281

Re: GRUTNIECIBA

Kitija
Man liekas, ka man jau pirms dzemdībām bija depresija (jo VD uzdarbojās), tagad tā ir padziļinājusies. Sevi lamāju, ka nav iemesla tā justies, jo viss taču ir ok. Bet tikko kā sajūtu (pirms mirkļa) sirds žņaukšanos, pārsitienus, pamēru vēl spiedienu, kurš arī loģiski ka ir uzlecis, tā uzreiz rokas nolaižas.  Liekas nu nē, šoreiz kautkā savādāk, a varbūt tā tomēr nav VD? Stulbums kautkāds.
Medikamentus nelietoju, jo baroju mazo ar krūti. Bet doma jau vislaik grozās par AD.

282

Re: GRUTNIECIBA

simucis18
Tā vēdera sajūta, man šķiet, tomēr saistīta ar to, ka dzemde raujās un tas nav saistīts ar pārējo. Jā usg vairogdziedzerim protams var uztaisīt, bet varbūt vajag arī padziļinātās hormonu analīzes? Tās gan bija padārgas, es samaksāju ap 70Ls

283

Re: GRUTNIECIBA

Hristo tas pazimes jau ir pie VD, visadi fiziski simptomi un domas ka vrb tas ir kkas cits, bet pei depresijas iekseji juties slikti...tad kad es nevareju piecelties tagad 5 dienas no gultas un needu, zinu kas ir ista depresija sad

284

Re: GRUTNIECIBA

simucis18
Cik es lasīju par VD info, tad pie smagas VD cilvēks nevar pat piecelties no gultas. Man kautkas tam ļoti tuvs bija aptuveni pirms 10 gadiem. Kad bija smagas un biežas VD lēkmes, tika saukti ātrie. Tas ilga kautkur 4 mēnešus. visu to laiku nebiju gulējusi un ēdusi tikai tik daudz nepieciešams lai izdzīvot, jo vienkārši ieēst nevarēju. No gultas cēlos, lai aiziet uz WC, auto, pat pastaigāt negāju, jo vienkārši tam nebija spēka. Droši vien bija arī depresija. Vispār jau šī abas ir grūti nodalīt.

285

Re: GRUTNIECIBA

Nu jaa man ar VD bija kaa apraksti, smagas lekmes, saukti atrie, jo slikti, mirstu utt, a pie depresijas tiesi ta iekseja nomaktiba, ka guli

gulta un neko negribi, viss vng, pastaigas kaa saki, auto - nekas neinterese, to uzskatu par smagu depresiju un + VD visadi fiziski simptomi.

286

Re: GRUTNIECIBA

simucis18
Uzskatu, ka ir VDķim svarīgi izgulēšanās - kvalitatīvs miegs. Tas ir Nr.1. Tagad tieši ši iemesla viss ir sasinājies. Plus vēl hormoni, stress, vienveidība ikdienā.

287

Re: GRUTNIECIBA

Man dr arī to pašu teica - daudz mazāku ļaunumu nodara uz nakti iedzerta tablete miegam, nekā negulēta nakts. Protams, zīdot jau to nevar. Pati pēc sevis jūtu, ja nakts ir slikti gulēta, nākamo dienu varu norakstīt. Pašsajūta ir vienkārši drausmīga, tikai problēma tā, ka bieži vien, pat ar visām zālēm neguļu.
hristo - cik Tev vecs bērniņš? Vai iepriekš jau esi lietojusi AD?

288

Re: GRUTNIECIBA

Kitija
Man ar to gulēšanu ir tāpat - ja nakts negulēta, tad nākamā dienā nelietojama, sirds dauzās kā trusim smile.
Manai meitiņa tikko palika 5 mēneši. Diezgan mierīga. Bet ir viena problēma - krūti ņem tikai tad, kad guļ. Tātad pa dienu to vien daru kā bērnu lieku gulēt, tad baroju, tad atkal lieku gulēt. Visu laiku stress - vai ņems krūti, kā iemidzināt, vai kaka nav pa biežu un šķidru utt.
Tad vēl vecākais dēls 5 gadi pa nerviem dod - praktiski uz visiem jautājumiem atbild nē, nē nedarīšu... Nu vārdu sakot komplekts.
AD esmu lietojusi pirms 10 gadiem, jo tur bez xanax un AD nebija variantu+masāža.

