ok, es ar pastāstīšu ![smile](https://vdist.join.lv/f/img/smilies/smile.png)
VD kā diagnoze ir 4 gadus, bet analizējot, tad saprotu, ka simptomi ir jau padsmit gadus. Kulminācija sākās ar sirdsklauvēm, kuras pavadīja nāves bailes. Kāds pusgads bija smags periods - bailes palikt vienai, bailes iziet no mājās bez zālēm. Es vislabāk jutos ārsta kabinetā, jo bija sajūta, ja kaut kas notiks, tad man sniegs atbilstošu palīdzību. Manā ceļā tika satikti fantastiski ārsti, kuri katru reizi man stāstīja vienu un to pašu un tā informācija ar laiku nosēdās. Ļoti palīdzēja Kurpatova grāmata par VD, salika daudzas lietas pa plauktiņiem. Un tad mans ceļš sākās ar psihiatru un psihoterapeitu. AD palīdzēja noņemt simptomus, psihoterapija daudzmaz savest galvu kārtībā. Jā, man ir 4 AD kurss, bet jūtu, ka esmu uz izveseļošanās ceļa un ceru, ka šis būs mans pēdējais zāļu kurss. Esmu atradusi psihologu (KBT terapeitu), man pašai šķiet, ka VD gadījumā šis ir labākais variants, protas psihoterapeitam liels paldies, jo tiku izrauta no bedres. Manā ceļā bija arī ļoti gara saruna ar mācītāju, kurš arī izrāva no bedres. Šobrīd jūtos labi, ar visām sliktajām dienām. Manas sliktās dienas šobrīd skaitās pārsitieni.
Grūtākais ir sev iestāstīt, ka man ir jūtīga nervu sistēma, ka pārsitieni (kuri mani biedē joprojām) manā gadījumā ir normāli, bet kaut kā līdz galam to pieņemt vēl nespēju.
Mazliet par daudz jau pievēršu uzmanību ārsta apmeklējumiem, bet paldies Dievam hipohondrija ir garām.
Nelasu vairs zāļu instrukcijas, nemeklēju diagnozes googlē.
Ļoti ceru, ka pārtraucot AD man dedzināšana krūtīs neatgriezīsies, kaut man nav pretenziju dzert AD visu dzīvi, es ar tiem jūtos ļoti labi.
Par tikšanos - es ar dažiem cilvēkiem no foruma esmu tikusies, tādu kopējo tikšanos nevēlos.