1

Tēma: Mans stāsts

Sveicināti! Esmu jauniņā. Šķiet, ka pēdējos 6 mēnešus cīnos ar šo 'kustoni'.
Viss sākās ar galvas/ķermeņa tirpām, baiļu sajūtu, 'pirms ģībšanas' sajūtu (bet tas nekad reāli nav noticis), paātrinātu pulsu, spiedošu sajūtu sirds apvidū, dažkàrt roku trīci, kopumā izteiktu nogurumu un negribēšanu nekā darīt. Pamazām pavairojās bailes iet ārā vienai, dažreiz arī palikt mājās vienai, jo ja nu paliek slikti?
Laika gaitā, vēršoties pie ārstiem, man atklāja nelielu kakla skriemeļu deformāciju, jo bieži sāpēja galva (ir arī sēdošs darbs ar datoru), bija tādi kā reiboņi, līdzsvara traucējumi, kaut kāda nerealitātes sajūta. Gāju uz plecu daļas masāžu, ārstniecisko vingrošanu. Galvassāpes mazinājās. Ir pārbaudīta galva ar datortomogrāfiju, MR, elektroencefalogrammu - viss ok. Baudīts vairogdziedzeris gan ar analīzēm, gan ultrasonogrāfiju - viss ok. Kopējā asins aina arī normāla, tikai laikam bij kalcija trūkums organismā. Pirms 2 ned. kādā naktī man bija trakoti spiedoša sajūta krūšu/ sirds apvidū, arī dedzinoša, kas izpletās arī uz kreiso sānu un padusi. Sajūta radās nakts laikā guļus stāvoklī, ja sēdēju - sāpe mazinājās. Slimnīcā pabiju, lika aizdomas uz kādu sirds problēmu. Kardiogrammas (3 gab ) bija labas, uztaisīja EHO - arī ok. Visu novēla vai nu uz kādu apaukstētu starpribu nervu, vai drīzāk saspiestām nervu saknītēm, kakla skriemeļu deformācijas dēļ, jo krūšukurvja rentgens bija ok. Tagad šīs sāpes tajā apvidū atkārtojas, visbiežāk naktīs. Ievēroju, ja guļu pilnīgi bez spilvena, tad sāpes rimst. Kā jums šķiet, vai tā tas var arī būt, ka no kakla daļas man rodas sāpes krūšukurvī nervos? Vai tas viss var būt tikai no nerviem?
AD neesmu dzērusi. Cenšos ar dabīgajiem līdzekļiem vai zālēm, ko rakstījuši àrsti - Mildronāts, Noofen, B grupas vitamīni, Lucetam, Tanakan, Terešo tējas u.tml. Pirms šī visa biju veselīga, sportiska meitene, bet tieši pirms šīm izpausmēm bija liels stress. Esmu jauniete, vēl cenšos rast atbildes - ko īsti gribu darīt dzīvē utt. Lai gan augstskolas pabeigtas, ir labs darbs. Tā kā pēdējo pus gadu slimoju (?) , daudz arī nesportoju, tikai cik uz ārstniecisko vingrošanu pie fizioterapeita. Kā lai tiek uz kàjām kā vecajos laikos? Vai viss ir galvā un tikai uz nervu, pārslodzes pamata iepriekš? Kā atgūt nervu sistēmu ierindā, tikt vaļā no bailēm... Paldies, ja izlasīji līdz galam! smile

2

Re: Mans stāsts

Sveika. Es mociijos kaadus ~2 gadus. Gandriiz katru iespeejamo simptomu vareeju sev pieskaitiit. Ar dabiigajiem nesanaaca. Tad aizgaaju pie laba aarsta, padzeeru pareizaas zaales un peec paaris meenesiem jau jutos stipri labaak. Tagad dziives kvalitaate praktiski taada pati kaa bija pirms vd un pieredze iekraata.
Zaales arii vairs nedzeru. Un neljaujos stresiem lai nesanaak atkal kaa agraak.
Vispaar tie cilveeki kas tiek galaa aizmirst par sho lapu taapeec parasti naakas dzirdeet tikai tos sliktumus. big_smile

3

Re: Mans stāsts

kilometrinjs
Vai vari uzrakstīt pie kā gāji- esmu laba dr. meklējumos.

4

Re: Mans stāsts

Kilometrinjs
Cik ilgs laiks ir pagājis kopš pārstāji lietot zāles?

5

Re: Mans stāsts

Nu kāds pusgads būs kopš nedzeru. Ir ok. Pa retam mēdz būt pa kādam sīkumam, īpaši ja vairāk kkā negatīva vai stress, bet tas tiešām netraucē dzīvot. Tāpēc jācenšas domāt pozitīvi vienmēr. Nevajag ļaut sevi nomākt, kkā esmu iemanījies. Var visu darīt, ballēt, iedzert nedaudz par daudz, skriet un sportot, VD aizmirstās, tomēr mācība ir. Un ja nu kas vienmēr ir dakteri kur aiziet. smile
Jā, pareizo ārstu vajag, mani sākuma sūtīja pie psihiatra, riebās līdz aizgāju pie labas neiroloģes.

6

Re: Mans stāsts

Nu vai tad vajag nervu slimniekus šitā čakarēt?! big_smile Kā sauc ārtstu? Kurā slimnīcā?