1 Izmainīja Mārtiņš (2013-07-05 19:14:02)

Tēma: Par maniem vd simptomiem

Sveiki.Tātad vēlējos iztāstīt par saviem simptomiem,un protams uzdot mūžīgo jautājumu vai kādam tā ir  :d Ar VD slimoju nu jau gadu.

Tātad sāksim ar pirmo simtopmu.
1.Ilgāk sēžot pie datora man paradās sajūta ka man spiež galvu .Varbūt ne galu sajūta ir tāda ka tev no iekšpuses kaut kas meiģinātu lauzties ārā tada pretīga sajūta..Viņu ir ļoti grūti aprakstīt..Liekas ka tu lēnam stulbs paliec ,lai gan jātdzīme ka nenāk nekadas panikas lēkemes virsu.

2.Guļot pa nakti es nezinu vai man tā vienīgam ir ,bet man sapņi ir nu īsteniba ļoti izteikti spilgti ,un izteikti.Bet ir kaut kas tāds kad sapņoju ,un tad pēkšņi noraustos un esmu aukša.Un tā jau aptuveni kādus 2 mēnešus jau.

3.Man ir ļoti izteikta garastāvokļa maiņas jau pēdejos 2 mēnešus.Es jūtos ļoti nomākts,pat nezinu kapēc lai gan ārā spīd saulīte un tā ,tāpat ir tā dīvaini..Citreiz vispār izejot no mājas arā ka piemēram visu dienu ir nosedēts mājas viss liekas svešs tāda sajūta ka visi apkārtr tādi divaini.."Seit gan atkal jāpiebilst ka nekādas lēkmes nenāk virsu..

4.Esmu ievērojis ka nevaru nosēdēt mierīgi vienā pozā..Visu laiku kustos kustinu kājas ,jeb vienu kāju..Tāds nemierīgs isu laiku..

Un galīgais ir tas kad es neizportu savu VD.Jo cik palasu te daudziem nāk virsu panikas lēkmes utt,bet man tā nav..Man vienkārši ir tā ka pilnīgi jāsak aizkrit klemme ciet es pēkšņi jutos nomākts tāds kašķigs paliek iss izbesī,citreiz ir tā pat kad gribas raudāt..Katrā ziņā ļoti grūti kontrolēt savas emocijas."Sad tad liekas ka man ir Sizofrenija.+ Vel kad salasas visu tad vispar chau... Man garastāvoklis ari piemēram 1 dien piecelos viss ok visu dienu priecīgs utt ,bet nākamaj dienā pilnīgi viss ir galligā auzā..Depresīs noskaņojums uttIR pat bijis tā ka liekas ka nevaru norīt pārtiku,jeb tās man bailes jau tik lielas iestradājušas ,un tad košļaju vienu gabalu piemēram kartupeļa 20x reizes.

IR dienas kad vienkarsi nevaru aizmigt nāk visādas depresīvas domas galvā.pašam liekas ka šīberis nu tulīt tulīt aizkritīs..Vispār ļoti nepatīkami..

Tas tā isumā par mani ,un manām lēkmēm.