289

Re: GRUTNIECIBA

hristo
Nu tad Tev vismaz ir cerība, ka palīdzēs tie paši AD. Es savus, joprojām, meklēju, jo no 6 nevieni nav derējuši.
Es saprotu Tavas mocības ar barošanu, mana meitene vispār neņēma krūti, es līdz gada vecumam atslaucu, bet Tu jau vismaz redzi gaismu tuneļa galā, pavisam drīz Tu jau varēsi sākt piebarot un sliktākajā gadījumā, ir taču labi, ja pabarosi ar savu pieniņu kaut līdz 6 mēnešiem, arī tas būs daudz. Un par puiku skaidrs, aug personība, šajā vecumā jau tas normāli. Manai meitai gan bišķiņ agrāk bija tā fāze, bet var jau būt, ka uz 5 gadiem būs vēlreiz big_smile

290

Re: GRUTNIECIBA

Kitija
Tev ir viena meitiņa, cik veca? Tu gaidi vai plāno otru bebi?
Par AD. Zini es neesmu pārliecināta, ka tieši viņi man palīdzēja,jo es tos palietoju vien pāris mēnešus. Ar xanak tableti varēju gulēt, masāža nedaudz nomierināja, bet VD sāka tā pa īstam atkāpties, kad sāku strādāt savā pirmajā darba vietā. Protams pilnīgi brīva no tās es neesmu jutusies, jo panikas lēkmes tik un tā gāja (vienai bail braukt auto lielākus gabalus, sabiedriskajā transportā nebraucu), bija arī pa kādai VD lēkmei, bet reti.
Vispār es nesen runāju ar savu ģim. ārstu par AD. Viņs teica, ka ir pilnībā pret AD un saviem pacientiem tos nenozīmē. Teica, ja cilvēks uzvedas puslīdz adekvāti, tad var oztikt bez tiem. Bet tas protams ir viņa subjektīvais viedoklis, jo pats ar īstu VD un depresiju nav saskāries.

291

Re: GRUTNIECIBA

Kitija
Kā Tev izpaužas depresija, VD?

292

Re: GRUTNIECIBA

hristo
Manai meitiņai ir 4arpus, otru bērniņu ļoti gribētu un saprotu, ka vilkt garumā nevajadzētu, jo man jau ir 34, vīrs jau 3 gadus par to vien runā ka vajadzētu vēl kādu māsiņu, bet kamēr man veselība nav sakārtojusies - nekādā gadījumā! Es ar sevi netieku galā, kur nu vēl tagad zīdainīti uz rokām vai grūtniecību, jo man arī visādi citādi ar VD un depresiju nesaistīti faktori - man bija gestācijas diabēts, smaga grūtniecība, pataloģiskas un priekšlaicīgas dzemdības, tā, ka saņemties vēl vienam man nebūs viegli arī tad, ja VD un depresija izzudīs.
Man arī ļoti negribas AD, bet no otras puses, nu jau man ir vienalga ko, ka tikai palīdz. Jo visi trankviļi tikai nomāc simptomus, bet neārstē.
Kā izpaužas? Ļoti izteikta nerealitātes sajūta, depersonalizācija, derealizācija, reiboņi, redzes fokusa nav, ģeneralizēta trauksme, apātija, vājprātīgs nogurums, interešu trūkums, miega problēmas, PL, ļoti savilkta muskulatūra, uzmācīgas, biedējošas domas, nesaprotamas skumjas, ātri piekūstu, mēdz būt tahikardija un elpas trūkums. Vispār simptomu tik daudz, ka grūti visus uzskaitīt.
Cik sen Tev tagad atsākušās VD izpausmes? Man arī bija tā, ka ap gadiem 20 bija VD pirmo reizi, bet tad samērā ātri tiku ar to galā, tagad pēc 10 gadiem tā atgriezās un tik mokošā veidā. Tagad jau 2 gadus mokos, ar minimālām izmaiņām, bet liekas, ka šis tas ir palicis krietni sliktāk, taču ir arī šis tas, kas ir pazudis no simptomiem. No kurienes Tu esi?

293

Re: GRUTNIECIBA

Kitija
Kā jau teicu pilnīgi brīva no VD neesmu tā īsti jutusies aptuveni 12 gadu (man tagad 32). Bet pēdējos gados ir visi Tavi nosauktie simptomi. Bet tā interesani, ka tieši grūtniecības laikā fiziski jutos vēl sliktāk, bet emocionālajā ziņā labāk - retāk bija nerealitāte, muskuļu sasprindzinājums, biedējošas domas utt.Savukārt tagad viss ir atgriezies ar uzviju.
Nespēju pat skatīties TV, jo tas rada trauksmi. Vīrs ieslēdz normālu filmu, bet mani pilnīgi viss uztrauc, ka es vienkārši eju prom.
Otram bērnam saņēmos, jo ļoti gribēju, neskatoties uz visu VD.

