Ka jus sodien jutaties? (Lapas 6 no 7)

Bet tad nezinu ko lai vel daru ja netieku pati ar sevi gala. Zimeju, krasoju, klausos muziku, skatos komedijas...tikunta man ir tas depresivais stavoklis. Pedejas dienas pat nesmaidu, laikam si bus jau 5 diena, kad staigaju kaa zombijs pa maju, nekas neinterese.
Tiesa, sobrid esmu slima temperatura, ceru ka del taa man depresivs garastavoklis

iveta
Man ir konkrēti pasliktinājusies redze, nu vismaz tāda sajūta, tik ļoti izjūtu, ka aizgāju pie acu ārsta. Konstatēja, ka redze ir ideāla. Bet man viss peld, sevišķi TV ekrānā, visādas izkārtnes, braucot krēslā vai tumsā pie stūres vispār pžģc. Vienkārši traģiski, acu priekšā daudz visādas mušiņas, nu tik daudz, ka liekas, ka tā ierastā, normālā bilde paliek par fonu un priekšplānā ir mušiņas un visādi raibumi. Tev kā? Nogurst acis, jeb reāli sliktāk redzi?
simucis18
Jā, fluanxols ir arī garastāvokļa uzlabotājs. Es protams, ļooooti labprāt piekristu visām meitenēm, kas iesaka nelietot zāles, taču man, diemžēl, šī nav pirmā pieredze ar VD, pirms padsmit gadiem, kad tā "uzradās" pirmo reizi, tieši ar fluanxolu (un mazliet trankvilizatoriem) es dažu mēnešu laikā savedos kārtībā un uz vairāk, kā 10 gadiem aizmirsu par VD. Padsmit gadus, pēc tās epizodes ar VD es nelietoju nekādus medikamentus, nu ok, pie plaušu karsoņa protams lietoju un, ja biju mega slima, bet savādāk - neko! Tapēc arī šoreiz bija tik ļoti, ļoti grūti saņemties un sākt lietot zāles, lai gan pirms to darīt es izmēģināju visu citu, jau iepriekš minēju, sāku ar meditāciju, cigun, jogu, akupresūru, homeopātiju, naturopātiju, masāžām, dzīves veida maiņu utt. utjpr. Tapēc, ja vien zinātu, ka palīdzēs es tomēr ieteiktu kādu mirkli padzert zāles, jo var taču gadīties, ka ar to arī viss beigsies, kā man. Ja nepalīdzēs tad protams, priekš kam dzert, ja ar vai bez zālēm nav labi.

inita.a
Tad ko, tās ir tikai sajūtas? Ja jau acu ārsts problēmu neredz, tad man tikai liekas, ka redze pasliktinās? Es vispār drusku nesaprotu šito pasākumu, kā to skaidrotu ne acu ārsts, bet kaut kāds psihiaatrs, neirologs?

simucis18
Jā, ielaist šo nevajag, noteikti. Jo parasti jau saka, cik ilgi slimo, tik ilgi jāārstējas x2. Es domāju pēcdzemdību depresijā iedzīvoties stipri vienkāršāk tad, ja arī pirms dzemdībām nav bijis īsti labi un Tev taču tā bija. Es protams nevaru neko Tev ieteikt, kas attiecas uz zālēm, bet es jau nu labāk palietotu fluanxolu tagad, kamēr vēl var iztikt ar to, nevis gaidītu brīdi, kad patiešām palīdzēs vienīgi AD.
Un vēl par to zāļu lietošanu/nelietošanu - visiem sen zināms, ka pie ģeneralizētas trauksmes un depresijas ir izjaukts smadzeņu ķīmijas sastāvs un zāles VAR palīdzēt to noregulēt. Protams tas VAR noregulēties pats. Taču, ja izdodas atrast īstās zāles tad tas notiek daudz ātrāk un mazsāpīgāk, kad smadzeņu ķīmija atjaunojusies tai jāļauj kādu laiku tādai saglabāties kaut vai ar zāļu palīdzību, lai atmiņā nosēžas šis te normālais smadzeņu stāvoklis, tieši tapēc ārsti iesaka, pēc tam, kad jau pacients jūtas labāk, palietot AD vēl pāris mēnešus.
Šī nekādā gadījumā nav zāļu propoganda, taču es, diemžēl, zinu daudzus kuri ir cīnijušies bez zālēm un pēc tam tomēr saņēmušies tās palietot. Arī manai māsai bija smaga depresija, viņa 3 gadus centās atbrīvoties no tās bez zālēm, taču 2 gadus nosēdēja istabā, kā invalīds, tad tomēr piekrita lietot AD, padzēra tos un tagad jau būs 15 gadi, kā viņa jūtas labi un nelieto nekādus medikamentus. Tāpēc visas tās runas par to, ka pieradīsi un bez zālēm vairs nevarēsi nav viennozīmīgas, ir protams tādi gadījumi, bet man vairāk ir zināmi pretēji - kad palieto zāles un tad uz gariem gariem gadiem ir miers. Un atceros, ka toreiz māsa teica - kapēc es izsvītroju no savas dzīves 3!!! gadus, būtu uzreiz sākusi lietot zāles, būtu bijis daudz labāk! Bet nu katram tas ceļš ir savādāks un apsveicama ir to meiteņu apņēmība, kas nolēmušas pašas tikt galā, bez zālēm.