2

Re: Par maniem vd simptomiem

Mārtiņš:1. Man ne tikai sēžot pie datora, bet arī, piemēram,mizojot kartupeļus, mazgājot traukus, pārsvarā kreisajos deniņos, vai pakausī, sajūta, ka kāds ar pirkstu no iekšpuses stumtu ārā ko.Pašai kā vien gribas to ādu pavilkt, jo liekas ,ka tā ir tuvu galvaskausam un tam''kaut kam '' nav rūmes, pretīgi.
2.Pa nakti man arī ļoti bieži ir tā, kad it kā esmu nomodā, bet tai pat laikā jau sāku,ko sapnot, un tad hops, pilnigi viss augums noraustas, pat vīrs reizēm satrūkstas un prasa,vai man viss ok. un tad protams,seko tahikardija, un doma,ka laikam gals klāt, ja jau tā jāsāk raustīties.ļoti bieži satrūkstos naktīs un pēc tam līdz pašam rītam vairs nevaru normāli gulēt.Un tad visu nākamo dienu domāju,vai tiešām ar mani ir cauri.
3. Manī ar vairs nav prieka gandrīz ne par ko, ar varu reizēm sevi piespiežu ,ko padarīt, lai uzlabotos garstāvoklis,bet nekā. Man viss, kas apkart notiek savā ziņā kaitina, jo kādreiz es par to priecājos, bet tagad kā pelēka flegma velkos pa pagalmu, kad vedu suni pastaigā, pat man tracina tas,ka viņš pārāk ilgi osta vienu koku, vai velk mani ne uz to pusi,kur es gribu iet.
4. Nemiers manī jau varētu teikt ir katru dienu, es parasti lieku roku pie galvas, (reizēm man daudzi prasa, vai man galva sapot un vai esot tik smaga, ka nevarot noturēt utt.) vai arī intensīvi parbaudu sev pulsu, jo tiklīdz uznak sliktums, tā skaitu vai tas ir ok vai ne. murgs
Un pēc salīdzinoši ilga laika, man šodien uznāca lēkm uz stundu pusotru. Sāka trūkt gaiss, tad sākās spiešana starp krūtīm, auksti palika, kaut gan arā +30, un neizbēgamas bailes,ka vai nu tūdal būs insults vai infarkts, kam sekoja, nedaudz nerealitātes sajūta, raudiens nāca un domāju pie sevis,kāpēc atkal tas tā notiek, kāpēc????

3

Re: Par maniem vd simptomiem

Izklausās pēc trauksmainas depresijas un bis vd kā man.
Viss ko tu aprakstiji lieliski iederās  pie trauksmainās depresijas,kā tev noteica vd?

4

Re: Par maniem vd simptomiem

Sveiks!

1. Pie datora tu uzņem ļoti ātri ļoti daudz informācijas, manī ilgstoša sēdēšana pie datora arī rada nemieru un ja tā padomā, tad tā spiešana un likšanās ka paliec stulbs big_smile - šķiet ka es to arī saprotu, kā tas ir un tas nāk kopā ar nelielu nemieru smile Tas jau labi, ka tev nenāk PL virsū. Kā tev ar nemieru? PL varētu raksturot dažos vārdos kā augstāko nemiera pakāpi.
2. Kādreiz arī tā ir bijis, pašlaik nejūt, lai gan nesen ir bijuši pāris nejauki sapņi.
3. " apkārtr tādi divaini.." tā būs nerealitātes sajūta, man arī pašlaik ir garastāvokļa maiņas, bet zini, ja dara ko patīkamu, iepriecinošu, tad tas garīgais iet uz augšu smile Pret depresīvajiem brīžiem palīdz tas, ka zini ka tas pāries un vēl palīdz likt lietā savu raksturu un nepadoties. Man personīgi ļoti labi palīdz labs trance/house/deep/uplifting muzons smile
4. Arī tas ir bijis. Tie jau ir sīkumi smile
Un bailes par visādiem sīkumiem ne reti veidojās dēļ šī visa. Domas par šizofrēniju utt vari vispār aizmirst, mums, distoniķiem, tipiski ir baidīties no n-kaitēm big_smile Ja tev tāda būtu, tad tev tāpat liktos, ka viss notiek normāli, ja tas nomierina smile

Vispār izskatās, ka tev iet diezgan līdzīgi kā man big_smile

Par to depresiju. Man savlaik arī ilgāku laiku bija pasūdīgs garīgais, visādi drūmie nāca virsū, PL utt. Bet tad sekoja tādas dienas, kuras nodzīvoju vispār neiedomājoties par VD, vārdusakot kā normāls cilvēks, priecīgs, viss kā vajag. Tad arī sapratu, ka mājāssēdēšana nepalīdz big_smile