294

Re: GRUTNIECIBA

Es ari Kitija kaut vai man ir pats sakums, nezinu vai spesu kadreiz otru berninu pec tas patalogijas, smagajam dzemdibam, moraali vnk tas bija sausmigi sad

Hristo,
Mana meitinja nem kruti, bet visu laiku aizmieg, lidz ar to kartigi nepaed, ja nakti pamostas, tad iemidzinat ari var tikai ar kruti, citreiz vina katru stundu pa 1 reizei sez pie mana pupa. Jaa, tas ari loti nogurdina, ka nevaru vinu iemidzinat auklejot...sonakt vsp slikti guleju, kko ciksteja, liekas ka vederins sapeja,

Kitija, kaa tev izspauzas kad nav redzes fokuss?

295

Re: GRUTNIECIBA

hristo
Apbrīnoju Tavu drosmi saņemties otram bērniņam! Es šobrīd lietoju zāles un man jau bail iedomāties, kā būtu, ja nevarētu, nepieciešamības gadījumā iedzert zāles. Esmu droša, ka nespētu tikt galā bez tās drošības sajūtas ko dod iespēja iedzert zāles. Man tagad 5dien jāiet uz EEG un pirms tam 2 dienas nedrīkst dzert zāles un mani jau biedē tas, vai vispār aizmigšu, vai gulēšu, vai nebūs trauksmes. Lai gan mana dr saka, ka zāļu deva ko lietoju ir niecīga un tādu devu varētu lietot visu mūžu, man laikam tomēr ir emocionāla atkarība, apziņa, ka varu to tableti ieņemt, dod zināmu miera sajūtu.
Mani arī daudz kas satrauc, filmu ziņā esmu ļoti izvēlīga, neskatos neko, kas manuprāt varētu mani satraukt.
Vai Tu nedomā palietot kaut ko no dabas līdzekļiem vai homeopātijas lai atvieglotu savu situāciju, bet tas nekaitētu bērniņam?
simucis18
Man jau arī liekās, ka man tomēr vairs nebūs bērnu, jo pat, ja tagad gadu justos labi un mani nemocītu ne VD ne depresija, ne ģeneralizēta trauksme, arī pati grūtniecība, gestācijas diabēts, dzmedības un visa tā atslaukšanās un satraukums par pirmslaikus dzimušu bērniņu bija milzīgs. Žēl, jo man vispār gribētos vēl kādus 2 vai pat 3 bērniņus, vīrs arī ļoti grib vēl vairākus bērnus.
Ar redzi ir tā, ka tad kad es mēģinu salasīt grāmatas nosaukumu, grāmatplauktā, kas ir kādu 3-4m attālumā, es to nevaru, jo man vienkārši izplūst bilde, liekas, ka apkārt esošais saviļņojas, lai gan man visu mūžu ir bijusi tālredzība un es zinu, ka redzu tik tālu. Ja no tuvumā esoša objekta paskatos uz kaut ko tālumā esošu, vai otrādi, man viss izplūst, un sajūta, ka noreibst galva. Es reāli, citreiz nevaru nolasīt priekšā braucošās mašīnas numurus, jo man redze peld un bieži vien liekas, ka nespēju acis noturēt vaļā. Un pilnīgi visu laiku ir tā, ka skatoties kaut kur priekšā ar sānu redzi es redzu visādus krāsainus pleķus, līdzīgi kā tad, kad esmu apžilbusi.

296

Re: GRUTNIECIBA

simucis18
Man tieši pretēji, mazā kārtīgi paēd tikai tad kad ir aizmigusi.
Kitija
Es dzeru vījgriežu tēju, no dabīgiem līdzekļiem tā ir vienīgā kas puslīdz palīdz.
Man liekas, ka VD ārstešanā nepieciešami ne tik medikamenti, kā dzīvesveida maiņa. Sliktākais tas, ka varētu piemēram ceļot, jo līdzekļi tam varbūt atrastos, bet svešā vietā es nevaru gulēt, nak panikas lēkmes. Un vispār slikti pielāgojos jauniem apstākļiem.