eh,a vai kads nav saskaries ar to ka rokas tadas pasmagas un kajas..
?
Un nesaprotu,censos veseligi est,bet speka nav pat nu nekam:(

Jā, es arī meklēju psihiatru/psihoterapeitu, jo vienā personā līdz šim tādu nav izdevies sastapt, bet iet pie 2 šķiet nejēdzīgi.

Super! Padalies pieredzē, kad būsi pie viņas bijusi. Jo es arī it kā biju pie vienas Siguldā, kura it kā ir psihiatrs/psihologs, bet finālā izrādijās, ka nodarbojas tikai ar recepšu rakstīšanu, tad biju Rīgā pie viena, kas pēc atsauksmēm likās labs - Andris Veselovskis, bet tas atkal vairs neraksta medikamentus, tikai parunājās. Bija arī pie Lienas Jorenas, Pārdaugavas VC, man viņa patika, viņa gan runāja, gan zāles rakstīja, bet kaut kas tomēr pietrūka (laikam ieinteresētība). Es jau ceru, ka atradīšu kādu psihiatru, kas vēl papildus darbojas piemēram ar kognitīvi biheiviorālo tehniku vai cita veida terapiju. Jo man šķiet muļķīgi staigāt pie 2 ārstiem, stāstīt viņiem vienu un to pašu, tērēt 2x vairāk naudas u.t.t.

Es nezinu, neesmu pati KBT mēģinājusi, bet domāju, ka varētu palīdzēt. Es biju uz to biofeedback, bet muskuļiem, un tas princips ir līdzīgs, es katrā ziņā saprotu, ka man jau no bērnības ir saasināta uztvere, es mēdzu pārspīlēti reaģēt un tas ir iemācīts, kā uzvedības modelis, jo mana mamma ir tāda, ļoti, ļoti emocionāla un tas viņai traucē dzīvot. Es gribu mainīt to sevī, tāpat gribu iemācīties būt pofigistiskāka, savādāk es visu pārāk nopietni uzveru, man ir par maz pozitīvisma un spontalitātes, nu īsāk sakot, ir daudz lietu, ko gribētu sevī manīt un man liekas, ka tas ir labākais kas var palīdzēt to izdarīt, nu vismaz pēc atsauksmēm. Vēl jau, ja man iemācītu, kā reaģēt PL laikā vai kad ir kāds satraukums un šī reakcija nebūtu tāda, kā šobrīd, kas tikai pastiprina visas šausmas, tas jau arī būtu ļoti daudz.
Es rīt braukšu pie neiroloģes, apjautāšos varbūt viņa var ieteikt kādu universālu psiho dr, jo internetā jau var atrast čupām, bet gribas jau dzīvas, reālas atsauksmes.

Esmu kapitali parbijusies,staveju virtuvee un pekshnji mikstas kajas un kaa ar svinu pielietas smagas,likas ka nogazisos,kapec taa?
Trakakais,ka NEVARU izmerit spiedienu ..