5

Re: Par maniem vd simptomiem

Veģetatīvā distonija var izpausties divejādi
•    lēkmjveidā, kad kādu laiku cilvēks jūtas labi, bet tad pēkšņi uznāk lēkme, ko parasti izraisa kāds ārējs faktors, piemēram, atrašanās pārpildītā un smacīgā sabiedriskajā transportā, kas cilvēkam ir nepatīkama. Šādas lēkmes parasti ir intensīvas un nav ilgstošas;
•    epizodiski, kad diskomfortu izsauc paša cilvēka uzmanība, kas pievērsta savam veselības stāvoklim. Proti, cilvēks sāk domāt, kā viņam ar veselību, interesēties, vai viņam nekļūst slikti, un tad uzreiz sākas atbilstošas veģetatīvas reakcijas — tādas domas provocē dažādus nespēka simptomus. Šādos gadījumos lēkmju intensitāte ir mazāka, bet ilgstoša.
Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus var izsaukt dažādi iemesli.

Tas ir normāli ka nepiedzīvo paniku,jo Tev ir otrais variants no šiem diviem,kad simptomi vnk ilgstoši Tevi var mocīt ar dažādām sajūtām un tāda īstā panika uznāk reti vai vispār nav..

Sirsnīgā. . .

6

Re: Par maniem vd simptomiem

Paldies par atbildēm wink

Varbūt neteiksim ka es tā baigi pa lielam piedomātu pie savām sajūtām ,un veselības stāvoklim,bet nu gan jau druscīt tā ir.Vispār tās sajūtas kas pārņem uz to brīdi ir ļoti grūti aprasktīt.

7

Re: Par maniem vd simptomiem

Mārtiņš rakstīja:

Paldies par atbildēm wink

Varbūt neteiksim ka es tā baigi pa lielam piedomātu pie savām sajūtām ,un veselības stāvoklim,bet nu gan jau druscīt tā ir.Vispār tās sajūtas kas pārņem uz to brīdi ir ļoti grūti aprasktīt.

Nu jā,nav jau īsti arī jāpiedomā,VD slimniekiem lielā mērā slikta pašsajūta rodās no sliktām emocijām,piemēram,iepriekšējā dienā sastrīdies ar kādu,Tevi pārņem dusmas,ilgi gruzies un nākamajā dienā kkas no sliktumiem klāt,var atsaukties pat pēc divām nedēļām vai mēneša...

Sirsnīgā. . .

8 Izmainīja ssancis (2013-07-07 21:24:57)

Re: Par maniem vd simptomiem

Dace rakstīja:

Mārtiņš:1. Man ne tikai sēžot pie datora, bet arī, piemēram,mizojot kartupeļus, mazgājot traukus, pārsvarā kreisajos deniņos, vai pakausī, sajūta, ka kāds ar pirkstu no iekšpuses stumtu ārā ko.Pašai kā vien gribas to ādu pavilkt, jo liekas ,ka tā ir tuvu galvaskausam un tam''kaut kam '' nav rūmes, pretīgi.
2.Pa nakti man arī ļoti bieži ir tā, kad it kā esmu nomodā, bet tai pat laikā jau sāku,ko sapnot, un tad hops, pilnigi viss augums noraustas, pat vīrs reizēm satrūkstas un prasa,vai man viss ok. un tad protams,seko tahikardija, un doma,ka laikam gals klāt, ja jau tā jāsāk raustīties.ļoti bieži satrūkstos naktīs un pēc tam līdz pašam rītam vairs nevaru normāli gulēt.Un tad visu nākamo dienu domāju,vai tiešām ar mani ir cauri.
3. Manī ar vairs nav prieka gandrīz ne par ko, ar varu reizēm sevi piespiežu ,ko padarīt, lai uzlabotos garstāvoklis,bet nekā. Man viss, kas apkart notiek savā ziņā kaitina, jo kādreiz es par to priecājos, bet tagad kā pelēka flegma velkos pa pagalmu, kad vedu suni pastaigā, pat man tracina tas,ka viņš pārāk ilgi osta vienu koku, vai velk mani ne uz to pusi,kur es gribu iet.
4. Nemiers manī jau varētu teikt ir katru dienu, es parasti lieku roku pie galvas, (reizēm man daudzi prasa, vai man galva sapot un vai esot tik smaga, ka nevarot noturēt utt.) vai arī intensīvi parbaudu sev pulsu, jo tiklīdz uznak sliktums, tā skaitu vai tas ir ok vai ne. murgs
Un pēc salīdzinoši ilga laika, man šodien uznāca lēkm uz stundu pusotru. Sāka trūkt gaiss, tad sākās spiešana starp krūtīm, auksti palika, kaut gan arā +30, un neizbēgamas bailes,ka vai nu tūdal būs insults vai infarkts, kam sekoja, nedaudz nerealitātes sajūta, raudiens nāca un domāju pie sevis,kāpēc atkal tas tā notiek, kāpēc????