297

Re: GRUTNIECIBA

Kitija
Īstenībā man jau arī bija bail, ka nevarēšu iztikt bez zālēm vismaz pirmo grūtniecības trimestri. Bet tas sasprindzinājums par zālēm vairāk bija tieši pirmo laiku, vēlāk sevi mierināju, ja nu kas tad varēs kaut kādu tabletīti izdzert.
Kādu trankvilizatoru tu lieto? Kā Tavs vīrs pieņem Tavu problēmu?

298

Re: GRUTNIECIBA

hristo
Mans vīrs ir ļoti saprotošs, viņš ir liels atbalsts, kaut gan viņš ir ļoti pret zālēm. Vinš uzskata, ka mūsos visos ir pietiekoši resursu, lai paši sevi spētu sakārtot, es viņam piekrītu, bet nu laikam jau esmu zaudējusi ticību saviem spēkiem. Dzīves veidu un domāšanu pēdējo gadu laikā esmu mainījusi pamatīgi, bet nu pagaidām bez īpašiem reuzltātiem veselības jomā. Šobrīd dzeru xanax 0,25mg uz nakti un stilnox (tās ir miega zāles, nevis trankvilizators). Mēs jau arī sen plānojām ceļojumu, bet es visu laiku atlieku, jo baidos, ka jutīšos slikti un viss ceļojums būs izbojāts, ka varbūt vajadzēs ārstus u.t.t.

299

Re: GRUTNIECIBA

Kitija
Es domāju, ka es viena tāda, kurai pat ceļot bail. Tepat uz kādu spa aizbraukt man pat ir problēma, jo vienreiz tajā pat Hotel jurmala spa uznāca īsta VD lēkme. Labi, ka biju kopā ar draudzeni (ar ģimenēm), kura zināja ko ar mani darī, lai nesaukt ātros. Mani vīrs arī ļoti atbalsta un neko nesaka, ka no darba viņu saucu pa ntām reizēm. Vienīgi viņš nespēj man nomierināt,  kad ir VD vai PL, jo tur vajag daudz runāt un stāstīt taam cilvēkam, ka nekas slikts nebūs, ka viss ir labi, ka tūliņš pāries. Nu viņš teisim nav nekāds runātājs.
Ar ko Tu nodarbojies? Kas Tev par profesiju?

300

Re: GRUTNIECIBA

hristo
Nu mans vīrs arī nav nekāds runātājs, bet viņš ir mierīgs, pragmatisks un tas viņa miers reizēm arī mani nomierina. Man vislabāk var palīdzēt māsa, jo viņa gājusi cauri tam pašam, kam es esju šobrīd, un viņa labi zin ko teikt, kā uzvesties, tikai problēma tā, ka viņa nedzīvo LV..... Zinu, ka es arī varētu būt labs atbalsts kādam PL laikā un tapēc domāju, jocīgi, ka nav kaut kāds tel.nr. kut visu diennakti var saņemt kāda zinoša psihiatra, psihologa atbalstu, konsultāciju, jo man šķiet ir ļooooti daudz cilvēku, kuri izmantotu tādu pakalpojumu, mūsdienās taču tik daudz cilvēki nonāk līdz pašnāvībām vai tām pašām PL vai ir vienkārši apjukums, skumjas, bet nav ar ko parunāt. Man šķiet tādu nr noteikti vajadzētu.
Par profesiju - visu mūžu esmu bijusi uzņēmumu vadītāja, pārsvarā viesnīcas, restorāni. Mums bija arī vairāki savi uzņēmumi, tajā skaitā restorāni un viesnīcas komplekss, bet diemžēl tas jau ir pagātnē. Taču, kopš piedzima meitiņa, es saprotu, ka man vadīšana vairs nesagādā tādu prieku, kā agrāk un es vairs negribu darīt tikai to, kad padodas, gribu darīt to, kas patīk. Un tā ir projektēšana, arhitektūra, bet man nepietika tik daudz prāta lai pabeigtu studijas šajā jomā, izmācijos par uzņēmumu vadītāju un iesāku mācīties arhitektūru Londonā, bet pametu, jo ļoti gribējās atgriezties mājās. Tagad to nožēloju. Šobrīd iesaistos dažādos projektos, atveru vai reorganizēju kādu restorānu, bet tas ir tāds gabaldarbs, ne regulārs. Tā, ka šobrīd mājoju. Un ko dari Tu? Saprotu, ka šobrīd auklē savu mazulīti, bet ko darīsi kad bērniņš paaugsies, atgriezīsies darbā?