Vai meitenes, no sirds jūtu jums līdz, bet zinu, ka tas nelīdz jūsu pašsajūtai. Es te citreiz palasos un skatos, ka daudzas ārstējas tā kampaņveidīgi, kad paliek slikti tad kaut ko dara, bet man liekas, ka šī ir tā kaite par kuru nedrīkst aizmirst, jābūt modrām visu laiku un kad pašsajūta ir laba, arī tad jāmeklē iemesls kapēc vispār mums ir VD un jāstrādā ar sevi. Es piemēram zinu, ka par maz kustos, nu tad vismaz tajās dienās kad jūtos labi, kustos pēc iespējas vairāk, pat, ja kādu laiku jūtos labi, tik un tā visu laiku lietoju vitamīnus, minerālvielas, strādāju ar sevi. Es pagaidām vēl negribu sapriecāties vai te kaut ko reklamēt, bet pēc tā Riga Brain tiešām jūtos labāk, vēl jau tikai nedēļa pagājusi un par agru spriest, taču pirms tam jutos daudz sliktāk, trauksme bija nemitīga, sirds skrēja, nerealitāte. Tagad vismaz sirds mierīga un trauksmes nav. Un par tām diagnozēm, es arī esmu ne vienu reizi vien domājusi vai nav kāds audzējs vai kas tmldz., bet tas man šķiet pieder pie lietas, jo mēs taču visas te esam hipohondriķes. Turaties!