Sidžito

9

Re: Par maniem vd simptomiem

Sveikiņi.
Lasot jūsu problēmas sirds sāp u tanī pat laikā,,labi ka ir vēl kāds tāds,palasot nomierinos,jo vēl kādam tā ir,tātad,,,laikam nemiršu.
      Jau gadus 10 mokos un pat neceru uz uzlabojumiem,ik reizi mirstu un augšāmceļos.
Nu kā nekad nācis klāt -notirpusas kājas,kā pēc krampjiem stīvas,aizmugurējās daļas.Šoks,bailes,nu asinsrite,bet iet pie ārsta,,,jau neceru,visu noraksta uz vd.
         Reiboņi,karstumi,slikta dūša,sirds rajonā karstumi,,,,vienīgi miegs labs.
Arī zaudējusi prieku par visu,grūti dzīvot,jo nekas nepatīk,bet bail iziet no mājas ka nepaliek slikti,lai darītu to,ko gribētos darīt.

Sidžito

10

Re: Par maniem vd simptomiem

ssancis:10 gadi ,tas ir daudz, man pat puse no taa visa nav, reizem liekas, ka situācija uzlabojas, un ja 2-3 dienas esmu gandrīz kā cilvēks, tad 100 punkti, kaut kāds simptoms sagandēs dzīvot prieku uz mēnesi noteikti.Reizēm domāju,ka ir simptomi ar kuriem var kaut cik sadzīvot, bet tās bailes par miršanu ir šausmīgas.un tad vēl netā izlasu,ka kāds ap gadiem 30 gājis bojā pēkšņā nāvē, tad domāju pat varu nerakstīt ,kas ar mani notiek sad it kā jau teorētiski saprotu,kad lai, kaut kas notiktu ir jābūt kaut mazākam iemeslam, bet vārds pēkšņi izsit no sliedēm...

11

Re: Par maniem vd simptomiem

ssancis rakstīja:

Sveikiņi.
Lasot jūsu problēmas sirds sāp u tanī pat laikā,,labi ka ir vēl kāds tāds,palasot nomierinos,jo vēl kādam tā ir,tātad,,,laikam nemiršu.
      Jau gadus 10 mokos un pat neceru uz uzlabojumiem,ik reizi mirstu un augšāmceļos.
Nu kā nekad nācis klāt -notirpusas kājas,kā pēc krampjiem stīvas,aizmugurējās daļas.Šoks,bailes,nu asinsrite,bet iet pie ārsta,,,jau neceru,visu noraksta uz vd.
         Reiboņi,karstumi,slikta dūša,sirds rajonā karstumi,,,,vienīgi miegs labs.
Arī zaudējusi prieku par visu,grūti dzīvot,jo nekas nepatīk,bet bail iziet no mājas ka nepaliek slikti,lai darītu to,ko gribētos darīt.

Asinsrite ir cieši saistīta ar VD,no Vd arī asinsrite tiek traucēta,bet tas nekas slikts nav,tāpat kā visi citi simptomi...

Sirsnīgā. . .

