Pavasaris (Lapas 3 no 4)

Man ir gan, ka reibst, gan arī sajūta, ka pati esmu nestabila, liekas ka šūpojos un ka kuru katru brīdi kaut kur ieskriešu, bet nu tā baigais dullums galvā un nerealitāte. Šādi reiboņi man ilgstoši nav bijuši, es gan nesen izslimojos un dabūju dzert AB, bija aizgājuši kanāli uz ausīm ciet un tajā laikā šausmīgi džinkstēja galva, tāpēc pagaidām vēl visu norakstu uz to. Bet nu ļoti ceru, ka tuvākajā laikā tomēr tie reiboņi pāries.
Par Tēraudu, es gan nezinu vai tā skaitās psihoterapija vai vienkārši iepazīšanās vizīte, bet ilgst viņa 30 minūtes. Iepriekš es gāju un bija 40-45 min. Man gan gribas lai ārsts būtu spējīgs piedāvāt kādas alternatīvas metodes, vienalga vai tā būtu kāda elpošanas tehnika, acu kustināšana (pēķšņi aizmirsu kā sauc to metodi) akupresūra vai kas cits, Man nebūtu iebildumu pret mājas darbiem, ka tikai tas līdzētu.
Es iepriekš gāju pie dr Jorenas, kas skaitās ļoti laba, taču man arī likās, ka viņa ne visai ieinteresēta manī ir, viņa tā noklausijās, bet neko baigi ne analizē, ne iesaka, izraksta kārtējo receptīti un miers, lai gan man viņa patika, tomēr es no psihiatra sagaidu kaut ko vairāk. Tad gāju pie vienas tepat Siguldā, kas arī skaitās laba ārste, bet viņa man pateica, ka tik bieži mani negribot redzēt, jo viņai svarīgi novērot kā iedarbojas zāles un tam pietiekot ar 1 vizīti mēnesī. Taču es gribu kompleksu ārstēšanu, jo nav jau liela māka nozāļoties, es gribu saprast, ko daru nepareizi, iemācīties reaģēt un uzvesties savādāk, lai viss priekš manis nebūtu traģēdija. Tapēc, joprojām, domāju, ka uz to Riga Brain arī ir jēga aiziet.

simucis18

es te tāda jauniņā pirmajā lapā maziņš aprakstiņš par mani sajūtas - nesaprotamas... bet mana vajā vieta ir sirds (es pat teiktu sirds nervi).
cenšos turēties
starp citu par tēmu - psihoterapeits. Es eju, esmu gan tikai sākuma stadijā, bet kā man teica terapeita, tad mans prāts valda pār emocijām un tā arī ir mana problēma. Teikšu paliek vieglāk kopumā, kaut apmeklējuma reizes emocionāli ir smagas, bet pēc tam paliek vieglāk.

simucis18
Tā Pūce arī tajā Ļermontova ielā pieņem? Viņa arī raksta medikamentus, ja nepieciešams, jeb tikai runā? Man arī dr Jorena stāstija, ka PL laikā vajag mazgāt seju ar aukstu ūdeni, jo tur ļoti daudz nervu galu un vēl tecināt uz kājām (no ikriem uz leju) aukstu ūdeni. Es mēģināju un man likās, ka nedaudz palīdz arī.

Jaa, raksta zales, man tak izrakstija AD escitaloprami. Gribi sakt AD lietot atkal?

Man atkal kkaa gruti elpot...liekas ka gaiss pa maz..laikam tas saucamas spazmas, man taa dziedniece pie kuras biju, mammai teica, ka varot es nakt, vina ir izarstejusi depresijas, migrenas, VD utt, bet tas esot ilgstoss process, laikam iesu, jo vina ir speciga tiesam Atstasu katrreiz kaut vai pa 5 eur, tikai ir kkas kas mani maldina pie vinas arsteties.

Nezinu vai pavasaris vai kas bet iepriekš jau bija palicis labāk un tagad jau 4 dienu atkal ,atkal un atkal , paliek slikti ar sirdi un aiziet tā sāpe pa visu kreiso roku, kamols kaklā un ta sajūta ka tulit bus infarkt un sasmeldz visu un bailes un cenšos nomierināties bet nesanāk. Uzreiz domass kas ar mani kas par slimibu, bet nekas tads nav noticis  lai stresotu tā vienkārši no nekā.

evuce2
Palasot Kurpatovu, es saprotu ka sirds ir vájā vieta, jo rudenī slimoju ar angīnu un daudzi teica, ka jāuzmanās jo krīt uz sirdi...un tas lalia zemapzińā, tad pēc laika pazīstamais nomira no infarkta un es sabijos, kad man uznāca pârsitieni (kaut lídz śim tādi jau bija) un viss... bailes aizgája... es apzinos, ka tās ir bailes, bailes nomirt no infarkta. Ārsti saka, ka ar sirdi ir labi, bet tik ātri laikam nevar iemācīties tikt galā ar savām bailēm. Bet es ticu, ka var.

evuce2
Iesaku izlasīt Kurpatovs "uzveiksim asinsvadu veģetatīvo distoniju" es vismaz sapratu kas ir kas un tādas īstas panikas lēkmes man nav bijušas vairs, taču kad par daudz tur iekšā raustas tad bailes ir klāt. Ar śīm sajūtām gan pagaidām tik ar tabletēm tieku galā.  Es saprotu, ka tur ir kaut kas saistīts ar zemapziņu, kad tas ir nosēdies un kad bailes uznāk, tad viss no zemapzińas lien ârā.

Kitija
Man nomierinośos izraksta ģimenes ārsts, un sniedz diezgan lielu atbalstu runājoties un  uzmumdrinot. Kā arī pie kardiologa aizeju parunāties un iegūt atbildes uz saviem jautājumiem,nevis lasu google eju pie psihoterapeita psihosomātikas centrā. Un lasu śo forumu un grāmatas. Sākas 4mēnesis un śķiet, ka paliek vieglāk. Ir gan dienas, kad nolaižas apńēmība.
Man diezgan noveicās ar pēdējo ātro brigādi, ļoti labi izskaidroja kas ar mani notiek.  Ko vēl esmu piefiksējusi, tad daudzas sajūtas man ir bijušas jau sen, tikai kādreiz tam nebiju pievērsusi uzmanību. Kā redzams ir bijis kāds pēdējais piliens un tās pazīstamās sajūtas tagad mani baida.

Kitija

Likas ka izgaji kursu ar AD. Man ari apnika but atkarigai no sis pretigas slimibas, apnika ka vina mani vaja, citreiz vienkarsi apsezos un raudu, jo jutu izmisumu un bezizeju..tas ir sausmigi, ka visu laiku jaludz dievam par to, ka sodien jutos labi un netrukst elpa, jaludzas, lai nepaliktu sliktak un paliktu kaa ir.
Par berninu, es paliku stavokli, kad si slimiba man sakas, un kaa jau visas kas slimo ar VD zina ka sakumposma ir vistrakak, ne taa? Kad liekas ka prata sajuks, ka nezina kas notiek ar mani, lielas bailes utt, bet grutnieciba tiesam dabuja mani ara no taa briesmiga sakumposma..nebija nemaz tik traki tos 9 menesus izstaigat ar VD Takaa padoma pa berninju.