Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)
Lapas Atpakaļ 1 … 126 127 128 129 130 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Es gribu pameginat jogu vai vismaz iesakumam airobiku .Ar ko nodaebojaties jus un ko iesakat?Ka iet tiem ,kas aktivi strada ,vai pec saspringtas darba dienas nav sliktak.Vai divainie pecpusdienas pargurumi ar laiku pariet (nervu spriedze ,garigs sagurums ,kas rodas no parak poesatinatas dienas).
es esmu bērnu kopš,atvaļinājumā jau 3gadu,man 2 mazie ar mazu vecuma starpību, ļoooooooooooti gribu uz darbu domāju,ka darbs ir liels + kas ļauj vismaz aizmirsties kaut nedaudz, esmu sākusi aktīvi ar riteni braukāties,katru otro dienu pa stundiņai izeju izbraukt biežāk diemžēl nesanāk.
Es atkal ilgojos pēc miera un nesteidzīgām dienām. Nogurusi no mūžīgā stresa un skriešanas darbā, visu laiku tik jāvar un jāvar. Ehh 
Es principaa stradaaju fizisku darbu. Un varu pateikt ka manuprat tas neko ipashi nemaina. Jo ir ta ka dazreiz ir slikti dazreiz nav.
Sveiki!
Jau pirms kādiem mēnešiem rakstīju par savām tuvajāma attiecībām ar distoniju. Vai ir kas labāk palicis? Nē. Ar katru nedēļu simptomu klāsts paliek bagātāks, līdz ar to arī daudz vairāk slimību sev piedēvēju.
Runājot par sevis nodarbināšanu, jāatzīst, ka man tas viss sāka izpausties, kad vairs nebiju tik aizņemta ar darbiem. Aizgāju prom no darba un nodibināju savu uzņēmumu, līdz ar to nav tik ļoti stresaina dzīve, nav jāpaspēj laikā uz darbu, nav jādara tas, kas nepatīk utt. Bet patiesībā tas ir tieši tas, kas man sāk pietrūkt, jo tieši tagad ir daudz vairāk laika, lai es domātu par simptomiem un attīstītu tos ne tikai garīgi, bet arī fiziski. Kad gāju uz darbu un biju ikdienas rutīnā, tad man tādu nebija, jo vienkārši nebija laika domāt par to. Protams, tagad arī jūtu kā vairākas dienas sāp spranda, reibst galva un sāku jau sadomāties sliktākos scenārijus, jau ķert pēc numura magnētiskajai rezonansei (lai gan jau pirms dažiem gadiem to veicu), bet realitāte ir pavisam vienkārša - kad esmu cilvēkos vai daru kaut ko, kas nodarbina manu prātu, man ne kas sāp, ne kas kaiš. Tā kā.... jānovēl sev pēc iespējas mazāk brīva laika 
Sveiki!
Jau pirms kādiem mēnešiem rakstīju par savām tuvajāma attiecībām ar distoniju. Vai ir kas labāk palicis? Nē. Ar katru nedēļu simptomu klāsts paliek bagātāks, līdz ar to arī daudz vairāk slimību sev piedēvēju.
Runājot par sevis nodarbināšanu, jāatzīst, ka man tas viss sāka izpausties, kad vairs nebiju tik aizņemta ar darbiem. Aizgāju prom no darba un nodibināju savu uzņēmumu, līdz ar to nav tik ļoti stresaina dzīve, nav jāpaspēj laikā uz darbu, nav jādara tas, kas nepatīk utt. Bet patiesībā tas ir tieši tas, kas man sāk pietrūkt, jo tieši tagad ir daudz vairāk laika, lai es domātu par simptomiem un attīstītu tos ne tikai garīgi, bet arī fiziski. Kad gāju uz darbu un biju ikdienas rutīnā, tad man tādu nebija, jo vienkārši nebija laika domāt par to. Protams, tagad arī jūtu kā vairākas dienas sāp spranda, reibst galva un sāku jau sadomāties sliktākos scenārijus, jau ķert pēc numura magnētiskajai rezonansei (lai gan jau pirms dažiem gadiem to veicu), bet realitāte ir pavisam vienkārša - kad esmu cilvēkos vai daru kaut ko, kas nodarbina manu prātu, man ne kas sāp, ne kas kaiš. Tā kā.... jānovēl sev pēc iespējas mazāk brīva laika
Elza,man tas pats,jo vairāk kaut ko daru un esmu kustībā,jo mazāk arī domāju,par to mēslu,tagad man tikko skola beidzās,darbu nekāu nevaru atrast un tik domāju par distoniju un sirdi. 
Es zinu, ka visvieglāk ir gulēt gultā un gaidīt nāvi tas ir, domāt par slimībām un nekustēties no vietas, daudz grūtāk ir piespiest sevi kustēties tajā sliktajā stāvoklī, bet jāpiespiež:) Rosīšanās ļoti ļoti palīdz, kaut vai tikai ar draugiem satikties, kaut vai ar riteni izbraukt, kaut ko, kas tev neļauj domāt par problēmām, kuru reāli nemaz nav Bet nu.....viegli runāt, grūtāk ir izdarīt.
