Simptomu saraksts (papildināms) (Lapas 123 no 229)

Kā jums ir ar smēķēšanu? man,piemēram,pēc pirmās cigaretes baigi galva noreibst un tāds kā mazs nogurums uznāk uz pāris minūtēm,smēķēju jau 5 gadus,vēlētos atmest,tik nezinu,kā,lai saņemos?

Nesen atsāku smėķėt. It kā vienmėr ir bijis,ka pēc pirmās cigaretes nedaudz noreibst galva. Atmest nav grūti, ir vajadzīgs gribasspēks.

Man cigarete nodereetu, pedeejaa laikaa maajaas valda stresinjsj bet nevaru sanjemties

No VD neviens nav nomiris - Domasim pozitivi

Normāla reakcija uz bailėm. Tā uzdarbojas Tava zemapziņa, no kuras organismam rodas stress un rezultāts ir kūleņi. Tev ir jāsaprot, ka ar Tavu sirdi viss ir kārtībā un viss būs čiki. Ko es varėtu ieteikt, neturi sevī šito stresu. Izrunājies ar kādu, izstāsti no kā Tu baidies. Ja vajag padzer dažas dienas kaut ko nomierinošu.

Labāk nesāc. Ja esi atmetis malacis. Labāk uztaisi vėderpresi vai izskrien krosiņu, tikai sportojot neaizmirsti elpot

Nu taa, nesaprotu kas notiek ; ( peedeejaa laikaa galiigi elpa truukst...staigaaju gar juuru un saprotu, ka elpu nevaru ievilkt liidz galam, vinja taa kaa atduraas pret diafragmu u  chush...taalaak neiet! Visu laiku zhaavaaties arii liidz ar to gribaas... un kaa lai saprot tas no bronhialas astmas, vai VD??? It kaa pagaajusho meeness biju uz plaushu spirograafiju un plaushu rtg... pateica tikai ka taa bronhiaalaa astma...lietoju zaales, bet taa pat nepaliidz un taa kaa esmu smeekeetaaja, stresoju tagad visu laiku!

Labdien!
Es jau labu laiciņu sekoju līdzi foruma diskusijām, bet necēlās rokas uzrakstīt. Šis ir mans stāsts par veģetatīvo distoniju.
Darbs, augstskola, šķiršanās no pirmās mīlestības ar kuru kopā pavadīti 5 gadi, eksāmeni, diploms, darba maiņa, 24h darbs, bezdarbnieku pabalsts .. Tad kad biju uzrakstījusi atlūgumu no darba, kuru vairs ne fiziski, ne morāli nevarēju paveikt un likās, ka tagad pirms jauna darba meklējumiem varēšu mazliet uzelpot un atpūsties- sākās .. Vienu rītu pamodos ar dīvainu sajūtu- es nevaru normāli elpot- liekas kaut kas nav līdz galam, galva reibst, krūtīs tāds kā iekšējs spiediens. Sajūta diezgan mokoša, taču likās, ka paies diena, no rīta pamodīšos un viss būs beidzies. Nākamajā dienā tieši tas pats- es nevaru paelpot. Sākās pirmā īstā panika- sirds dauzījās kā traka, galva griezās, elpu līdz galam ievilkt nevaru- finita la comedia, likās mirstu nost. Ātrās palīdzības izsaukšana- kardiogramma, plaušu pārbaude.. viss ok, tik sirsniņa ļoti ātri skrien no adrenalīna pieplūduma.  Mans riņķa dancis varēja sākties- pilnīgi katru dienu es mocījos ar elpošanas problēmām 1 sasodīta gada garumā. Pilnīgi katru dienu man bija slikti, bail, mocīja izmisums, nezināšana, ārstu norīkojumi no pārbaudes uz pārbaudi.
Pagāja gads
Un man ir apnicis uztraukties par savu veselību. Katru dienu pilnīgi kaut kas jauns un iepriekš nejusts Kunkulis kaklā, grūtības elpot, sirds skrējiens, aukstas un sasvīdušas plaukstas, sāpes vēderā- te labajā pusē, te kreisajā, te ap nabu, te vēl kur. Sāpes ribās, krūškurvī un sirdī. Un mūžīgas domas- ar ko tad es esmu pašlaik saslimusi- visas iespējamās slimības jau esmu sev pielaikojusi. Un ziniet, jo mazāk tam pievērs uzmanību (kaut tas ir sasodīti grūti), jo mazāk simptomu izjūtu. Un vēl palīdz darbs- jo vairāk strādā un domas ir aizņemtas ar kaut ko citu, jo labāk. No zālēm lietoju tikai Magne B6 un pavisam trakos brīžos pa rokai turu lexotanilu. Visiem mums gribas novēlēt- izturību, izturību un vēlreiz izturību.

Arī es agrāk biju jautrības uzturētāja..bet tagad vispār neviena negribas redzēt- viss liekas tik nebūtiski. Man ir darbs, darbs un mājas.. lai piespiestu sevi kaut kur aiziet vajag nemazums piepūles un ne tāpēc, ka es baidos no lēkmēm, nē, bet tāpēc, ka gluži fiziski un morāli- negribas..

Man jau arī tieši tas pats bija- nedaudz palielināti limfmezgli. Veselu mēnesi no vietas nostaigāju ar kamolu kaklā. Likās reāli ir uztūkusi rīkle.Guļot likās, ka smoku nost, pie fiziskās slodzes reāli jutu, ka tas kamols man kaklā pulsē. Mazgājoties dušā-bija baiļu sajūta pat pieskarties kaklam-likās smoku nost. Riebīga sajūta, bet tad, kad lau biju pierakstījusies pie LORa- viss pazuda kā nebijis..