12

Re: Par maniem vd simptomiem

Jā,viss ir saprotams,arī es visu saprotu,ar gadiem sadzīvojusies,zinu ko darīt kad šā vai sitā,bet,,,,tā nenormālā,nevadama baiļu sajūta,,,,paralizē dzīvi un darbības kopumā.
      Bailes TANĪ brīdī,ok,paiet ,pāriet līdz ar lēkmi,bet man bailes iziet no majas vienai,pārvietoties ceļa gabalus no A līdz B,sagādā grūtības,jo bail ka būs slikti,nokritīšu un čao!
          Reizēm pārvaru un ar dusmām dodos,tad lepna esmu,paveikusi,bet tas neārstē.
Bailes nomirt.
Man šis viss sākās pēc 2nāves gadījumiem ģimenē.
Jā,padzirdot ka vīra matei kaimiņš uz poda sēžot nomira,pat vairs durvis aiz sevis neaizslēdzu,murgs,bet tā ir.
        Bieži vien domāju,kā dzxīvo,strādā citi vd nomocītie?
Jeb sēž mājās?

Sidžito

13

Re: Par maniem vd simptomiem

ssancis
Domāju daudzi dzīvo tāpat kā Tu. Arī man periodiski uznāk bailes. Pirms gadiem 2, kad VD tikko uzliesmoja un bija tās neizskaidrojamās nāves bailes, es katru vakaru, gulēt ejot saliku uz galda cepumus, riekstus, viegli atskrūvējamas ūdens pudeles, lai, JA KAS, meitiņa nenomirtu badā. Tāpat ļoti agrā vecumā iemācīju viņai rīkoties ar telefonu, saliku bildītes, lai viegli zin ka uzspiežot uz tēta, sazvanīs tēti..... iemācīju atslēgt durvis dzīvoklī u.t.t. Man šīs lietas pat kauns kādam stāstīt, jo ja padomā, tad es nemaz nevaru atbildēt - kapēc man liekas, ka miršu..... Vienkārši ir nolemtības sajūta un nāves bailes. Vīrs man pus mēnesi prom, pusi mājās, kad aizbrauc darbos vienmēr drusku neomolīgi paliek, jo zinu, ka 2 nedēļas būšu viena ar meitu. Tagad jau tas ir mazinājies, bet lai saprastu no kā baidos esmu pieteikusies pie Pētera Kļavas uz kursiem, kuri notiks Siguldā. Sāksies rudenī. Šķiet būs ļoti interesanti, jo viņš ir reanimatologs, bieži saskāries ar klīnisko nāvi piedzīvojušiem cilvēkiem, runās par dvēseli, dzīvi pēc nāves, meditāciju, miera iegūšanu un citām inetersantām lietām. Gribu paskatīties savām bailēm acīs un saprast, kas tad īsti ir tas no kā man ir bail - miršanas process, iespēja, ka pēc nāves nekā vairs nav, vai bailes par meitiņu, kura varētu palikt neaprūpēta ar mātes līķi istabā....... Turies! Tu neesi viena ar savām bailēm. Vai esi runājusi ar kādu ārstu par šo? Mans dr teica, ka tas ir izjaukts hormonu balanss un mums distoniķiem daudz vairāk, kā vajadzētu organisms saražo baiļu hormonus..... Tā nu tas ir, var to pieņemt un sadzīvot vai meklēt izeju. Es meklēju, negribu vairs mocīties. Šobrīd jau dzeru 6os antidepresantus, nevieni no tiem nav devuši gaidīto efektu, ceru, ka palīdzēs 7ie.

