GRUTNIECIBA (Lapas 10 no 19)

ingaa86
Jā, tā ir ļoti bieži, kad pēc dzemdībām uzmācās depresija, sevišķi, ja nav palīgu un mamīte galīgi nomocījusies + vēl hormoni..... Man gan tā nebija, bet pārbaucot no dzemdību nama uzzināju citas ļoti skumjas ziņas, taču mēģināju turēties cik spēju. Tagad saprotu, ka nevajadzēja, vajadzēja uzreiz visu laist ārā - izsāpēt, izraudāt un mēģināt pieņemt.

Par gulēšanu, jā tas ir ļoti, ļoti svarīgi, es arī naktī kad sākās dzemdības nebiju aizgājusi gulēt, skatījos filmas, lasīju, kad jau taisījos uz miegu, nogāja ūdeņi, tad nodomāju, cik muļķīgi, ka nepagulēju kaut 3 stundiņas, jo bija jau nakts. Viss process ilga 23arpusi stundas. Kad meitiņu aiznesa no manis, pēc dzimšanas, es biju pusdzīva, taču nespēju aizmigt, jo visu laiku domāju kur viņa ir, vai viņu pieskata, vai viņa neraud, jo raudāju es, es gribēju būt ar viņu un man likās, ka tas ir vienkārši šausmīgi, ka viņa nevar būt pie manis, jo man neļāva vīram palikt, nebija vietas nodaļā, bet pati vēl nevarēju celties pēc ķeizara un parūpēties par mazulīti, tā līdz nākošajam vakaram tikai pasnaudu. Otrajā dienā mēģināju celties, bet protams sāpēja un vēl negulētas 2 naktis, sametās melns gar acīm.

Protams, ka daudzām topošajām māmiņām ir šaubas, domas par to vai būs labas mammas, vai spēs iemīlēt savu bērniņu u.t.t. Bet tam nav pamata, tiklīdz ieraudzīsi savu mazulīti, sapratīsi - nekā svarīgāka par viņu uz šīs pasaules vairs nav!

Varbut man ir tadas domas, jo nav vel mates instinkts, bet noteikti pec dzimshanas domasu savadak ) Citreiz jau sezu un gribu atrak mazo, bet citreiz uznak taas drumas domas, bet tas laikam jau no depreesijas vnk Bailes, ka netiksu gala un busu piesieta!
Parasti jau uzliek  mazo uz krutim.
Man tas bridis tuvojas, sausmigi ir bails no sapem, no izturibas, no plisumiem, no visa taa procesa..citreiz nakti celos un murgoju par to, sausmas!
Ari kaa Inga saka, baidos no tas pecdzemdibu depresijas, taa jau depresija no VD ir, nespeju iedomaties, kas bus ja bus vel smagaka depresija.
Kadas Jums ir atsauksmes par rdzn?

Piekrītu Kitijai! Par pēcdzemdību depresiju nesatraucies,vīrs būs blakus,gan jau arī mamma vai draudzene un tas ir pats svarīgākais,lai kāds pirmo laiku vismaz nedēļu ir kopā  ar Tevi visu diennakti,kamēr atiesies bišku.Es pat domāju,ka Tev nebūs tā depresija,drīzāk būsi atvieglota,ka beidzot darbiņš padarīts un peciņa guļ savā gultiņā

simucis18
Nu tagad jau Tev arī jāņem vērā, ka lielais puncis nospiež diafragmu, tapēc VISĀM grūtniecēm uz beigām ir grūtāk elpot, man bija riktīga aizdusa, kaut VD grūtniecības laikā nebija. Turies, Drīz jau varēsi uzelpot. Es nezinu kā Tu guli, bet es esmu uz vēdera gulētāja, līdz pat 6 mēnesim šad un tad pamodos, jo naktī biju apgūlusies uz vēdera un tikko mani atveda no ķeizara uz palātu, es neskatoties uz to, ka vēders tikko uzšķērsts - apgūlos uz vēdera, jo man tā tik nenormāli pietrūka. Padomā par labajām lietām, kas būs pēc tam, kad mazulīte būs piedzimusi, varēsi normāli aiztaisīt zābakus, bez citu palīdzības, ielīst vecajās drēbēs, iedzert kādu vīna glāzi un darīt daudz ko patīkamu. Es saprotu, ka Tev tagad grūti, bet pacenties maksimāli atpūsties, jo diez vai pirmajā laikā pēc dzemdībām Tev būs baigā atpūta. Un neaizmirsti, ka ir rudens, domāju daudziem te saasinās dažādas VD izpausmes. Man piemēram arī šodien trauksmes un elpas trūkumi. Lai Tev veicas!

