1 Tēma no sievietite30 Izmainīja sievietite30 (2014-11-24 13:48:03)

  • sievietite30
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2014-11-24
  • Ziņas: 36

Tēma: Pievienojos jums..

Sveiki, bēdu māsas un brāļi! smile

Esmu priecīga, ka beidzot esmu atradusi tādu lapu!:) Gribu parunāties ar man līdzīgiem...
Nedaudz par mani. Pat nezinu, ar ko lai īsti sāku...
To, ka man ir VD atzinu, pieņēmu tikai pirms gada. Jo pārsvarā visu laiku bija paaugstināta temp.-37,0 -37,2, vakaros, rītoa- 36,6,
Biju pie daudziem ārstiem+ analīzes. Viss o.k.
Jau agrāk biju nervoza (bērnība, bērnība, kad man katru dienu tika ''potētas'' bailes u.t.t), taču pēdējos gados galīgi ''sabruku''. Daudzi simptomi no šeit minētajiem. Izteiktākie: temp., trauksme, bailes, nevēlēšanās neko darīt, sirds kūleņi u.c
Agrāk domāju, ka man ir vienkārši stress, bet tad ar ģim. ārsti sākām runāt un sapratām.

Man ir nedaudz pāri 30, lielisks vīrs, bērniņš, māja! Man taču jābūt apmierinātai! Bet esmu nelaimīga! Ir brīži, kad jūtos ļoti labi, bet citreiz- negribu dzīvot..... Uznāk lēkme un viss.

Ēdis neēdušu nesapratīs. Jūs sapratīsiet! smile
Un esmu baigā aktrise... No malas cilvēki pat neiedomājas, ka man ir kaut kas tāds! Jo,redz, es smaidu! a iekšā... Man ir žēl sevis, gan dusmas.
Nezinu,vai ieliku tēmu īstajā vietā. nu,gan piedosiet: es te jauniņā! smile Kad būs brīvāks laiks, lasīšu visu, kas te, lapā, rakstīts.


Jauku dienu!

2 Atbilde no sievietite30 Izmainīja sievietite30 (2014-11-24 14:03:34)

  • sievietite30
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2014-11-24
  • Ziņas: 36

Re: Pievienojos jums..

Tagad tik tā īsti saprotu- manas emocijas un jūtas turēju sevī, tās krājās un krājās, un tad sprāga vaļā! Man vajadzēja ar kādu runāt. nu tagad neko! ES CĪNĪŠOS! Negribu tā vairs dzīvot! Nu tā, ka viss tik slikti un nelabi!!! ehhhhhhhh!

Man palīdz:
- Domāju labas domas, cenšos sevi nenoskaņot;
- klausos labu mūziku, skat. labu filmu;
- skatos albumu, piem., paskatos, cik skaista biju baltajā kleitā, un uzreiz labi paliek! smile vārdu sakot- atcerēties kaut ko labu, kas ir noticis vai kas vēl būs!
- man ļooooti palīdz peldēšana, vingrošana, skriešana;
- tuvība ar vīru;
- kad esmu viena, izbļauju sāpi, izraudos.
- kad galīgi slikti- zvanu māsai, runājam, kā jūtos, ko daru, kā jūtos;
- skatos pa logu, pati sevi mierinu: viss būs labi! Es esmu pavisam mierīga! skaitu Tēvreizi.

- nesēdēt mājās! Kaut iet pastaigāties svaigā gaisā! iepriecināt sevi!

3 Atbilde no Kitija

  • Kitija
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • No: Sigulda
  • Reģistrēts: 2013-01-12
  • Ziņas: 1 099

Re: Pievienojos jums..