14

Re: Par maniem vd simptomiem

Es patiesībā neesmu no bailīgajām un tomēr,šis drausmonis manu dzīvi diezgan,atvainojos,pačakarējis.
        Man ir veselīga ģimene,lieli jau bērni,labs vīrs,pati visai dzīvespriecīga,bet,,,diemžēl.
Jā neesmu šeit,šinī pasaulītē, viena tāda,bet kāpēc tas tā notiek?
           Zinu no kā,jeb pēc kā man tas sākās un ar sevišķi smagu lēkmi,mājās biju viena.
Tā arī tagad ,līdz ko sajūtu ka palikšu uz visu dienu viena,jau sākas slēpta panika,tas nav smieklīgi,sunim saīsinu ķēdi,durvis atstāju atvērtas,zāles tā pa rokai:))un saprotu ka mana rīcība nav normāla.
Vīrs saka"izbeidz vienreiz šito,Tu zini ka nekas nenotiks un ja tas būs citāds gadījums,Tu pat nesapratīsi,jo tas nevēlamais notiks pēkšņi,ne Tavas bailes,ne tabletes,ne ožamais spirts nepalīdzēs"
Taisnība,tā ir.Esmu gājusi TAM pretī,iespītējot,esmu sev teikusi"nu jāāāā,kā tad,klāt atkal,ex,iztrakojies,iztrakojies,lai varu iet darīt darāmo"un pāriet.
    Jūs esat stipra,domājot par to,ka jāiet,jāklausās,jāiepazīst.
Es gan to nevēlos,jo zinu,"es vnk negribu mirt,vēl ne,vēl ir lietas ko vēlos piedzīvot,vēl meitām 16gadu tikai,vēl ir mīlestība,līdz galam neizdzīvota,Es neesmu gatava mirt tagad",,,,,,,,,
,,,,,,Man nav baiļu no tā,kas ir TUR,absolūti nē.
   Mēs savās bailēs esam TIK vāji!
MĒS ļaujamies tam briesmonim,dodam virsu,paši to saprotam un tomēr vedamies.
Zales,,,,
Kādas lietojat?
Man sākumā kārtīgu kokteili parakstīja,lexotanil,diazepeks,klonazepami,coaxil,,,dažu mēnešu laikā sapratu ka krītu atkarībā,nu paliku ,jau vairākus gadus,uz lexotanil.

Sidžito

15

Re: Par maniem vd simptomiem

[/quote=Kitija]
Pirms gadiem 2, kad VD tikko uzliesmoja un bija tās neizskaidrojamās nāves bailes, es katru vakaru, gulēt ejot saliku uz galda cepumus, riekstus, viegli atskrūvējamas ūdens pudeles, lai, JA KAS, meitiņa nenomirtu badā. ''

Patiesībā man arī kauns par to runāt, bet uzvedos identiski kā Jūs Kitija, ssancis un domāju vēēēēl daudzi distoniķi. Es ar savam bērnam (nav vēl 4 gadi) tagad mācu, kā uzsmērēt maizi, kā pāriet pāri ielai (jo,ja ,kas lai nepaliek uz ielas), kuras atslegas ir ārdurvīm utt.  Varbūt smieklīgi, bet manas lielākās bailes ir tād,ka ar mani kas notiks, un kad negribu,lai kāda cita audzinatu manu bērnu (vīram izrādās daudzu gadu garumā bija dēka, a varbūt vel ir, ko tik ne pārāk sen uzzināju, tas arī mani daļēji noveda līdz VD), šajā gadījumā konkrēti viņa.Tās bailes dzen izmisumā, kad iedomājos,kad viņa varētu aizstāt mani,šausmas. Muļķīgi, bet bail.

16

Re: Par maniem vd simptomiem

Tāda ir arī mana dzīve... Pirmo reizi tādas bailes un PL uznāca un visai bieži gandrīz 20 gadus atpakaļ.Tajā laikā uz mani skatijās kā uz spitālīgo,neviens nesaprata kas ar mani notiek.
Tagad jau esmu pieņēmusi savu dzīvi,tādu kāda ta ir...
Ir dienas,citreiz pat nedēļas kad jūtos labi,un tad ne no šā ,ne no tā atkal esmu visu murgu varā.

