labvakar visiem!
Šad un tad ienāku forumā,palasu jūsu pieredzi utt..jo kā nekā esmu distoniķis..
neko gari un sīlumos nerakstīšu,bet pa lielam ir kkas pozitīvs no personīgas pieredzes un domāju ,ka kādam tas var noderēt kā uzmundrinājums...pirms daudziem gadiem saskāros ar tādu lietu kā agorofobija,diezgan smagi gāja...ar sabiedrisko braukt nevarēju ,korķos vispār vāks,veikalos tas pats...bail bija pat ,ja pazīstams cilvēks pienāk pārāk tuvu..diezgan traki...tagad-stāvu gan korķos,braucu ar sabiedrisko,esmu bijis arēnā uz koncertu utt...Tātad tiem kas netic ka no tās bedres var tikt ārā,tad ziniet ,ka VAR.esmu atbriivojies no agorafobijas...bet distonija par sevi vēl aizvien liek manīt...ko es cenšos darīt ?no sāpēm un visām tām sajūtām nekādi nevaru aizmukt,tas nu ir pārbaudīts uz savas ādas un jo ilgāk tu tās ignorē,jo pēc tam ir sāpīgāk.Visas tās sajūtas kko cenšas pateikt...man bieži ir problēmas ar gremošanas sistēmu.Labi pa dienu es strādāju un tās sāpes kkā paciešu ,bet vakarā es apguļos gultā,atslābinos un parunāju ar savu ķermeni...un pats neticamākais ir tas,ka viņš tiešām pasaka priekša ,kas par lietu...protams .netieši,bet pa lielam viss ir saprotams...no zemapziņas uzpeld notikumi,kuri parāda ko esi darijis ne tā kā vajadzētu.konkrēti es esmu strādājis ļoti garas stundas un smagu fizisku darbu. un citādi esmu darijis sev pāri..un tad kad tie notikumi uzpeld,tikai tad es sāku saprast,ka neviens pie manas distonijas nav vainīgs kā tikai vienīgi es pats.es pats sevi esmu līdz tam novedis...un shitā ar sevi parunājoties es tās sajūtas izkustinu,paliek vieglāk...un jāsaka paldies Dievam,ka man ir tāda iespēja iziet visiem šitiem mēsliem cauri,es iepazīstu pats sevi,distonija liek būt man pašam-īstam,tā neļauj melot,neļauj aizmukt no sevis,tā liek dzīvot savu dzīvi un tas ir pats foršākais ,kas vispār var būt šajā pasaulē-dzīvot savu dzīvi...un tiklīdz tu atkāpies no sava ceļu,tā distonija sūta sveicienus...tākā veiksmi visiem un izbaudiet šo dzīvi,kas mums ir dota uz šīs zemes!!!
P.s ceru,ka pa lielam sapratāt manu stāstu...jo ja rakstītu visos sīkumos,ar dienu nepietiktu...