Kitija vel viens jautajums - Aizduda un elpas trukums tak ir divas dazadas lietas, ne? Vaitad aizdusa nav ka gruti paelpot ir pec fiziskas slodzes?

neee, taa man nav sobrid, ir taa bijis 1 reizi kaa migu ciet taa aizdusa, tgd man ir savadak...

Ko Jus sakat par spiedienu 134 uz 88? Ja man visu grutniecibu bija 100 uz 60, mana ginekaloge saka ka tas nekas slikts nav, bet esmu citas domas par to!

Nu jaa bet cik zinu tad grutniecibas laika augsts spidiens ir bistams. Nedrikst but virs 120 uz 70.

Nu redz tev taa bija aizdusa, bet man sezot ir gruti elpot un ik pa laikam taka aiznaudz elpu ka liekas ka gals klat + trauksmes un depresijas pazimes, pat nesmaidu, taa jau 5 dienas. Visi brinas, saka ka driz dzims maza butu jabut priecigai utt. a es vsp nekada. Jutos ka VD sakuma

Meitenes, es vel pa dzemdibu namu njemos..olbaltums ir nokrities, asinsspiediens ar zalju palidzibu turas...ja pirmdien bus vel nokrities olbaltums tiksu majas,,,sausmas iedzivojos preeklampsijaa...

Man te sezot ir cita problema, es vnk juku prata, plesu matus no galvas ara, raudu, nezinu kur likties, gribu nomirt....es reali elsoju, nevaru paelpot, man visu laiku trukst gaiss, ne taa kaa agrak pie VD, bet takaa plausa butu smaga, svertu kadus ntos kg...vecmates te neko palidzet nevar, ka nekaa te jau nav sirdsarsti utt...itka pa virsu mugura vel sap, domaju no sis gultas noguleta vai vrb saputa jo gulu pie loga...sausmas taa elposana rada tadu diskomfortu, pat majas tik slikti ar vd neesmu jutusies. Ko lai dara?

simucis18
Arī man bija preeklampsija, tikai tā sākās krietni vien agrāk, jau ap 6 grūtniecības mēnesi. Piekrītu ingaa86 Tevī noteikti ir pamatīgs nemiers, tas tad arī pastiprina visas negatīvās sajūtas. Jācenšas maksimāli strādāt ar sevi un pārliecināt sevi par to, ka viss būs ok. Nav arī par vēlu aiziet pie kāda psihoterapeita kas specializējas darbā ar grūtniecēm, kas palīdzēs nomierināties un domāt pozitīvi. Ir daudz visādas māmiņu skolas un citas nodarbības, jo visām sievietēm taču ir bail no dzemdībām, citai vairāk, citai mazāk, bet pa lielam visām. Ar to var un vajag pamēģināt tikt galā, jo ar tādām bailēm ir grūti ļauties dzemdību procesam un ieklausīties tajā ko teiks vecmāte. Jā, es arī atceros par gulēšanu pussēdus, es gan tā nevarēju ne aizmigt ne izgulēties, bet varbūt Tev izdosies. Pamēģini izmantot bumbu vai pavadīt laiku četrāpus, jo tad vēdera svars tā netraucē, tāpat vari padzīvoties pa vannu vai grūtnieču baseinu. Man dēļ preeklamsijas bija nācis klāt ļoti daudz svars, tapēc sāpēja ceļiem saites, kājas un vispār bija grūti. Gāju uz grūtnieču aerobiku un tā bija laimīgākā stunda dienā, jo ūdenī jutos viegla, varēju paelpot un negribēju no tā kāpt ārā, beigās jau man trenere aizrādija, ka tik bieži uz nodarbībām nākt nevajadzētu.
Turies! Esi stipra! Tici, ka viss būs labi! Un pavisam drīz Tu varēsi mierīgi uzelpot!