17

Re: Par maniem vd simptomiem

Lasu,kā VD izpaužas citiem, un saprotu, ka daudz lietas ir līdzīgas.
Pirmā: bailes no nāves.
Man VD distonija laikam jau vairākus gadus, bet uzliesmojumi ir kādus 2 gadus, kas tagad,pēdējos 2 mēnešus ir vienkārši briesmīgi.
Sākums bija vienā publiskā vietā, kur sveši cilvēki, nepazīstama vieta. Palika tik slikti, ka mediķus sauca palīgā. Nu ir tā, ka nespēju ieiet nevienā publiskā telpā, ne veikalā, ne pastā .... nekur. Panikas lēkmes izpaužas kā liela svīšana, burtiski pa saujām tek sviedri, sajūta, ka ģībšu, kājas nejūtīgas paliek, dreb, galva tāda kā smaga, grūti formulēt.  Bet tas ir neizsakāmi briesmīgi. Kā man neirologs teica,ka man ejot tādās publiskās vietās iestājas panika tāpēc, ka esmu to piedzīvojusi publiskāvietā, man tiek dots signāls uz galvas smadzenēs vai kā tā, ka tagad jāsaglabā izdzīvošanas instingts. Es tad cik varu mūku prom no tās vietas. Kājas nejūtīgas. Apsēžos mašīnā, kas ir mana drošības saliņa, un pēc laika viss pāriet.
Bet briesmīgi, ka pati nekur nevaru ieiet! Esmu uzsākusi terapiju pie psihoterapeita,jo viss tā VD sākas ar  kādām problēmām, bailēm, zaudējumiem kaut kad iepriekš.

18

Re: Par maniem vd simptomiem

ssancis rakstīja:

Jā,viss ir saprotams,arī es visu saprotu,ar gadiem sadzīvojusies,zinu ko darīt kad šā vai sitā,bet,,,,tā nenormālā,nevadama baiļu sajūta,,,,paralizē dzīvi un darbības kopumā.
      Bailes TANĪ brīdī,ok,paiet ,pāriet līdz ar lēkmi,bet man bailes iziet no majas vienai,pārvietoties ceļa gabalus no A līdz B,sagādā grūtības,jo bail ka būs slikti,nokritīšu un čao!
          Reizēm pārvaru un ar dusmām dodos,tad lepna esmu,paveikusi,bet tas neārstē.
Bailes nomirt.
Man šis viss sākās pēc 2nāves gadījumiem ģimenē.
Jā,padzirdot ka vīra matei kaimiņš uz poda sēžot nomira,pat vairs durvis aiz sevis neaizslēdzu,murgs,bet tā ir.
        Bieži vien domāju,kā dzxīvo,strādā citi vd nomocītie?
Jeb sēž mājās?

Iesaku tiešāsm doties pie kāda psihoterapeita,jo citādi netiksi vaļā no bailēm. Saku no pieredzes, es areī sāku apmeklēt un ceru,ka viss būs ok.

19

Re: Par maniem vd simptomiem

Jā, meitenes, mums visām ir savi iemesli kapēc esam tikušas pie VD un ir labi, ka zinam, kas ir tas, kas mūsu nervu sistēmai ir škitis PAR DAUDZ! Mēs varam censties vienīgi kļut egoistiskākas, vairāk ieklausīties sevī, cienīt savas vēlme un mīlēt sevi. Atvainojos, ka uzrunāju visas šeit uz TU, bet kaut kā biju pamanījusi, ka visi šeit uz Tu un man tā škiet vieglāk, dabiskāk, tā ka mani noteikti var uz Tu.

ssancis Man arī ir bijis, ka nereti atstāju durvis neaizslēgtas, vienmēr sekoju lai telefons ir uzlādēts, neizslēdzu tam skaņu, ja nu man kas, lai meitiņa dzird kad zvana tētis u.t.t. Es domāju nav svarīgi cik veci vai jauni mēs esam, cik lieli bērni, visiem cilvēkiem, kaut mazliet, tikai zemapziņā, bet ir bail no nāves, jo tas ir dabiski iekārtots - mēs baidamies no nezināmā. Mans vīrs vienmēr atgādina - baidīties no nāves nav jēgas, baidīties vispār nav jēgas. Nevienam vēl nav izdevies izbēgt no nāves, tas ir dabisks process, tikpat dabisks, kā dzīve. Visi mēs to piedzīvosim un es izvēlos tam sagatavoties un izprast, jo es negribu būt paranoiķe visu atlikušo mūžu un pie mazākā iemesla taustīt pulsu vai ķert pēc zālēm. Es nevaru palepoties ar baigo progresu, bet mazpamazām jau kaut kas notiek gan. Man ļoti palīdzēja grāmata "Dvēseļu ceļojums", tajā aprakstīti tūkstošiem stāstu, kurus savam psihoterapeitam, atklāj pacienti, kas novesti transa stāvoklī ar hipnozes palīdzību, šie cilvēki stāsta par savas dvēseles ceļojumiem, kur tā bijusi starp dzīvēm, pirms piedzimšanas u.t.t. zinu, ka kārtīgiem Kristiešiem šī varētu būt tabu grāmata, bet man patiesi patika šie dokumentālie stāsti. Mans lietoto zāļu saraksts ir garš, protams, ja ir lēkme vai nemiers lietoju trankvilizatorus, bet no AD esmu mēģinājusi Elicea, Paroxetin, Fluanxol, Anafranil, Valdoxan un šobrīd Remeron un Spitamin. 4 no AD izraisīja milzīgi stipras lēkmes, nu tik stipras, ka neizturēju ilgāk par 3 dienām un pārtraucu tos lietot, pārējie 2 šo to uzlaboja, bet kopumā nebija gaidītā efekta. Arī lexotanil man bija kā pīlei ūdens.

