Aizvakar vedu savu mammu, pēc auto avārijas, pie ārsta, uz galda čupiņā smuki daudz kartiņas, es mammai saku, Tev tāda plāna kartiņa, uz pusi plānāka kā man, dr saka - nu tad Tev visticamāk ir vai nu hipohondrija vai VD, vai arī abas, un rāda man čupiņu ar kartiņām kas reizes 30 biezākas par manas mammas kartiņu. Jautāju dr vai tiešām tādu ir daudz, viņa saka, ka aizvien vairāk un skumjākais, ka lielākā daļa veselības aprūpei paredzētā budžeta aiziet uz cilvēkiem kuriem vispār pie ārsta nav ko darīt biežāk kā reizi gadā. Tie prasot visvisādus izmeklējumus, regulāri nodod analīzes un ārsti nevar vien ieskaidrot, ka fiziski viņi ir veseli un var netērēt savu un ārstu laiku. Šis man, kārtējo reizi, lika aizdomāties, lai gan jāsaka, ka esmu pamatīgi progresēju, visādām VD izpausmēm vispār nepievēršu uzmanību, drīzāk izturos ar ironiju pret sevi, pie ārstiem vairs neeju un jūtos aizvien labāk. Kad kārtējo reizi uznāk elpas trūkums vai ekstrasistole pajautāju sev, vai tas pirmo reizi, pati sev atbildu, ka nē, kādu tūkstošo vismaz. Un tad atgādinu sev, ka līdz šim NEKAS nav noticis, neviens infarkts, insults un vēl da jebkas mani nav piemeklējis, esmu dzīva un vesela. Tātad uztraukties man vienkārši nav par ko.
Lai mums visiem saulains pavasaris!