Simptomu saraksts (papildināms) (Lapas 107 no 229)

Apmeklē psihoterapeiru, atrodi aizraujošas nodarbas. Protams, ir grūti aizmirst...man arī tas sagādā lielas grūtības, jo baigā hipohondrija. Bet jā, tā tiešām ir, ka jālasa literatūra, jo lasīšana ļoti izglīto, iemāca. Pašam man VD sagādā lielas mocības. Viss ir tevī!!

Sveiki, visiem!:)

Pavisam nesen uzzināju par šādas lapas eksistenci, un mani tiešām pārsteidza, cik patiesībā liels skaits cilvēku cīnās ar šo kaiti.
Vēl pirms pusgada es kategoriski noliedzu, ka tāda slimība eksistē un, ja dzirdēju kādu par to runājam, apgalvoju, ka tāda kaite nepastāv, tas ir izdomājums un sekas uzmanības trūkumam. Bet tā bija līdz noteiktam brīdim.. Jāpiem gan fakts, ka visu mūžu esmu cīnījusies ar migrēnu, līdz ar to pirms gadiem pieciem arī es, pieļaujot, ka manā galvā ir kaut kas nelāgs, aizskrēju uz magnētisko rezonansi, un biju pārsteigta, kad ārsts teica, ka man ir ārkārtīgi "tīra" galva. Toreiz gan šo visu nenorakstīju uz kaut kādu distoniju.
Pirms gada pārcēlos uz ārzemēm līdzi nu jau savam draugam ( nu jau vīram), kur mēdzu nesaprasties arī ar vīra māti, kura sākumā centās visādos veidos padarīt mūsu dzīvi neciešamu. Tas man radīja milzu stresu, bet nebiju domājusi, ka tas varētu radīt tik paliekošas sekas. Vasaras sākumā abi ar puisi nolēmām, ka atsāksim atkal skriet no rītiem. Pirmais skrējiens bija diezgan smags, kā rezultātā nedaudz pārpūlēju savu iesīkstējušo ķermeni:) Nākamajā dienā pamodos ar dīvainu sajūtu - bija sajūta, ka vēlos nepārtraukti žāvāties, bet nav iespējams to izdarīt līdz galam. Visu laiku bija nepieciešamība pēc dziļas elpas ievilkšanas, bet nesanāca, it kā nepabeigtības sajūta. Domāju, varbūt esmu kaut kā traumējusi elpceļus, sarāvusi auksto gaisu, skrienot, un citas manis "gaišās" hipotēzes. Pēc divu dienu centieniem atbrīvoties no nepieciešamības žāvāties un ievilkt lielo gaisu, pievienojās arī dūrieni sirdī, jo laikam biju tik aktīvi centusies ieelpot, ka arī sirds sāka justies nekomfortabli. Ko es darīju? To, ko dara visi hipohondriķi un distoniķi - iegāju visu atbilžu mātē Google. Tur (Bet PROTAMS!) kā pirmais raksts izlec, ka tie ir simptomi sirds problēmai. Man, protams, sirds sāk dauzīties kā traka, esmu pārbijusies, jo esmu svešā valstī, ārsti droši vien nav gudri, nemācēšu pateikt kas man kaiš un nomiršu svešā zemē. Protams, nekas no tā nebija taisnība. Par laimi kaut kā netīšām uzgāju rakstus par veģetatīvo distonu un sāku lasīt. Es biju pārsteigta - tik daudz simptomu sakrita ar manām kaitēm. Tā es nomierinājos, ka nav mirstamā kaite un uz dažiem mēnešiem par to aizmirsu.
Vasarā nolēmām pārvākties uz Latviju un atvērt savu biznesu. Biju domājusi, ka tas man nāks tikai par labu, un visas manas kaites pazudīs kā nebijušas, bet diemžēl mana māsa distonija cītīgi soļoja man līdzās arī šeit.
Pirms Ziemassvētkiem pēkšņi sākās problēmas, it kā problēmas, ar sirdi. Uztaisīju kardiogrammu, viss kārtībā. Tomēr sāpēja, likās, ka durās it īpaši, kad esmu pusguļus stāvoklī. Es kādus mēnešus divus, trīs sēdēju uz sirds pilieniem, validolu un tamlīdzīgiem draņķiem. Man mājās bija lielāka aptieka nekā visiem manas mazpilsētas pensionāriem kopā. Kad kārtējais ģimenes ārsta mierinājums, ka man nekas nekait, man nelika noticēt, ņēmu visu savās rokās un pierakstījos uz eho kardiogrāfiju. Protams, kamēr gaidīju vizīti pie ārsta, domāju, ko gan viņš teiks - caurums sirdī, sirds mazspēja, miokardīts?? Nē! Sirds vesela, neliels vārstuļa defekts, bet tāds ir daudziem, kas mirt neliek un lietot zāles ne tik. Ziniet, kas notika? No tās dienas man sirds zāles vairs nav vajadzīgas. Viss pārgāja.
Bet nepārgāja manas "ciešanas". Janvāra sākums bija kronis visam! Mazgājos dušā un ieraudzīju zilumu uz kājām. Pie tam vairāk nekā normāli vajadzētu būt. Izskrēju no dušas un devos taisni pie Google (cik gudri). Pirmais, kas izleca, leikēmija. Man gandrīz sirds izvēlās pa muti, es nevarēju paelpot, norakstīju jau visu savu dzīvi. Ātri aizskrēju pie ģimenes ārsta, kas nosūtīja uz analīzēm. Jau pirms tam ārsts mierināja, ka tā leikēmijas zilumi neizskatās, ka tas vienkārši var būt kāds neliels izplūdums vēnās vai kas tamlīdzīgs. Kad saņēmu analīzes, neticēju, ka man nekas nekaišs, jo dažās iedaļās rādītāji bija par augstu. Aizsūtīju savas analīzes pat pazīstamam ārstam, kas apstiprināja iepriekš teikto, ka man vienkārši jādzer daudz vairāk ūdens, tad arī rādītāji būs normāli. Jāpiezīmē, ka, kamēr gaidīju analīzes, man sāka sāpēt kaut kur vēdera lejasdaļā vai sānā - nevarēju saprast. Tā kā analīzes neko neuzrādīja, tad tas noteikti bija kas cits. Biju nolēmusi, ka tas ir kas tāds, kas sāp, bet analīzēs slēpjas. Tātad, lasot internetā citus gudros komentētājus, sāku ar to, ka man noteikti ir aklā zarna. Vēlāk sāpes tā kā sāka iet uz aknu pusi, labajā sānā, augstāk, paribē. Nodomāju, tātad tomēr aknas vai žultspūslis - uztaisīju analīzes uz to, bet arī tur rādītāji lieliski. Visbeidzot internetā atradu nākamās kaites - olnīcu vēzis unz arnu vēzis, pie tam ko it kā nevar atklāt analīzēs. Aizskrēju pie ginekologa, neko neatrada. Es biju izmisusi! Es jūtu, ka reāli sāp, bet neviens nepalīdz! Mans ģimenes ārsts sāka jau palikt neiecietīgs, bet es dusmīga, ka visi skatās uz mani dīvainām acīm, bet neviens netic vairs manām reālajām izjūtām,. Visbeidzot nolēmu, ka pierakstīšos uz vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Nolēmu, ja ir audzējs, tad tā noteikti atradīs. Ziniet? Neatrada pilnīgi neko!! Vislabākais, nosakot sev diagnozes, es sāku just tieši tos simptomus, kādus biju izlasījusi. Protams, tam visam pa virsu nāca vēl arī trauksmes lēkmes nakts laikā, utt. Tā es te tagad sēžu - vēl joprojām it kā ar sāpēm:) Kad biju uz ultrasonogrāfiju, man vaicāja kādas sūdzības. Es nevarēju atbildēt. Es teicu, ka īsti nezinu, kaut kur sānā sāp. Kad man jautāja nu kur tieši, es teicu, ka to es arī nezinu - sāpes staigā. Cik saprātīgi tas izklausās?:D Es tagad rakstu un saprotu, cik stulbi tas no malas izskatās, bet tieši tā ir ritējis mans pusgads no dzīves. Es ļoti labi saprotu, ka tās ir tikai iedomas, bet tik ļoti bail, ja es nolemšu beidzot nereaģēt uz saviem simptomiem, ka palaidīšu ko būtisku garām. Kāpēc es to stāstu?:) Jo hipohondrija bieži iet roku rokā ar veģetatīvo distoniju, kas ir manā gadījumā. Jāatzīst, ka es esmu nolēmusi ko darīt lietas labā, jo savādāk es sāku būt biežs viesis pie ārstu kabinetiem un mana laulība diez vai šādu slogu arī izturēs. Es reāli jaunas sievietes ķermenī esmu kā veca večiņa, nokrāvusies ar zālēm, ar tūkstots neizskaidrojamiem simptomiem un nespēku. Esmu izglītota, pieagusi sieviete, kura pieņem racionālus saprātīgus lēmumus, veic apdomīgus soļus, bet, diemžēl, arī mani, acīmredzot jau no bērnības, ir skārusi šī kaite, un cilvēki no malas pat nespētu iedomāties, ka es ikdienā iekšēji cīnos ar ko tādu, kas reizēm paņem virsroku Lai jauka svētku diena jums visiem!:)