Man ari galvā,rokās tirpa,dūra,biju kompjuteru galvai,viss ok.varbut no osteohondrozes kaklaa,tirponi,durieni,sapes visur var staigāt.jā,kad guleju majas bez darba,bija loooti slikti.tagad 2 gadi,ka stradaju,pa retam uznak simptomi,lekmes,nav laika domat,meklet sev slimibas,pueverst uzmanibu katram simptomam.tad ari jūtos ok.
jā,man arī liekas,ka darbs ļoti palīdz,nav laika muļķībām....MR laikam jau visi ir taisījuši, tur gan pierakstīties,lai tiktu uz izmeklējumu jāgaida kā minimums pus gads.
bet tev tie muskuļi laika ziņā ilgstoši raustījās?mēnešiem vai dienas?
Tas laikam kāds darbs, ja darbā liela atbildība, stress, nav noteikts darba laiks, jo biznesa vide ir nežēlīga. Bet piekrītu ka kaut kāda darbošanās ir nepieciešama.. varbūt pēc ilgstošas bezdarbības tā vien prasītos atpakaļ uz darbu, kas zin..
Elza26, mani sabaidīji, jo man arī padomā pievērsties, kam savam.
Tiem, kuri jautāja par sportu iesaku pilates, youtube var paskatīties video. Nav lielas slodzes, vairāk staipīšanās.
Tiem, kuri jautāja par sportu iesaku pilates, youtube var paskatīties video. Nav lielas slodzes, vairāk staipīšanās.
kadi 3-4menesi mocijos ar tiem muskuliem
Tas laikam kāds darbs, ja darbā liela atbildība, stress, nav noteikts darba laiks, jo biznesa vide ir nežēlīga. Bet piekrītu ka kaut kāda darbošanās ir nepieciešama.. varbūt pēc ilgstošas bezdarbības tā vien prasītos atpakaļ uz darbu, kas zin..
Elza26, mani sabaidīji, jo man arī padomā pievērsties, kam savam.
Nebaidies:D Man jau papildus tam arī citas lietas, kuras veicina distoniju. Vīram profesija, kas liek bieži pārcelties, mainīt vidi, līdz ar to man arī no tām visām pārmaiņām nāk virsū "melnie".
Jāatzīst, ka savā ziņā arī bizness nedaudz ir ielicis savu artavu manās "lēkmēs" , jo tas prasa daudz nervu, jo finanses šobrīd ir atkarīgas tikai un vienīgi no manis un nedaudz no veiksmīgiem apstākļiem, bet viss vienmēr ir beidzies labi, līdz ar to beigu beigās uztraukumam nav bijis pamata.
Fakts, ka man tagad nāk biežāk virsū simptomi, ir manis pašas vaina, jo es mēdzu padoties tam, ka man fiziski ir slikti, līdz ar to negribu lieki kustēties, sēžu mājās un gaidu pēdējo stundiņu
Bet visā visumā noteikti jāmēģina, ja ir doma pievērsties kam savam, jo tādā veidā nopelnītai naudai ir pavisam cita garša un vērtība, pie tam, ja šī doma paliks nerealizēta, tad tā tevi mocīs visu dzīvi Riski? Var neizdoties kā iecerēts, bet visa dzīve ir risks, tāpēc noteikti uz priekšu
Elza26, paldies par uzmundrinājumu.
vispār VD tāda dīvaina kaite, ja tā padomā, tiešām, pirms 2 gadiem darbojos vairākos projektos, praktiski bez brīvdienām, bet tad tā mani netraucēja tādā mērā, kā tagad, kad grasos pabeigt pēdējo projektu un beidzot pievērsties sirdslietai.
alise1
kadi 3-4menesi mocijos ar tiem muskuliem
laimīgā,forši ka tev palīdzēja vitamīni un magne,ka pārgāja visa raustīšanās,man kaut kā nemazinās nekas,varbūt tapēc,ka katru dienu arī par viņiem atceros un domāju,
Man pēc nepilna mēneša atkal jāpārceļas. Uz valsti, kur būtībā man darba iespējas diezgan ierobežotas. bet redzēsim. Fakts, ka man būs jāpaliek mājās kamēr vīrs darbā, bet man tikmēr būs daudz laika (lai apdomātu kaites), mani tiešām biedē. labi, ka esmu izslēgusi no savas dienas kārtības vismaz vienu lietu - google.lv
. Prom no ierastās vides un daudz, daudz laika domāt
Heh, es arī grasos pārcelties uz citu valsti, vīrs tur jau strādā, turklāt ļoti daudz. Tā kā, mani arī gaida kas līdzīgs. Prom no ierastās vides un daudz, daudz laika domāt
Nu re, nejūtos vairs tik vientuļi savās "sāpēs"
kā tev izdevās izslēgt google.lv?
Lapas Atpakaļ 1 … 126 127 128 129 130 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)