Ka cinaties ar nerealitates sajutu?

Man ar laiku viņa izzuda, dzerot nervostrongu un vel pāris dabīgās tabletes.

Man gan reibst galva, gan nerealitāte moca, bet neesmu vēl atradusi neko, kas pret to palīdzēt. Ja ļooti reibst, reizēm iedzeru Betaserc, varbūt drusciņ arī tas palīdz, bet man šķiet tas nav tāds standarta reibonis, jo man arī peld redze, vispār nevaru iefokusēt, ja tālāk par metru mēģinu ko saskatīt, viss apkārt sāk līgoties un izplūst.

Es dzeru ingvera tabletites dabigas, palidzeja pret sliktu dusu un reiboniem.

Es ari cinos ar to ja talak pa metru skatos liekas ka prieksmets taka sak ligoties, paliek tads divains, taka tipa nesaprotams, bet nee neizplust, vrb domas izplust, bet pa istam bilde man nepazud. Tev tik traki ka izplust viss ka krasas??

Nu ne jau tā, ka saplūst pilnībā, bet kad skatos uz kādu konkrētu priekšmetu, drusku tālāk par metru, viss apkārtējais (kas ir nefokusā) liekas sāk līgoties. Brīžiem ir tā,ka nespēju pat lielajam Tv salasīt burtus, jo tie vienkārši peld, vēl ļoti daudz, tā saucamās mušiņas, acu priekšā,
inita.a
Novēlu lai Tev būtu palīdzējis tas alprozolam, taču, cik zinu, tas nav ārstniecisks, bet gan noņem simptomus uz esošo mirkli. Deva tiešām maziņa, un tas ir kolosāli, ka Tev ar tik mazu pietiek!

Man liekas vienigais kas man palidz ir alus 2 x 0.5 un es jutos labi, esmu pagaidam meiginajis nervostrong, jo pagaidam nav laika tikt uz Latviju, bet kautkad decembra sakuma aizlidosu, un pats galvenais kad tagad lidod ari bailes, nenormals uztraukums

Sodien man ari no rita bija viss kartiba, pamodos, ap 5ciem un atkal staigajot jutu peldosu sajutu :@

Man nerealitātes sajūta ilga 2 gadus - dzīvoju kā pa sapni, jutos it kā nebūtu savā ķermenī vai uz visu skatītos no malas. Bija grūtības koncentrēties mācībās/darbā. Atklāšu,ka alkohols bišķiņ, palīdzēja, bet es ar to neaizrāvos. Tieši pretēji - centos sportot. Tā kā dzīvoju laukos, no aprīļa līdz pat vasaras beigāM skrēju pa vakariem apm. 3 km distanci + vingroju uz stieņa. Nenācās viegli, bieži likās, ka ģībšu, vai trakāk - apstāsies sirds, jo nereāli spieda kreisajā pusē. Bet tad vienā dienā, pieceļoties no rīta, sapratu, ka kkas nav kā ierasts. Redze bija dzidra, varēju koncentrēt skatienu, nebija vairs tas stulbās sapņu sajūtas. Dzīves kvalitāte uzlabojās par 90%!!! Tik biju uztraukts par to lai tā sajūta neatgriežas atkal.

Sveika, Kitija!Jau vairāku mēnešu garumā sekoju šim forumam kā passīvā apmeklētāja...Lasot par tavām sajūtām,šķiet esmu atradusi savu ,,dvīņu māsu".Ļoti vēlētos ar tevi sazināties privāti.

Sliecos domāt, ka fiziskas aktivitātes man palīdzēja visvairāk. Kā jau teicu - man arī nebija viegli: bija dienas, kad varēju noskriet visu distanci bez atpūtas, bet bija arī tā, ka pēc 500m vajadzēja atpūsties, jo sirds kāpa pa muti ārā vai likās, ka noģībšu. Un nekādus dižos rezultātus es ar neesmu sasniedzis. Sportoju priekš sevis nevis rezultātu dēļ. Un, jā, vienu dienu vasarā piemostoties no rīta un izejot ārā, sajutu, ka varu labāk koncentrēt savu skatienu un pats svarīgākais - nebija vairs tās sajūtas, ka tu visu it kā visu vēro no malas vai dzīvo it kā sapnī. Visu to nedēļu, kamēr pieradu kā atkal būt 'normālam',  biju ļoti laimīgs.  Zāles beidzu lietot gadus 5 atpakaļ. Nu jau šovasar jūlijā palika 2 gadi kā dzīvoju bez šīs sajūtas.

PetrolHead
Paldies par dalīšanos pieredzē. Pozitīvā pieredze tomēr palīdz krietni labāk, kā negatīvā. Lai Tev saglabājas skaidra galva un nekad vairs neatgriežas nerealitāte!
Beitynsh
Es diezgan regulāri dzeru ingvera dzērienu, nu bet tādu stipru, ka knapi iedzert var, arī ar medu, ja ir kāda piparmētras lapiņa, protams piešauju, bet biežāk gan bez, taču neesmu pamanījusi, ka tas kaut kā ietekmētu peldošo sajūtu. Tu pats tā izsecināji vai kāds zinātnisks pamatojums ingvera lietošanai Tev ir zināms.