Labdien!
Es jau labu laiciņu sekoju līdzi foruma diskusijām, bet necēlās rokas uzrakstīt. Šis ir mans stāsts par veģetatīvo distoniju.
Darbs, augstskola, šķiršanās no pirmās mīlestības ar kuru kopā pavadīti 5 gadi, eksāmeni, diploms, darba maiņa, 24h darbs, bezdarbnieku pabalsts .. Tad kad biju uzrakstījusi atlūgumu no darba, kuru vairs ne fiziski, ne morāli nevarēju paveikt un likās, ka tagad pirms jauna darba meklējumiem varēšu mazliet uzelpot un atpūsties- sākās .. Vienu rītu pamodos ar dīvainu sajūtu- es nevaru normāli elpot- liekas kaut kas nav līdz galam, galva reibst, krūtīs tāds kā iekšējs spiediens. Sajūta diezgan mokoša, taču likās, ka paies diena, no rīta pamodīšos un viss būs beidzies. Nākamajā dienā tieši tas pats- es nevaru paelpot. Sākās pirmā īstā panika- sirds dauzījās kā traka, galva griezās, elpu līdz galam ievilkt nevaru- finita la comedia, likās mirstu nost. Ātrās palīdzības izsaukšana- kardiogramma, plaušu pārbaude.. viss ok, tik sirsniņa ļoti ātri skrien no adrenalīna pieplūduma. Mans riņķa dancis varēja sākties- pilnīgi katru dienu es mocījos ar elpošanas problēmām 1 sasodīta gada garumā. Pilnīgi katru dienu man bija slikti, bail, mocīja izmisums, nezināšana, ārstu norīkojumi no pārbaudes uz pārbaudi.
Pagāja gads
Un man ir apnicis uztraukties par savu veselību. Katru dienu pilnīgi kaut kas jauns un iepriekš nejusts
Kunkulis kaklā, grūtības elpot, sirds skrējiens, aukstas un sasvīdušas plaukstas, sāpes vēderā- te labajā pusē, te kreisajā, te ap nabu, te vēl kur. Sāpes ribās, krūškurvī un sirdī. Un mūžīgas domas- ar ko tad es esmu pašlaik saslimusi- visas iespējamās slimības jau esmu sev pielaikojusi. Un ziniet, jo mazāk tam pievērs uzmanību (kaut tas ir sasodīti grūti), jo mazāk simptomu izjūtu. Un vēl palīdz darbs- jo vairāk strādā un domas ir aizņemtas ar kaut ko citu, jo labāk. No zālēm lietoju tikai Magne B6 un pavisam trakos brīžos pa rokai turu lexotanilu. Visiem mums gribas novēlēt- izturību, izturību un vēlreiz izturību.