simucis18
Man daudzi simptomi ir izzuduši, taču nerealitātes sajūta nav pārgājusi nevienu dienu, nu jau pus gadu, ja ne vairāk. Agrāk man bija tā, ka nerealitāte uznāca un pārgāja, citreiz pamodos un opā - šodien nerealitāte, bet tagad tā ir ikdiena, tāpat kā peldoša redze. Būtībā no ikdienas simptomiem tas arī viss, vairāk nekas ikdienā mani nenomoka, ir protams dienas kad ir lielāka trauksme vai elpas trūkums, bet tas nav ikdienā. Tagad mani nerealitāte uztrauc daudz mazāk, kā vēl pirms 2 mēnešiem, jo bija reizes kad likās - viss, šodien mans prāts atslēgsies. Pilnīgi noteikti. Jo tā nerealitāte ir bijusi tāda, ka man šķiet galvā ir pilnīgs tukšums, es VISPĀR NEKO nesaprotu, ne kur esmu, ne ko daru, ne kas esmu, pilnīgi pazaudējusies, prāts ir mani pametis un atstājis tukšu ķermeni, kuru pat nejūtu, kā savu, viss apkārt ir savāds un svešs, liekas, ka nespēju NEKO uztvert, sajūta, ka vispār esmu uz vai no citas planētas. Bija dažas tik trakas reizes pēc kurām sapratu - esmu dzīva, zem mašīnas nepaskrēju, elpot nepārstāju, nekādus mega sūdus nesataisīju, nu tātad tas nav TIK traki, cik tanī brīdī liekās. Redze gan man ļoti traucē, man tā ir pārbaudīta un ir ideāla, bet man tā peld, ka reizēm neredzu cenas veikalā, nevaru neko jēdzīgi izlasīt un ļooooooti bieži lasot burti it kā sajūk vietām.
Es nezinu ko lai Tev iesaku, jo pati no tā vaļā netieku. Bet kas tas ir un no kā tas cēlies iepriekš rakstīju ne vienu reizi vien, nu vismaz to viedokli, ko esmu dzirdējusi no vairākiem ārstiem....
Turies! Es ceru, ka pāries. Ļoti, ļoti ceru. Bija šeit viens lietotājs, kurš rakstīja, ka vienu rītu pamodies un sapratis, ka kaut kas ir savādāk un tad sapratis - nerealitātes vairs nav. Ja brīnumi notiek, es ceru, ka ar mani notiks šāds!