simucis18
Jā, man arī pats sākums pēc dzemdībām bija mokošs, jo arī mana meitene neņēma krūti, es dabūju atslaukties un ar to nomocījos līdz gada vecumam, reizēm pat līdz 8h diennaktī. Asiņošana man bija ļoti ilgi, vēders sāpēja nenormāli, gan tā šuve, gan iekšpusē, beigās saņēmos uz aizgāju uz USG, kur parādija, ka trūkst viena šuve vai arī ir atnākusi vaļā (dzemdei), dzemdību laikā man ielaida pamatīgu infekciju un pirmās 2 nedēļas es dzīvoju uz antibiotikām un ar 38'C temperatūri. Un tad vēl visādi citi pārdzīvojumi - kad iznācu no slimnīcas, uzzināju, ka mana krustmāmiņa ir komā, kad meitiņai bija mēnesītis, krustmāmiņa nomira. Tad mans tētis krita komā. Tieši uz 2 mēnešu jubileju, vīrs pārvācās uz Spāniju, jo visi mūsu biznesi nobankrotēja un pēdējo pārveda uz turieni. Es paliku viena ar meitiņu. Pēc dažām dienām nomira mans tētis. Bet es sev neļāvu pārdzīvot neko no notikušā, jo baidījos sabrukt, baidījos pazaudēt pieniņu un netikt galā ar meitiņu. Pavisam drīz sapratām, ka mūsu izloloto sapņu māju, kurā bijām dzīvojuši, mēs vairs nevarēsim paturēt, jo nevarējām vairs to atļauties. Kad meitiņai bija 5 mēneši arī mēs pārvācāmies uz Spāniju. Tur mums mājā iemeta kaut kādu miega gāzes balonu un mums visiem mājās esot un guļot mūs pamatīgi apzaga, nozaga pavisam jaunu džipu, datorus, dokumentus, telefonus un pilnīgi visu naudu, pat drēbes nozaga, tā ka arī tur mēs mēģinājām izvilkt tikai ar to naudu ko nopelnījām, tā pamocījāmies 7 mēnešus un sapratām, ka nevarēsim vairs nomaksāt rēķinus par telpām biznesam un mājai, nācās pārcelties atpakaļ uz LV uz mīļo māju, kurai jau bija zināms termiņš, kad mums no tās nāksies izvākties. Visu šo rakstu tāpēc, ka ir mums tā dīvainā īpašība, mierināt sevi ar to, ka kādam citam iet vēl sliktāk. Droši vien pie tās situācijas mani veselības rādītāji arī nebija no labākajiem, bet man vienkārši nebija laika par to domāt, protams es nesaku, ka tas ir pareizākais, jo visticamāk visa pārdzīvotā sekas es izbaudu vēl šodien. Taču kaut kāds paaugstināts asinsspiediens uz visa tā fona, man droši vien būtu licies - pupu mizas. Viss pāriet. Gan jau arī spiediens atties normā. Padomā cik daudz labu lietu Tev ir - Tev ir vesels, skaists bērniņš, viņš zīž pieniņu, Tu vari pati parūpēties par savu bērniņu, Tev nav jācieš sāpes, Tev ir vīriņš, kurš ir kopā ar jums nevis kaut kur UK naudu pelna, dzīvot jums ir kur, Tu vairs neraksti par problēmām ar acīm un elpas trūkumiem, tāpēc pieļauju ka tās vairs nav, tā, ka pāries arī augstais asinsspiediens. Turies!