Tēma: Hologrāfiskā elpošana
Veģetatīvā distonija mani pavadījusi 12 gadus. Kas tik nav justs sirds pārsitieni, trauksme, sajūta, ka mirstu( reizi dienā vismaz ,12*365=iespaidīgi), bailes. Pašā pirmssākumā pat baidījos iziet ārā, draudzene turēja roku, kad kalnā kāpām, sirds lēca, pulss virs simta, domāju viss.. , nesapratu kas notiek. Ģimenes ārste arī nesaprata, pati internetā pēc simptomiem atradu(paldies māte google), kas man kaiš, neticēju, cerēju, ka tomēr nav VD, jo izlasīju, ka to nevar izārstēt. Tad aizsākās antidepresantu, sirds ātruma regulētāju ēra( paldies viņiem par to, ka atgrieza daudz maz dzīvē). Braucu reizi mēnesī čakli pēc receptēm pie neiroloģes, kamēr rakstija , jautāja par pašsajūtu, raudāju, asaras bira kā pupas, žēl sevis bija. Kad kārtējā vizītē neiroloģe skatījās ar līdzjūtību uz mani un teica “ nē nu šausmas, labāk nepaliek?”, sapratu, ka viņa nespēj man palīdzēt. Tā bija pēdējā reize, vairs nebraucu pie viņas, parādīju zāles ģimenes ārstei un tā arī visus gadus viņa rakstija receptes. Periodiski taisīju nelielas pauzes , apmēram mēnesi, nedzēru antidepresantus , taču pastiprinājās trauksme, sirds pārsitieni( tie īpaši biedējoši) un , lai nomierinātu ķermeni atkal turpināju lietot AD. Lai gan ar visiem AD un papildus reizēm lexotanil īsta miera jau nebija tāpat.
Bet ir lieta, kas man ļoti palīdz, tā ir Hologrāfiskā elpošana. Es elpojot sasniedzu dziļu mieru iekšā, es beidzot atpūšos, ir tāds atslābums.Tas man ļauj iztikt bez nomierinošām tabletēm. Šo mieru pat nevar salīdzināt ar “tablešu mieru”, tablešu miers nav miers. Hologrāfiskās elpošanas laikā iegūtais miers ir tik pamatīgs, ka var blakus vāze nokrist no plaukta un sašķīst, bet tu sēdēsi mierīgi, neraustīsies,domu nav, ja ir, tad lēnas, mierīgas. Pa šiem gadiem man nekas tā nav palīdzējis kā tagad hologrāfiskā elpošana. Tas ir jaunums LV.
Rakstu šo, jo iespējams kādam vēl tas var palīdzēt. Zinu, ka elpošanas grupas tiek organizētas dažādās Latvijas vietās.
Informāciju var atrast facebook, meklējiet Pirts baudas.