās analīzes pa maksu,aizgāju nodevu,arī tās uzrādīja,ka viss i kārtībā,bet man joprojām nav miera,jo muskuļi raustās joprojām katru dienu,nespēks un bailes........tas viss tikai knapi mēnesi atpakaļ notika un es nezinu kā,lai tam tieku pāri,neiroloģei kad jautāju vai viss droši,ka nav viņa saka ka nē,vēl jāuztaisa mr kaklam tagad gaidu vēl to pa maksu iešu.........takā īsāk sakot atrodos kā ellē,slimnīcā man teica,ka varu būt droša,viss ir labi,bet man visu laiku liekas,ka ja nu ir ........nezinu jāmeklē man palīdzība.