Laipni aicināta pulciņā! Nu labas domas ir ļoti svarīgas, taču, ja ķermeņa ķīmija aizgājusi šķērsām, tad bieži vien bez medikamentiem neiztikt. Man VD parādījās 32 gados, tagad 35, saprotu ka viss no lieliem pārdzīvojumiem, kas viens pēc otra gāzās pār manu galvu. Toreiz man bija tikko piedzimis bērniņš, es zināju, ka nedrīkstu pārdzīot, lai nepazustu piens. Tā atliku to pārdzīvošanu līdz nonācu līdz VD. Pirmo gadu mēģināju tikt galā ar saviem spēkiem - meditācija, joga, CiGun, visādas masāžas, baseini u.t.t., bet tas nedava vēlamo rezultātu, tad mēģināju homeopātiju, Baha ziedus, taču palika sliktāk un sliktāk. Tikai pagājušajā gadā atradu savas zāles, un nu gadu dzīvoju puslīdz normāli, protams tik un tā ir sliktās diena un pat sliktās nedēļas, kad ir briesmīgi, taču vismaz PL vairs nav jau labu laiku.
Turies! Atļaujies sevi pažēlot! Un tici, ka Tev izdosies uzveikt šo kaiti uz visiem laikiem!

4 Atbilde no sievietite30 Izmainīja sievietite30 (2014-11-24 15:12:45)

  • sievietite30
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2014-11-24
  • Ziņas: 36

Re: Pievienojos jums..

Kitija, paldies! smile
Jā, piekrītu, ka bieži vien bez riktīgām zālēm neiztikt. Homeopātija nelīdzēja. Palietoju Lexotanilu, bet tad staigāju kā pa miglu.
Arī man bērniņš liek saņemties,cīnīties,nepadoties.
Grūtniecības laiks bija nervozs, bērniņš pirmajos dzīves mēnešos bija ļoooti nemierīgs. Neprasīju citiem palīdzību,turēju sāpi sevī. Un tā tas krājās un krājās.
Man ir labās un sliktās dienas.
Ir tikai ļoti žēl,ka savu bērnību atceros kā murgu-manas problēmas sākuma sākne. sad

Kādes zāles Tu lieto?
Lai Tev veicas! Turies!

5 Atbilde no Sapraats

  • Sapraats
  • Moderators
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2014-02-20
  • Ziņas: 892

Re: Pievienojos jums..

Arī es esmu krājusi emocijas un bailes iedzītas no bērnības. Ar tām gan necīnos. Reizēm sadomājos par esošajām bailēm un tad tās gaiņāju prom. Nezinu vai pareizi daru. Lietoju zāles: AD - cipramil, neiroleptiķi - fluanxol un nomierinošos - lorafen ( jātiek vaļā, bet nevaru saņemties vēl). Pa šo laiku ir kļuvis vieglāk. VD apzināti ir uzstādīta pirms gada, bet palasot secinu, ka kaut kas no VD jau sen man ir. Esmu sākusi iet uz baznīcu un aprunājos ar mācītāju - varbūt, ka tas man arī palīdz.

6 Atbilde no nauris.pjuts

  • nauris.pjuts
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • No: united kingdom
  • Reģistrēts: 2014-11-11
  • Ziņas: 261

Re: Pievienojos jums..

Uzskatu ka tur jaruna ar psihologu nevis at macitaju.

No VD neviens nav nomiris - Domasim pozitivi smile

7 Atbilde no Sapraats

  • Sapraats
  • Moderators
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2014-02-20
  • Ziņas: 892

Re: Pievienojos jums..

Nauri. Pie psihoterapeita gāju un tik rakņājās un pie risinājuma netiku. Aizgāju pie mācītāja, izrunājos un salikās daudzas lietas pa plauktiņiem. Tā kā kas nu kuram. Man līdzēja smile

8 Atbilde no Kitija

  • Kitija
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • No: Sigulda
  • Reģistrēts: 2013-01-12
  • Ziņas: 1 099

Re: Pievienojos jums..

