Simptomi. (Lapas 4 no 5)

Nē, tur mēs netiksimies, man nepatīk ne slimnīcas, ne ārsti.

Bet iedomājies - pēc daudziem, daudziem, daudziem gadiem taps nākošais VD forums un tur kāds dalībnieks būs ielicis par avataru tavu seju, jo tu būsi palicis daudziem atmiņā kā cilvēks no mūsu pašu Latvijas, kurš mēģināja ieņemt pasauli.

Kam tava izvēle krīt par labu?

Es tikai ceru, ka neviens neuztvers šīs sarunas par nopietnām, citādi, ja to tā uztver, varētu likties aizvainojoši.

akauger tev droši iepriekšējā dzīvē polis kaut ko nodarījis tāpēc tādu naidu jūti

Manam draugam Skotijā ir izteikts naids uz poļiem, jo tie tur esot kā tarakāni savairojušies un aizņem visas darba vietas

Pirms pus gada mana draudzene aprecējās ar poli.
Un vēl man rakstīja, ka viņi ir fantastiskākie cilvēki pasaulē
Tas bija pēdējais piliens

Nē tas bija arī pirms tā visa, tas vienkārši bija pēdējais piliens.

Akauger, labi, ka pret poļiem, nevienu šīs tautas pārstāvi tuvu nepazīstu.

Man gan tāds beziemesla naids nav bijis. Bija lielas dusmas un nepatika uz tiem izlēcējiem, kuri aizvainoja citus, bija nepatika un vēlme bēgt prom no puiša, kas man pakaļ skrēja , katrai emocijai bija savi iemesli.

Evija, tas tiesa, arī vienmēr, kad aizbraucu uz Angliju, mani notur par polieti. Tas, ka angļi prasa - tas vēl tā, bet vienu reizi jaunas polietes nāca klāt un jautāja, vai esmu no viņu valsts. Ceru, ka Akaugers nekļūdīsies un nenoturēs mani par polieti.

Vai, cik jauki! Bet tu zini, ka pasaulē nevienam nevar uzticēties, tikai sev? Lai gan arī sev tu par 100% nevari uzticēties.

Ir daudzas situācijas, kad cilvēks nodod sevi. Piemēram, apreibinošo vielu ietekmē izdara ko tādu, ko skaidrā nebūtu darījis. Ekstrēmās situācijās arī tas pats gadās. Tāpat, ja ir par kādu rīcību teikts "es tā nekad nedarīšu", dzīve var izspēlēt situācijas, kur tas būs jādara.