Tēma: Veģetatīvā nervu sistēma cīnās pret mani
Pēdējo pāris mēnešu laikā mana dzīve ir palikusi vienkārši neizturama. No normāla, sakarīga cilvēka esmu pārvērtusies nervu kamolā, kam sāp visas iespējamās vietas un "uzvilkt" var pat mazākais sīkums. Ir sāpes muguras lejasdaļā, ko varētu norakstīt uz traumu, jo pirms šī visa nokritu uz muguras, bet ne rentgens, ne kompjūters nekādas izmaiņas neredz. Ir sāpes vēdera lejasdaļā, kas pastiprinās tad, kad par tām domāju. Sākuši sāpēt augšstilbu muskuļi, kas manī izraisa paniku, jo domāju, ka man ir kāda neārstējama slimība, kā piemēram, kaut kāds artrīts, lai gan simptomi nesakrīt un fiziski nekādu izmaiņu nav izmeklējumos. Jo vairāk satraucos, jo parādās jauni simptomi. Sākušas sūrstēt acis, bet acu ārsts saka, ka nekādu iekaisumu neesot, redze kā ērglim un vispār, viss no nerviem. Tagad pievienojušās sāpes krūšu muskuļos, kā arī pastāvīgi temperatūra 37-37,2.
Esmu izmeklējusies no galvas līdz kājām, visas asinsanalīzes ir perfektas, arī visa veida USG, rentgeni, arī CT.
Ārsti uzrakstīja slēdzienu - somatoformas sāpes uz ģeneralizētas trauksmes fona.
Konstantas bailes no tā, ka ir kāda neārstējama slimība, noved pie tā, ka rokas trīc, apetītes nav, varu sākt raudāt ne par ko, ja kaut kas neizdodas, mani ir kļuvis pavisam viegli satracināt. Šodien runāju pa telefonu, sadusmojos, sakliedzu, nometu klausuli un ar otru roku sāku sist telefonu. Pašai no sevis reizēm kļūst bail, kas situāciju tikai saasina.
Veģetatīvā distonija pierakstīta vēsturē jau skolas laikā, kad nezināmu iemeslu dēļ sāpēja kuņģis un vēdera lejasdaļa, bet bez nekādām pataloģijām.
Dzeru Noofen un Neurontin, bet nu jau neko vairs nelīdz - tikai tik, cik miegam. Ir kādi ieteikumi kā ar to cīnīties bez antidepresantiem? Vai arī ja ar tiem - tad vai ģimenes ārsts man tādus var izrakstīt?