Dace Es saprotu, ka uzzināt par vīra sānsoļiem noteikti ir briesmīgi, taču pieļauju - vēl briesmīgāk ir ikdienā dzīvot neticībā, šaubās un pie katras vīra aizkavēšanās domāt vai atkal ir aizkavējies pie mīļākās, es domāju tāda dzīve pamatīgi beidz nervu sistēmu. Varbūt ir vērts kopā ar vīru aiziet pie kāda pāru terapeita un izrunāties, saprast vai vispār ir jēga, vai, ja ir abiem vēlēšanās, kā atkal veidot cieņpilnas attiecības, kā atgūt ticību vīra godīgai rīcībai. Jo bieži tiek minēts tas, ka nerviem krietni traumatiskāks ir ilglaicīgs un ne vienmēr ļoti liels stress, nekā pēkšņi, milzīgi pārdzīvojumi, kā piemēram tuvinieka pēkšņa nāve. Par bērniņu, man līdzīgi - man meitai 4 gadi, visādas uzkodas vienmēr izkārtotas ledusskapja zemākajos plauktos, lai pati tiek klāt sātīgām uzkodām, esmu uztrenējusi viņu atbildēt uz jautājumiem - kā sauc, kā sauc mammu un tēti, kur dzīvo, kur strādā u.t.t. Par ļaunu jau protams nenāk, ja vien iemesli tam būtu citi......

eglekrista vai esi mēģinājusi AD? Es nemaz nepieļauju iespēju, ka varētu šādi dzīvot  nākošos 20 gadus, man jau 2 ir daudz par daudz, jo pirmo reizi no VD tiku vaļā gada vai 1.5 laikā.

inita.a tā jau saka, ka parasti lēkmes atkārtojas noteiktās situācijās, zemapziņā nosēžas atmiņas. Skatījos uz vienu puisi saitā i love panick attacks un viņam pieredze bija briesmīga, jo viņam PL bija bijušas visur gan darbā, gan mājās, savā gultā, gan cilvēku pūlī un beigu beigās viņam katra diena bija viena liela PL, līdz brīdim kad viņš nolēma pats izsaukt PL, izaicināt to, bet PL neuznāca, Viņš gribēja to izprovocēt, bet nesanāca. Un viņš saprata kā to kontrolēt.

20

Re: Par maniem vd simptomiem

Ooooo, Kitija!
Kāpēc tik nenormāli daudz zāles. Ar visām tām, arī trankvilizatorus? Kādus tu lieto?
Alprolazom - tādas man izrakstīja PL laikā. Teica, lai 1/2 iedzeru, bet es dienā tikai 1/4 daļu lietoju.
Man izrakstīja neirologs Paroxetin, bet es nolēmu nedzert. Salasījos šausmu lietas par šīm zālēm un zinu noteikti, ja es viņas sākšu lietot, tad tas ar mani arī notiks. Es tagad ļoti viegli ietekmējos. Mazākais galvas reibonis, no kuriem man nenormāli bail, tā uzreiz sajūta, ka viss ir.