Simptomu saraksts (papildināms) (Lapas 30 no 229)

ani
Nu laikam jau neviens šeit īsti nezin pie kā ķerties. Galvenais mēģināt dzīvot maksimāli mierīgi, veselīgi un ne uz ko neiespringt. Es rūdos, sportoju, ēdu veselīgi, eju uz masāžu, taisu kontrastdušas, bet tās domas ievirzīt pozitīvā gultnē neizdodas, līdz ar to arī nekāda uzlabojuma nav.
Kas ir tie simptomi kas Tev visvairāk traucē dzīvot? Psihoterapija jau it kā palīdzot, bet tas ir ļoti ilgs un dārgs process. Parasti ar gadu nepietiek un jāiet vismaz 1x nedēļā.

A, ja Tu no rīta iedzer zāles, pirms iešanas uz darbu, tas nelīdz, jeb miegs uznāk? Kas Tevi uztrauc tajā iešanā uz darbu - ka pa ceļam var palikt slikti, nejūties stabili, vienkārši neizskaidrojamas bailes vai varbūt bailes no sabiedriskā transporta, cilvēku pūļiem?

ani
Es pa dienu zāles nedzeru, tikai uz nakti. Bet man jau ir depresija un ģeneralizēta trauksme komplektā VD. Strādāju ar sevi katru dienu, bet brīžiem nolaižas rokas, jo uzlabojumu neredzu. Es saprotu par ko Tu runā, man arī tā mēdz būt, un diezgan bieži, bet es sev vienkārši atgādinu - šādi esmu jutusies simtiem reižu, vēl nekad uz ielas neesmu nokritusi, pazaudējusi samaņu, nu tātad - visticamāk, tas nenotiks arī šodien..... Manu lielāko baiļu pamatā ir tas, ka esmu viena ar bērnu, visu laiku domāju, kas notiks, ja noģībšu vai nomiršu, ar manu bērnu..... Tas dzen izmisumā, jo tādām domām nevajadzētu būt.

ani
Reiki ir labs, vispār jau jebkas kas palīdz izprast kosmosa likumus, saprast sevi, ieklausīties. Es arī dažas reizes biju uz Reiki, vairāk gan uz Cigun un nodarbojos ar trancendentālo meditāciju. Es nestrādāju, esmu mājās ar meitiņu. Vasarā biju iesaistījusies vienā īstermiņa projektā, bet man šķiet kvalitatīvi strādā ar tādu pašsajūtu kāda man ir, nemaz nevar. Labi, ka nav jāstrādā piespiedu kārtā. Apbrīnoju tos, kuri ikdienā mocās ar visām šīm briesmām, PL, negulēšanu naktī u.t.t. un tad vēl pa dienu var pastrādāt. Es pa dienu maksimāli daudz cenšos iet ārā pie dabas, lai gan laika apstākļi jau diezgan pretīgi. Ja pus diena pavadīta pastaigā pa mežu kaut kā vieglāk pieņemt visu notiekošo. Tu esi no Rīgas?

ani
Man ļoti patīk Cēsis. Un mēs diezgan bieži, nu vismaz ik pārnedēļu, braucam uz Cēsīm staigāt un kūkot tajā foršajā, mājīgajā kafejnīcā, lai gan paši šobrīd dzīvojam Siguldā. Es domāju tas, ka strādā tomēr ir labi, jo vismaz pa dienu tās domas ir novirzītas otrajā plānā, man šī dēļ un dēļ tā, ka esmu viena ar meitu visu laiku maļas visādas stulbas domas pa galvu.  Manai meitiņai ir 4arpus gadiņi. Tev arī ir bērni? Cik veci?

ani
Es neatceros nosaukumu, bet nu tāda omulīga un cik sapratu jauna kafejnīca, vasarā bija pāris galdiņi arī ārā, uz bruģētas ieliņas, pretīm kaut kāda fast food ēstuve. Tur cep arī kāzu tortes.
Tad jau Tev bērni lieli un cerams, ka ir atbalsts Tev grūtos brīžos. Vai bērni dzīvo ar Tevi/Cēsīs?

ani
Vai šī ir pirmā reize kad Tevi piemeklējusi VD?
Gan jau, ka Tava mamma to dara ar prieku, Tu taču tāpat to darītu savu bērnu dēļ, vienīgi skaidrs, ka pašai nav īpaši forši, ka esi atkarīga no kāda un vispār izveidojusies tāda situācija. CiGun ir labs, taču es nonācu pretrunās un neturpināju praktizēt. Uz kurieni Tavas kolēģes brauc uz CiGun?

Ja nav noslēpums ,cik Tev ir gadi???

Es arī visu tagad atlieku,jo liekās ,ka būs slikti uz teātriem negribu ,nu nekur,labāk sēžu mājās,tad mierīgāk.Agrāk ļoti daudz staigāju,tagad ar tās kājas tādas ,kā nestabilas, ar iet pat nekur negribu.Tas ir drausmīgi.Man vienu dienu bij tik labi ,ka vispār neticēju ,ka tā var būt ,domāju nu viss ir garām dzīvošu ,kā senāk ,bet nekā ,nākošā dienā viss pa vecam.Es pat nezinu vai vispār kādreiz būšu vēl tāda ,kā biju.
  Tad jau ar Esi noņēmusies ar šito draņķi.Varbūt ar dabūji kādu pārdzīvojumu, un atkal uznāca.Redzi Tu jau Esi viena ar bērnu, un tas ar varbūt Tevi dzen depresijā.