sievietite30
Es lietoju kvetiapinu, fluanxolu un uz nakti lorafenu un stilnoxu. Visas šīs zāles ļoti mazā devā, šobrīd lēnām, bet mērķtiecīgi samazinu fluanxolu un lorafenu. Tas nenotiek viegli, bet nelieli panākumi jau ir. Zinu, ka ar to jābūt pacietīgai, jo strauji atmetot organismam baigais stress.
Es domāju, ka pamats manai VD arī meklējams bērnībā un diemžēl gan man, gan māsai nervu sistēma tāda švakāka, tāpēc mūs vienkārši vieglāk izsist no līdzsvara, taču man pārdzīvojumu bija tik daudz un smagi, ka domāju arī cilvēkam, no kura nerviem var virves vīt, arī būtu nervu sabrukums. Neko darīt, jāmācās izsāpēt, pieņemt un samierināties, ka ir lietas ko nevaru ietekmēt. Un vēl, ļoti daudzām sievietēm VD sākas īsi pēc bērniņa piedzimšanas, jo hormoni arī to ļoti ietekmē.
Vai Tu lieto kādus medikamentus? Apmeklē psiho dakteri?
Mileedija - Mums izrādās diezgan līdzīga ēdienkarte big_smile Tev palīdz tie AD?
Par mācītājiem un psihiatriem - kādam palīdz viens, kādam kas cits. Man palīdzēja RigaBrain. Beigsies lielie tēriņi un iešu atkal.

9 Atbilde no sievietite30 Izmainīja sievietite30 (2014-11-24 22:09:40)

  • sievietite30
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2014-11-24
  • Ziņas: 36

Re: Pievienojos jums..

Kitija
Psiho dakteri neapmeklēju,bet domāju to darīt. Braukšu uz Rīgu, jo savā mazpilsētā negribu. Pie fizioterapeita eju:mugura baigi sāp.
Daktertante saka, lai vēl neaizraujos ar AD; redzēs, kā būs vēlāk.
Dažkārt aizeju uz baznīcu. Palīdz.
Man ļoti, ļoti ir jāiemācās samierināties ar pagātni un piedot tētim... eh.. grūtā lauku dzīve līdz 18 gadu vecumam.. sad Labi vismaz, ka mamma stipra sieviete.

10 Atbilde no sievietite30

  • sievietite30
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2014-11-24
  • Ziņas: 36

Re: Pievienojos jums..

Mileedija
Man arī baznīca. smile

11 Atbilde no cocco

  • cocco
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2013-10-20
  • Ziņas: 31

Re: Pievienojos jums..

jā,, traki. Cik atceros, man vd arī sākās īsi pēc bērna piedzimšanas. Pēkšņi kļuva bail no nāves uc. lietām. Sāka uztraukt visādas veselības lietas utt. Tagad arī kautkādā mērā man hipohondrija piemīt. Varu sagoglēties līdz nejēgai un man sākas visi simptomi sad Pirms pāris gadiem bija pavisam slikti. Likās visiem dzīve notiek, bet es it kā uz to visu noskatos attālināti un ar tādu bēdīgu nosaņu, ka es nemāku dzīvot. Tad pusgadu padzēru AD un teikšu, ka ārkārtīgi palīdzēja. Noturējos divus gadus bez simptomiem. Bet šoruden sākās atkal. Bailes, katastrofāls bezmiegs, tagad sāku atkal AD, kvetiapīnu miegam. Ceru, ka palīdzēs un atkal ilgāk par pusgadu nebūs jālieto, lai pieklusinātu trauksmi un bailes. Tā trauksmes sajūta ir baigi nepatīkama. Traucē aimigt, gulēt, sākas visādas bailes un liekas, ka mirstu nost sad

12 Atbilde no Sapraats

  • Sapraats
  • Moderators
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2014-02-20
  • Ziņas: 892

Re: Pievienojos jums..

Kitija
Man jau šķiet, ka palīdz. Reizēm sirsniņa aizskrien, bet nav panika un trauksmes. Vismaz pēdējā laikā nav. Esmu pozitīvāka palikusi, esmu sākusi smieties smile piekrīti pat hormoniem, neesmu gan dzemdējusi, bet lietoju hormonālās tabletes, tomēr domāju, ka no tām izveidojās kaut kāda depresija arī. Tagad jau labu laiku nelietoju.