1

Tēma: Ka jus sevi rasturotu ka cilveku

Gribetos zinat kadi ir Vdistoniesi ka cilveki, varbut tas  liks saprast kapec mums ir kas tik loti  kopiigs ka Vd:))

Par sevi es varetu teikt taa esu loti emocionaala, bet nejau arigi ka daudzi citi , vairak iekseeji - grauzu pati sevi. protams apkartejie tapat var pamaniit mana sejas izteiksmee to ka man ieksa varas:D es visas lietas biezi uztveru loti saasinati, uz lielakam lietam man ir vienaldziigaka atieksme neka uz lietaam kuras vsp nevajadzzetu njemt galvaa. Biezi loti taalu aizdomaajos par dazadam lietam ( kas ari nav nemaz tik noziimigas) , kas parsvara noved lidz dusmam, ir biezi ta ka iesezos autoobusaa ar normalu garastavokli, bet cela laika saku kko domaaat aizdomaajos pa push tik talu ka izkapju no autobusa ka puukjis ar sabojatu gariigo , taapat ari ir veikalos- izklausaas slimi big_smile Cepjos par meesliem!!! patiik runat par negatriivam lietaam, jo man tas laikam ir mans pasakais sarunu laucinjs big_smile lai gan tadu dziivi ka man veletos dauddzi bet es biezi esu neapmierinata man vajaga vel vel un vel , nemiitigi domaju ka sevi pilnveidot izskata. Laikam parak daudz uzsuuucu nevajadziigo no dziives bet nenjemu preti to kas patiesam ir vajadziigs

rakstot so  sapratu ka ir jaaiziet pie psihologa big_smile
TA IR MANA PUSE, kas man nelauj tikt gala ar VD

bet ir ari laba puse kas man ikdiena dod nelielu iedvesmu sanjemties, bet skiet ka sai pusei ir mazak speeka:/ nezinu vai tas ir + vai - bet loti cienu cilvekus no kuriem juutu abpuseeju cienu, biezi ir tadi stulbi pieliideji kad juuti ka tam cilvekam patiesiiba ir vienalga ko saki - es neesu no taam kas spele tai spelei lidd. esu garastavokla cilveeks ja mani nevar salidzinat kad man ir labs garastaavoklis un kad slikts. loiti miilu labi pavadiit labi laiku tas ir viens no svariigakiem ieroiem pret sevis nemitiigu grausanu, ja to nedaru ilgstosi man sakas neapmierinatiiba hmm esu jauka pret tuvajiem un prasu un sniedzu loti lielu miilestiibu tas laikam saistiits ar horoskopa ziimi big_smile

2

Re: Ka jus sevi rasturotu ka cilveku

Es pilnīgi noteikti esmu garastāvokļa cilvēks.Labi attīstīta intuīcija,ļoti pamanu,ja cilvēks melo..Agrāk pirms vel saslimu ar distoniju man šausmīgi vilka pie nelaimīgiem cilvēkiem,man ļoti gribējās palīdzēt morāli,būt par vienīgo draugu...vienmēr visus esmu iedrošinājusi uz pozitīvām domām un pati bijusi pohujiste...bet klikš,kādā jaukā dienā viss ir mainījies,nelaimīgus cilvēkus sev apkārt vairs negribu un visi tuvie tagad iedrošina mani,ka jādomā pozitīvi un ka viss būs ok..esmu savā ziņā vientuļniece,patīk būt vienai,sapņot par dzīvi kā bija,kā būs..vienmēr esmu bijusi sapņotāja..Agrāk sacerēju dzejoļus..Man daudz ko gribās stāstīt pagātnes formā..Tagad auklēju mazulīti un sev neatliek laika..viss ir mainījies..

Sirsnīgā. . .

3

Re: Ka jus sevi rasturotu ka cilveku

Inga, kas notika tavā dzīvē tāds kas izraisīja Vd, jo cik saprotu ikdienā nebiji tāda depresīvā kā es ..
es vislaik dzīvoju ar mazu stresiņu sev blakus, un cik pati domāju Vd izraisīja papildus pārslodze, ko norāvu strādājot vairāk kā gadu pa naktīm:/

4

Re: Ka jus sevi rasturotu ka cilveku

kate rakstīja:

Inga, kas notika tavā dzīvē tāds kas izraisīja Vd, jo cik saprotu ikdienā nebiji tāda depresīvā kā es ..
es vislaik dzīvoju ar mazu stresiņu sev blakus, un cik pati domāju Vd izraisīja papildus pārslodze, ko norāvu strādājot vairāk kā gadu pa naktīm:/

Es strādāju Rimi kasē 2 gadus,pēdējo gadu pavisam noteikti ar riebumu gāju uz darbu,bija gaišākas dienas,bet pārsvarā man tas darbs ļoooti nepatika..beigās saņēmos un aizgāju prom.Un uzreiz tiku jaunā darbā,gaļas veikalā par pārdevēju-kasieri,darbs uz kājām no rīta 8 līdz vakara 9 ..nebija paredzēta sēdvieta,tikai aizejot uz tualeti..daudz pienākumi bija,tad sākās bezmiegi,nevarēju aizmigt līdz 3-4 naktī un 6 jau bija jāceļās uz darbu,strādāju atkal tās stundas uz kājām kā zombijs,nākajā naktī atkal tas pats un nākamā diena atkal jāstrādā...kamēr sāka nākt lēkmes virsū vakaros kad tiku mājās...kamēr darbā vel bij ok..bet pēc tam es uzreiz no turienes aizgāju.

