Man ir gan, ka reibst, gan arī sajūta, ka pati esmu nestabila, liekas ka šūpojos un ka kuru katru brīdi kaut kur ieskriešu, bet nu tā baigais dullums galvā un nerealitāte. Šādi reiboņi man ilgstoši nav bijuši, es gan nesen izslimojos un dabūju dzert AB, bija aizgājuši kanāli uz ausīm ciet un tajā laikā šausmīgi džinkstēja galva, tāpēc pagaidām vēl visu norakstu uz to. Bet nu ļoti ceru, ka tuvākajā laikā tomēr tie reiboņi pāries.
Par Tēraudu, es gan nezinu vai tā skaitās psihoterapija vai vienkārši iepazīšanās vizīte, bet ilgst viņa 30 minūtes. Iepriekš es gāju un bija 40-45 min. Man gan gribas lai ārsts būtu spējīgs piedāvāt kādas alternatīvas metodes, vienalga vai tā būtu kāda elpošanas tehnika, acu kustināšana (pēķšņi aizmirsu kā sauc to metodi) akupresūra vai kas cits, Man nebūtu iebildumu pret mājas darbiem, ka tikai tas līdzētu.
Es iepriekš gāju pie dr Jorenas, kas skaitās ļoti laba, taču man arī likās, ka viņa ne visai ieinteresēta manī ir, viņa tā noklausijās, bet neko baigi ne analizē, ne iesaka, izraksta kārtējo receptīti un miers, lai gan man viņa patika, tomēr es no psihiatra sagaidu kaut ko vairāk. Tad gāju pie vienas tepat Siguldā, kas arī skaitās laba ārste, bet viņa man pateica, ka tik bieži mani negribot redzēt, jo viņai svarīgi novērot kā iedarbojas zāles un tam pietiekot ar 1 vizīti mēnesī. Taču es gribu kompleksu ārstēšanu, jo nav jau liela māka nozāļoties, es gribu saprast, ko daru nepareizi, iemācīties reaģēt un uzvesties savādāk, lai viss priekš manis nebūtu traģēdija. Tapēc, joprojām, domāju, ka uz to Riga Brain arī ir jēga aiziet.