Tēma: supraventrikulāra tahikardija
Sveiki. Beidzot arī sadūšojos uzrakstīt par savu VD.
Sākās pavasarī ar panikas lēkmi un Ātro palīdzību. Tad kādu laiku bija visādas mušiņas acīs, drebuļi, sausumi mutē un dažas vēl lēkmes ko novērsu ar balderiāņiem vai Lexotanilu. Bet īstie brinumi sākās dažas dienas atpakaļ...
Vakarā sāka sirds riktīgi kūleņot. Nu tā, ka minūti - divas no vietas. Iedzēru balderiāņus un it kā atlaida. Aizmigu. No rīta pamodos un atkal kūleņošana un periodiski paātrināta sirdsdarbība ir klāt. Zvanu ģimenes ārstei, kura negribēja ar mani runāt, jo redziet ir tikai 8.30 no rīta. Skaisti! Zvanu ātrajiem. Šie saka, ka atsūtīs mašīnu. Spiediens ir ok, bet kardiogrammā noķēra tikai nedaudz to kūleni. Bet ārsts izlēma, ka tomēr labāk būs ja mani slimnīcā tomēr izmeklēs. Visu dienu nogulēju uzņemšanā. Kardiogramma neuzķēra kūleņus un paātrināto sirdsdarbību un vakarpusē palaida mājās ar diagnozi SVD. Nākamā dienā turpinās tas pats. Izdomāju iebraukt poliklīnikā uz ekg. Kaut kas dakterei nepatikz un izsauca ātros. Šie atkal pus dienu par mani nekiekas ne zinis. Tik māsiņa teica, ka viens brīdis ekg viņai liekas aizdomīgs un uzstāja, lai tomēr mani pieliek pie aparāta uz visu laiku un lai es saucu, kad sākas tie traucējumi. Nu tā arī noķērām. Pulss vienu brīdi bija līdz 180! Atnāca kardiologs un pateica šo diagnozi. Tad gan mani atstāja slimnīcā. Tas bija vakar. Šodien jau sēžu ar holteri, bet vienalga visu laiku kūleņošanas un paārrināti pulsi. Rīt vēlreiz taisīs eho, jo iepriekšējā man ir no pavasara un tur it kā viss ok. Vēl vakar no ģ.ā. dabūju slēdzienu par iztaisnoto lordozi. Nu vispār pilna buķete. Gribētos jau domāt, ka tas viss no nerviem, bet Lexotanils, balderiāņi un korvololi nenoņem tos kūleņus un pulsu :-(