Sirsnīgā. . .

5

Re: Ka jus sevi rasturotu ka cilveku

un tās apslēptās emocijas darbā...mani tracināja,ka tantes nāca pirkt to gaļu desu,vienmēr tas jautājums ''vai svaiga'' un caururbjošais skatiens,vai tik es nemeloju...manī iekšā viss burtiski vārījās no dusmām....biju palikusi kasķīga uz mājiniekiem,bļāvu pat uz savu nabaga sunīti kurš skatījās kā es ēdu vakariņas un cerēja,ka kko iedošu tā vietā,viņš saņēma rājienu..Ar vīru strīdoties aizmetu saldējumu pret sienu..Un tad jau arī nepagāja ilgs laiks kad VD jau bij klāt!

Sirsnīgā. . .

6

Re: Ka jus sevi rasturotu ka cilveku

Es pēc dabas esmu ļoti jautrs,atvērts un draudzīgs cilvēks... bet tā ir tad,kad jūtos labi.Ja ir kādi sliktumi un nelabumi,tad esmu cimperlīga,kašķīga un reizēm riebīga.Tas jau likumsakarīgi,ja jūties slikti,kāda smaidīšana un jautrība!?
Saprotu,ka bez zālēm mana dzīve (normāla),nav iedomājama.
Bēdīgi sad

7

Re: Ka jus sevi rasturotu ka cilveku

Emocionāla, gan ārēja, gan iekšēji.
Paškritiska un kritiska pret citiem.
Pedantiska, visam jābūt "pa plauktiņiem".
Pārāk daudz domāju par sīkumiem.
Estētiķe.
Pieķeros cilvēkiem, tāpēc ļoti smagi pārdzīvoju, ja zaudēju kādu vai izjūk attiecības.
Vienu brīdi esmu priecīga, laimīga, otrā brīdī varu dusmoties, taisīt traci, ja kaut kas nepatīk.
Bieži vien apkārtējie cilvēki redz tikai pozitīvās lietas, kas saistās ar mani, jo māku uzcelt sienu un neparādīt savas patiesās domas - māku izlikties, ka viss ir labi, bet tad vienā brīdī vienkārši "uzsprāgt".
Man nepieciešama milzīga uzmanība, mīlestība, jo man ir svarīgi justies citiem vajadzīgai.
Gudra, inteliģenta, tāpēc vienmēr tiecos pēc kaut kā vēl - neesmu apmierināta ar sevi, vajag būt gudrākai, smukākai, veiksmīgākai. Uzlieku sev pārāk lielu latiņu dzīvē, kuru nav viegli sasniegt.
Darbs man ir ar klientiem - ar smaidu sejā jāuzņem visas negācijas, pārmetumi, jo klientam vienmēr ir "taisnība" big_smile
Protams, ir arī daudz labo īpašību - draudzīgums, cieņa pret citiem, izpalīdzīgums, vienmēr visiem gribu palīdzēt, kaut gan zinu, ka tas nav iespējams.

8

Re: Ka jus sevi rasturotu ka cilveku

Es pārsvarā savas emocijas esmu norijusi sevī, vienmēr ieklausos citos un labprāt dalos ar pieredzi un padomiem, bet kad pašai vajag tad nespēju atvērties nevienam.Tāpēc cilvēki bieži vien izmanto manu labo sirdi un uzgrūž savas problēmas pār manu galvu, ko es tad arī neatraidu bet palīdzu kā varu. Man sāpīgākā vieta ir kritika, ja kāds nokritizē mani, vienalga padarīto darbu, vai pa ziemu uzaudzēto riepiņu, ja man pasaka acīs tad man pāris dienas tas tā kremt, bet tad atkal pāriet.
Es zinu ka pārāk daudz uzņemos un man liekas ka es tikšu ar visu galā, bet tā nav un tad sākās nervozēšana un kašķīgums.Jau no bērnības uzskatīju ka es esmu savādāka, ne jau izskata ziņā bet iekšējā pasaulē savā, ļoti pārdzīvoju par citu nelaimēm, žēl bija visus ko apvainoja skolā, žēl ja kāds nokrita uz ceļa, pat asaras tecēja par svešiem cilvēkiem. Arī līdz šai dienai nevaru no tā tikt vaļā, varētu taču būt vienaldzīgāka, bet nekā...

9

Re: Ka jus sevi rasturotu ka cilveku

Pilnīgi liekas, ka tequila.boom ir noraksturojusi mani big_smile
Iekšēji esmu pat ļoti emocionāla, lai gan uz āru to neizrādu, apkārtējie, kas mani tik labi nepazīst, par emocionālu nepavisam neuzskata. Ļoti paškritiska - arī pret citiem, jā. Tāpat arī esmu pedantiska, neuzticos cilvēkiem, grūti atvērties, tam vajadzīgs ilgāks laiks. Ak jā, cik man ļoti vajadzīga mīlestība un uzmanība no apkārtējiem! big_smile Lai gan arī es pret sev mīļajiem esmu ļoti gādīga un mīloša, ja vien pret mani izturas tāpat. Un, protams, piemīt tas, ka visur un vienmēr gribas citiem palīdzēt.
Bet tāpēc jau arī, manuprāt, es iepazinos ar VD, jo vienmēr esmu gribējusi visu izdarīt perfekti, visam bijis jābūt vislabākajā kārtībā, bet tak reālajā dzīvē nekas nenotiek kā plānots un ne vienmēr var būt pirmais visās jomās. Tā kā, lūk, arī sekas. smile