fuck. pedeejaas dienaa kkaa stipri diivaini ar aciim/redzi liekas ka miglojas uz vakaru liekas ka sagurushas, baidos no to ka akls nepalikshu. vaivel kaadam taa ir bijis? rittiki sabijies esmu

No VD neviens nav nomiris - Domasim pozitivi

Hmm,salasījos par deguna blakusdobuma iekaisumu,jums ir kādam tā bijis? Tagad spiež degunu,pirms dažām dienām pieri,tagad jau vairāk galvu! Ir kādam bijis? rīt drošības pēc iešu taisīt rentgenu,esmu diezgan satraucies,viss kko salasījies.

Itkā skaloju ar sālsūdeni,nekas nenāca ārā.Bet nu jā,šitā jau 2 nedēļas ir

Elza 26! Sveika!
Ar interesi lasīju Tevis rakstīto: interesanti, pat smieklīgi.
Man bija līdzīgi- skraidīju pa dakteriem un  pēc internetā atrastajiem simptomiem noteicu sev diagnozes.
Lai veicas! Laipni aicināta bariņā!

Es ar izlasiju Elzas stastu, visu Un likas ka es to itka butu rakstijusi

Es ari vel nelasu Piemeram, vakar man loti stipri sapeja galva, piemetas reiboni, peldosaa sajuta un bezspeks liels, un sausmigi drebuli visa kratijos, Pameriju T bija normala, drosi vien nervi dara savu, bet neveru pat google valja Prieks ka nelasu vairs un tiku tam pari un ari censos ignoru likt,

A kapec man butu jabut pa administratoru? Paskaidro, luudzu. Tapec ka biezi ieeju te, neesi ieverojis ka pedeja laika Tu te esi biezak neka Es, vrb tev laiks pa tadu klut ka nekaa ar VD nemokies vairs.