sapes kruutiis,kam ir? (Lapas 1 no 2)

Tu jau agrāk sūdzējies par šīm lietām,biji pie kardiologa,vai pajautāji viņam?es  domāju,ka daudziem tā ir.Un es uzskatu,ka Tev obligāti ir jāiet pie psihiatra  un jāpiemeklē pareizās zāles visu šo simptomu mazināšanai,jo Tu pati ielaid arvien tālākā stadijā visus VD simptomus...pašai taču grūti,kāpēc Tu mokies   man pat šķiet,ka Tavā gadījumā dabas līdzekļi diez vai palīdzēs kko,vajag kko efektīvāku...Turies!

Man citreiz ir paristieni sezot, gulot, bet loti reti, bez jebkadam saapeem, vnk sirds sitas taa kaa uz aaru....Biju tik uz parasto
elektrokardiogrammu, kur 1 reizi noteica tahikardiju, bet 2 reizi kad taisiju prieks grutniecibas parbaudem, neparadija tahikardiju, ka ta var but? Vinu vrb var redzet tik tad ja uztraucas?! Vairak ari neesmu nepiekadiem sirds arstiem bijusi un pagaidam ari neiesu.
Ivetai vnk laikam vajaa vieta ir sirds, mani ik pa laikam moka elpas trukumi - sis ir mans vajais punkts! Un katrreiz ari parbistos lai gan zinu, ka tas ta ir VD un elpa ietrukstas jau ik pa laikam so gandriz gada laikaa...bet nee, tikunta satraucos...un esmu dazreiz dzila izmisuma kad taa elpa aptrukstas

Nu es par to tahikardiju nesatraucos jau visu dzivi dzivoju ar to, ja aizeju lenam pec kkaa jau sirds dauzities sak atrak ;D

Labak nestasti kada VD stadija sakas pec dzeldibam, a to pasai pielips... Es ceru, ka man vsp nebus nekada VD stadija.

Es domāju,ka Tev viss būs čikiniekā!Nelasi te visas muļķības,Tev tagad jādomājālasa un jāskatās labas un skaistas lietas!VD nekādas stadijas nav,ir vnk VD..ir vienīgi 2 veidi...viens ar lēkmēm otrs bez lēkmēm,bet ar dažādiem citiem ilgstošiem simptomiem,takā Tev,kad bija elpas trūkumi,acu problēmas utt...visticamāk,ka pēc dzemdībām Tev vd pazudīs vispār!

iveta
Un ko eho? Viss kārtībā? Man šķiet, ka šeit nav neviena, kas negribētu dzīvot mierīgu, foršu un harmonisku dzīvi. Es arī par to sapņoju, ja varētu atgriezt to pašsajūtu kas man bija pirms gadiem 5 - 7 vai 10.

simuci vo man tieši tā, nodzīvoju mēnesi mierīgi bez nekādiem sliktumiem, smējos par to kā es baidījos no visām tām sajūtā, ka joprojām taču dzīva esmu un jūtos lieliski, bet tad atkal uznāk kaut kas un visa dūša papēžos. Es domāju, ka atkārtojas no tā ka kaut kur iekšā taču neliek miera tās bailes, pārdzīvotais VD uzliesmojumu laikā, šausmīgi negribās lai tas atkal atnāk un moka, bet jo vairāk par to domā jo tas iznāk atkal ārā.

Nu man, kopš sākās VD, nav bijus tā, ka mēnesi būtu bijis labi, patiesībā katru dienu ir kaut kas..... Varētu teikt, ka labu laiku jau nav tie briesmīgākie simptomi - elpas trūkums, PL, tahikardija, ekstrasistoles u.t.t., tas parasti pēc lielākiem stresiem, taču ikdienas es jūtos nepamatoti nogurusi, apātiska, nerealitātes sajūta, viss riebjas un besī, hroniskas miega problēmas, tā, ka man vēl šo 2 gadu laikā nav bijusi tā laime, justies pilnīgi veselai. Ir jau forši, salīdzinājumā ar to kas bija pirms 2 gadiem, jo dažādi uzlabojumi ir, bet tā, ka viss forši, nu nē, man diemžēl tā nav!

Es agrāk arī piefiksēju,ka no rīta pieceļos jūtos tik forši (to es protams,nodomāju)nepaiet ne pusstundiņa,kad kaut kas manī sabrūk un sākas no jauna...takā tām meitenēm,kam mēdz pazust sliktumi,galvenais ir censties nedomāt par to un pat nenākt šai lapā,jo arī šī lapa mudina domāt par šo tēmu..

Nomāktība, apātija un drūms garastāvoklis man ir gandrīz katru dienu, vakar sāku jaunas zāles lietot, tad naktī bija arī maza PL.